Lai noturētu pozīcijas, jāspēj augt

  • Edžus Žeiris
  • 27.05.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Zinām, ka starptautiski esam atpazīstami ar to, ka Baltijā un Latvijā ir talantīgi, augstas klases IT speciālisti. Nozare aug, un arvien lielāka loma būs Latvijas uzņēmumu spējām realizēt tieši starptautiska mēroga projektus. Kādi izaicinājumi sagaida vietējos IT uzņēmumus, un kāpēc izaugsmei vairs nepietiks tikai ar talantīgiem IT speciālistiem?

Vēsturiski IT risinājumu izstrāde pēc klientu pasūtījuma mums Latvijā ir bijusi ļoti sadrumstalota. Valsts sektorā bieži vien ir dominējuši uzņēmumi, kuri apkalpojuši vienu vai divus lielus klientus un sev nav stādījuši ambiciozākus attīstības mērķus. Katram modelim ir savi plusi un mīnusi, un bieži vien mazas kompānijas var veikt daudz ātrāku lēmumu pieņemšanu, tās nekavē pārlieku smaga korporatīvā struktūra, un tās var labāk veidot attiecības ar saviem klientiem.

Tomēr, līdz ar digitalizācijas straujāku izplatību pēc globālās Covid pandēmijas, valsts sektors Latvijā un lielie korporatīvie klienti meklē sev partneri, kuram ir kompetence un resursi realizēt daudz ambiciozākus projektus starptautiskā līmenī.

Vairs nepietiek ar to, ka tiek radīts kāds risinājums, kas veiksmīgi strādā vienas ministrijas vai aģentūras ietvaros, ir nepieciešami produkti un risinājumi, kas tiktu saslēgti ar datu bāzēm visas Latvijas vai pat Eiropas, un perspektīvā pat visas pasaules kontekstā.

Labs piemērs ir pārrobežu veselības aprūpes risinājumi, kad ar Latvijā izrakstītu e-recepti mēs varam brīvi iepirkties aptiekā Spānijā, ja ceļojuma laikā radusies vajadzība pēc recepšu zālēm.

Receptes ir tikai viens piemērs un līdzīgu attīstību mēs pieredzēsim arī citās nozarēs, vai tas būs starptautiskais transports vai finanšu transakcijas – Latvijas uzņēmējiem vajadzēs spēt radīt risinājumus, kas ērti funkcionēs visas Eiropas līmenī. Tas nozīmēs nopietnus izaicinājumus ļoti daudzām Latvijas IT izstrādes kompānijām, kuras līdz šim ir sekmīgi paļāvušās uz viena vai divu klientu apkalpošanu, nedomājot par kompetences palielināšanu un “muskuļu audzēšanu”.

Lielu Eiropas mēra projektu realizēšanai ir nepieciešami dažāda veida resursi, vispirms jau kompetenti un profesionāli darbinieki – nevienam nav noslēpums, ka IT speciālisti konkurē globālā darba tirgū, un joprojām pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Tāpat svarīga būs finansiālā stabilitāte, jo tikai finansiāli spēcīgi uzņēmumi spēs realizēt projektus arī situācijās, ja gadās kādas aizķeršanās.

Augot projektu sarežģītībai, interesi par Latvijas IT izstrādes tirgu sāks izrādīt arvien vairāk starptautisko spēlētāju, kuriem ir milzīgi finanšu un IT talantu resursi. Latvijas kompānijām ir jābūt gatavām stāties pretī šiem izaicinājumiem un piedāvāt savus risinājumus. Tāpēc uzskatu, ka tuvākajā laikā, visticamāk, sāksim pieredzēt IT izstrādātāju konsolidāciju, jo Latvijas uzņēmumi varētu sākt apvienoties kompetences konkurētspējas noturēšanai un potenciālai ekspansijai arī citos tirgos.

 

Autors ir SIA ZZ Dats direktors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā