Lai noturētu pozīcijas, jāspēj augt

  • Edžus Žeiris
  • 27.05.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Zinām, ka starptautiski esam atpazīstami ar to, ka Baltijā un Latvijā ir talantīgi, augstas klases IT speciālisti. Nozare aug, un arvien lielāka loma būs Latvijas uzņēmumu spējām realizēt tieši starptautiska mēroga projektus. Kādi izaicinājumi sagaida vietējos IT uzņēmumus, un kāpēc izaugsmei vairs nepietiks tikai ar talantīgiem IT speciālistiem?

Vēsturiski IT risinājumu izstrāde pēc klientu pasūtījuma mums Latvijā ir bijusi ļoti sadrumstalota. Valsts sektorā bieži vien ir dominējuši uzņēmumi, kuri apkalpojuši vienu vai divus lielus klientus un sev nav stādījuši ambiciozākus attīstības mērķus. Katram modelim ir savi plusi un mīnusi, un bieži vien mazas kompānijas var veikt daudz ātrāku lēmumu pieņemšanu, tās nekavē pārlieku smaga korporatīvā struktūra, un tās var labāk veidot attiecības ar saviem klientiem.

Tomēr, līdz ar digitalizācijas straujāku izplatību pēc globālās Covid pandēmijas, valsts sektors Latvijā un lielie korporatīvie klienti meklē sev partneri, kuram ir kompetence un resursi realizēt daudz ambiciozākus projektus starptautiskā līmenī.

Vairs nepietiek ar to, ka tiek radīts kāds risinājums, kas veiksmīgi strādā vienas ministrijas vai aģentūras ietvaros, ir nepieciešami produkti un risinājumi, kas tiktu saslēgti ar datu bāzēm visas Latvijas vai pat Eiropas, un perspektīvā pat visas pasaules kontekstā.

Labs piemērs ir pārrobežu veselības aprūpes risinājumi, kad ar Latvijā izrakstītu e-recepti mēs varam brīvi iepirkties aptiekā Spānijā, ja ceļojuma laikā radusies vajadzība pēc recepšu zālēm.

Receptes ir tikai viens piemērs un līdzīgu attīstību mēs pieredzēsim arī citās nozarēs, vai tas būs starptautiskais transports vai finanšu transakcijas – Latvijas uzņēmējiem vajadzēs spēt radīt risinājumus, kas ērti funkcionēs visas Eiropas līmenī. Tas nozīmēs nopietnus izaicinājumus ļoti daudzām Latvijas IT izstrādes kompānijām, kuras līdz šim ir sekmīgi paļāvušās uz viena vai divu klientu apkalpošanu, nedomājot par kompetences palielināšanu un “muskuļu audzēšanu”.

Lielu Eiropas mēra projektu realizēšanai ir nepieciešami dažāda veida resursi, vispirms jau kompetenti un profesionāli darbinieki – nevienam nav noslēpums, ka IT speciālisti konkurē globālā darba tirgū, un joprojām pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Tāpat svarīga būs finansiālā stabilitāte, jo tikai finansiāli spēcīgi uzņēmumi spēs realizēt projektus arī situācijās, ja gadās kādas aizķeršanās.

Augot projektu sarežģītībai, interesi par Latvijas IT izstrādes tirgu sāks izrādīt arvien vairāk starptautisko spēlētāju, kuriem ir milzīgi finanšu un IT talantu resursi. Latvijas kompānijām ir jābūt gatavām stāties pretī šiem izaicinājumiem un piedāvāt savus risinājumus. Tāpēc uzskatu, ka tuvākajā laikā, visticamāk, sāksim pieredzēt IT izstrādātāju konsolidāciju, jo Latvijas uzņēmumi varētu sākt apvienoties kompetences konkurētspējas noturēšanai un potenciālai ekspansijai arī citos tirgos.

 

Autors ir SIA ZZ Dats direktors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Rīga sadārdzina Latviju

Gada inflācija oktobrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta, pieaugot līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,1% iepriekšējos divos mēnešos. Mēneša inflācija bija oktobrim tipiska jeb 0,4%. Lai arī vēl nezinām šobrīd notiekošo algu izmaiņu datus, bet nav šaubu, ka šāds cenu kāpums tikai mēreni kaitē pirktspējai - neto algas gada pirmajā pusē auga par desmito daļu, nav ticami, ka algu kāpums varētu pēkšņi “nobrukt” līdzi inflācijas līmenim, jo reģistrētā bezdarba līmenis turpina slīdēt lejup jau no vēsturiski nepieredzētiem līmeņiem.

Viedoklis Andris Kļavinskis

Pasažieru pārvadātāju nozare Latvijā - pārmaiņu krustcelēs

Pēdējā desmitgadē digitālās platformas būtiski mainījušas pasažieru pārvadājumu vidi Latvijā - īpaši taksometru pakalpojumu nozari. Tās ieviesa ērtību, caurspīdīgas cenas un ātrumu, padarot pakalpojumu sabiedrībai pieejamāku nekā jebkad iepriekš.

Viedoklis Didzis Šēnbergs

Kas ir visaugstākā Lāčplēša ordeņa kavalieris Eižēns Žanens?

Mani virsrakstā minētajā jautājumā pamudināja iedziļināties Latvijas Valsts prezidenta institūcija. Piemēram, Triju Zvaigžņu ordenim ik gadu var parādīties jauni I šķiras saņēmēji jeb lielkrusta komandieri. Kā šogad Raimonds Pauls, par ko visi priecājamies. Taču Lāčplēša kara ordeņa kavalieru (L.k.o.k.) skaits ir galīgs, atšķirībā no citiem apbalvojumiem vajadzētu būt skaidrībai par visiem pirmās šķiras saņēmējiem, jo tā piešķirta vienpadsmit cilvēkiem.

Jaunākajā žurnālā