Risinājums namu siltināšanas projektiem Rīgā – procentu maksājumu segšana • IR.lv

Risinājums namu siltināšanas projektiem Rīgā – procentu maksājumu segšana

2
Foto - Paula Čurkste, LETA
Bernhards Maļinovskis

Rīgā nepilni 12 tūkstoši ēku ir t.s. daudzdzīvokļu mājas (trīs un vairāk dzīvokļi), bet ES fondu atbalstītās daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas ietvaros no 2014. līdz 2020. gadam (programma noslēdzās 2023.g.), pabeigti bija tikai 74 projekti, iesākti vēl 16. Tātad kopā 90 mājas, kas ir aptuveni divas reizes mazāk nekā Pierīgā, Kurzemē vai Vidzemē. Rīga ir apņēmusies līdz 2030. gadam kļūt par klimatneitrālu pilsētu, tāpēc ar steigu jāatrod risinājums, kas faktiski no nulles punkta beidzot izkustinātu novecojušā dzīvojamā fonda renovēšanu un mazinātu Rīgas energopatēriņu. Patiesībā tā nebūt nav neiespējamā misija, turklāt Rīgas siltināšana var kļūt arī par nozīmīgu impulsu Latvijas ekonomikas attīstībai.

Ar daudzdzīvokļu energoefektivitātes projektiem Rīgai neveicas jau gadiem ilgi. Kamēr vairākas citas pilsētas ir atradušas veidu, kā pārliecināt iedzīvotājus un sākt siltināt padomju laika namus, Rīgā šis process praktiski stāv uz vietas.

Lielā mērā tas ir saistīts ar Rīgas specifiku – ēku izmēriem. Šī raksta mērķis ir piedāvāt konkrētus risinājumus, kas varētu būt labs impulss, lai cilvēki noticētu māju siltināšanai, nebaidītos no šo projektu finansēšanas un beidzot ķertos pie savu mājokļu renovēšanas, lai būtiski samazinātu rēķinu par siltumu un uzlabotu savu dzīves kvalitāti.

Vispirms – par finansēm. Statistika par ALTUM realizētajiem energoefektivitātes projektiem liecina, ka no iepriekšējā periodā (2014–2020) realizētajiem projektiem vidējais viena projekta apmērs bija 529 tūkstoši eiro, bet atbalsta (granta) apmērs – 252 tūkstoši eiro. Tātad 277 tūkstoši eiro jāsedz iedzīvotājiem, šo naudu aizņemoties. Ņemot vērā, ka kopumā ALTUM programmā ir atbalstīti aptuveni 18 tūkstoši mājsaimniecību, katrā daudzdzīvokļu mājā ir atbalstīti vidēji 29 dzīvokļi. Katram dzīvoklim mājas siltināšana izmaksājusi nepilnus 10 tūkstošus eiro, bet pie aktuālajām energoresursu cenām šis ieguldījums “atgriežas” pie iedzīvotājiem kā mazāks ikmēneša rēķins par siltumu, – vidēji enerģijas ietaupījums panākts 60% apmērā.

Vidējais dzīvokļu skaits uz māju (29) ir neliels, kas apliecina, ka lielās daudzdzīvokļu mājas, kuras pamatā koncentrētas Rīgā, līdz siltināšanas projektiem nav tikušas. Piemēram, tipiskā Rīgas deviņstāvenē ar divām kāpņutelpām ir 72 dzīvokļi. Pieņemot, ka līdz energoefektivitātes projektam nonāk 70 dzīvokļu māja, un aktuālās kopējās izmaksas uz māju ir aptuveni miljons eiro, pēc ALTUM atbalsta saņemšanas aizņēmuma pamatsummas atmaksa dzīvoklim būs aptuveni 40 eiro mēnesī (aizņēmums uz 20 gadiem), tomēr lielākā daļa būtu jāsamaksā procentos – vēl nepilni 60 eiro mēnesī. Tātad kopējais maksājums katram dzīvoklim būtu aptuveni 100 eiro mēnesī (pieņemot, ka reāla kredītlikme šobrīd ir 7% un grants ir saņemts 30% apmērā no visām izmaksām).

Galvenais arguments pret siltināšanu daudziem ir ikmēneša maksājuma lieluma neprognozējamība dēļ pieaugošiem procentiem, tāpēc būtu jāsāk ar ikmēneša summas samazinājumu.

Iespējamais risinājums – daļu no procentu maksājumiem samaksā Rīgas pašvaldība, piemēram, uz laiku garantējot procentu samaksu par likmi, kas pārsniedz 3,5% gadā, un nofiksējot maksimālo atbalsta līmeni. Iedzīvotājiem tas būtu jūtams atbalsts, jo pie 3,5% gada kredītlikmes ikmēneša maksājums katram dzīvoklim samazinās no 100 līdz 71 eiro. Jāņem vērā, ka, nosiltinot māju, cilvēkiem nozīmīgi saruktu ikmēneša maksājumi par siltumu, taču ir vajadzīgs sākotnējais impulss un drošības sajūta par ieguvumiem un spēju samaksāt.

Ko šāda atbalsta piešķiršana nozīmētu Rīgai? Rīgas pašvaldības šogad plānotie budžeta ieņēmumi ir aptuveni 1,35 miljardi eiro. Ja pieņem, ka tuvāko gadu laikā Rīgas apņemšanās būtu nosiltināt, piemēram, 200 mājas, daļējai procentu maksājumu segšanai būtu nepieciešami aptuveni 20 miljoni eiro, kas uz pilsētas budžeta kopējā fona nav liela summa. Turklāt jāņem vērā, ka pēdējos gados Rīga ir sākusi saņemt arī nozīmīgas dividendes no saviem ēku apsaimniekošanas uzņēmumiem, kuru izmaksāto dividenžu lielums ir paredzams aptuveni aprēķinātā nepieciešamā atbalsta apmērā tuvākajos gados. Šo naudu būtu mērķtiecīgi novirzīt papildus mājokļu energoefektivitātes veicināšanai.

Patlaban Rīgā tiek piešķirts līdzfinansējums 50% apmērā no tiešajām energoefektivitātes projektu būvdarbu izmaksām, bet ne vairāk kā 50 tūkstošu eiro apmērā. Kā redzams, vidējās viena projekta izmaksas ir vismaz desmit reizes lielākas nelielām mājām, bet lielākām – izmaksas var pat pārsniegt miljonu eiro. Tāpēc esošais Rīgas atbalsts vērtējams kā nenozīmīgs (kredīta maksājums katram dzīvoklim var samazināties aptuveni par 5 līdz 7 eiro mēnesī). Atbalsts procentu maksājumu segšanai būtu daudz iedarbīgāks veids, īpaši ņemot vērā aktīvo komunikāciju par augstajām likmēm, ko pieredzējām 2023. gadā.

Ņemot vērā, ka pašlaik ALTUM atbalsts (grants) ir saņemams tikai pēc mājas renovācijas pabeigšanas, sākotnēji iedzīvotājiem projekta realizēšanai ir jāsaņem aizņēmums. Tas nozīmē, ka sākotnēji (līdz granta saņemšanai) iedzīvotājiem jāmaksā procenti no pilnas aizdevuma summas. Īpaši aktuāli tas ir dēļ pieaugušajām kredītlikmēm, kas daudzus attur no iesaistīšanās māju siltināšanās projektos. Tāpēc būtu lietderīgi arī izskatīt iespēju Rīgai sākotnēji – uz trim, četriem gadiem – piešķirt lielāku atbalsta summu, kas pēc ALTUM granta saņemšanas varētu samazināties. Savukārt, ja procentu likmes samazinātos, kristos arī no Rīgas pilsētas piešķiramais līdzfinansējums, taču mājokļu siltināšanas programma būtu iekustināta. Bez procentu maksājumiem, ir vēl citi atbalsta mehānismi, ko varētu paveikt iedzīvotāju iedrošināšanai, lai siltināšanas projektus padarītu vienkāršākus (par tiem – kādā no nākamajiem rakstiem).

Rīgas pašvaldībai dzīvojamā fonda energoefektivitāte ir kritiski nozīmīgs jautājums vismaz trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, jau minētie klimata mērķi un energoatkarības mazināšana. Otrkārt, mājokļu saglabāšana un iedzīvotāju veselība (daudzos projektos tiek risināts arī māju ventilācijas jautājums). Treškārt, šis ir ekonomikas attīstības jautājums, jo, būtiski pieaugot renovācijas projektu skaitam, papildu impulsu saņems būvniecības un ar to saistītās nozares, kā arī valsts un pašvaldība saņems lielākus nodokļu ieņēmumus. Atdeve no ekonomiskās aktivitātes pieauguma gandrīz nekavējoties kompensēs ieguldījumus, kas no Rīgas ir vitāli vajadzīgi šī procesa iekustināšanai.

 

Autors ir finanšu un biznesa stratēģijas konsultants, namu apsaimniekošanas jomas eksperts

Komentāri (2)

Uldis.M42 04.04.2024. 14.31

Valsts ir spējīga nodošināt, ka valstij tik nozīmīgai lietai kredīta procenti līdzinātos starpbanku kredītprocentiem, vai hipotekāro kredītu procentiem attīstītās rietumvalstīs, piedāvājot nelielas preferences kredīta devējiem. Valsts interesēs varētu būt arī PVN atcelšana par siltināmiem materiāliem un darbu.
Katrā ziņā jau līdz šim siltināto māju iedzīvotāju maksa bankām nepārsniedza summu, par cik samazinājās maksa par siltumu, turklāt jāņem vērā, ka siltinātiem mājokļiem ievērojami pieaug vērtība un palielinās to ilgmūžs.

0
0
Atbildēt

0

helliza60 04.04.2024. 09.36

Diemžēl problēma ir tāda, ka lielākajai daļai cilvēku, kas palikuši Rīgas mikrorajonos un dzīvo šajās mājās, arī to papildu 50-100 eiro nav. Turklāt pārsvarā tie ir veci cilvēki, lielākā daļa, kuriem tā siltināšana, viņuprāt, neatmaksāsies, jo “tik ilgi nedzīvos”. Savukārt visi citi cer kādreiz sapelnīt un pārvākties, tādēļ arī reti kurš grib ieguldīt, pierunāt kaimiņus utt. Tas ir ne tikai ekonomikas, bet psiholoģijas jautājums.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu