aizņēmums
- Analīze
- 15.05.2024.
- Ieva Jakone
Visu vai neko!
- Viedoklis
- 24.10.2023.
Ko nozīmē UIN likuma grozījumi bankām un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem?
- Analīze
- 20.09.2023.
- Baiba Litvina
Rotaļas ar Avena šahu
- Analīze
- 15.05.2024.
- Ieva Jakone
Visu vai neko!
AirBaltic emitējusi 340 miljonu eiro vērtas obligācijas ar rekordaugstu likmi — 14,5%. Kā nacionālā lidsabiedrība spēs atdot aizņēmumu, par kuru procentos vien jāmaksā 50 miljoni gadā?
- Viedoklis
- 04.04.2024.
Risinājums namu siltināšanas projektiem Rīgā – procentu maksājumu segšana
Rīgā nepilni 12 tūkstoši ēku ir t.s. daudzdzīvokļu mājas (trīs un vairāk dzīvokļi), bet ES fondu atbalstītās daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas ietvaros no 2014. līdz 2020. gadam (programma noslēdzās 2023.g.), pabeigti bija tikai 74 projekti, iesākti vēl 16. Tātad kopā 90 mājas, kas ir aptuveni divas reizes mazāk nekā Pierīgā, Kurzemē vai Vidzemē. Rīga ir apņēmusies līdz 2030. gadam kļūt par klimatneitrālu pilsētu, tāpēc ar steigu jāatrod risinājums, kas faktiski no nulles punkta beidzot izkustinātu novecojušā dzīvojamā fonda renovēšanu un mazinātu Rīgas energopatēriņu. Patiesībā tā nebūt nav neiespējamā misija, turklāt Rīgas siltināšana var kļūt arī par nozīmīgu impulsu Latvijas ekonomikas attīstībai.
- Viedoklis
- 24.10.2023.
Ko nozīmē UIN likuma grozījumi bankām un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem?
Reaģējot uz Latvijas banku sektora izziņoto peļņu, kas 2023. gada pirmajā pusgadā pārsniedza 350 miljonus eiro[1], Ministru kabinets 9. oktobra ārkārtas sēdē atbalstīja salīdzinoši vienkāršo priekšlikumu – ieviest 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu banku un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Saskaņā ar šo priekšlikumu paredzēts, ka gan bankas, gan nebanku nozares kreditētāji maksās avansa UIN, pamatojoties uz 2023. gada pārskata rezultātiem. Tā kā atbilstoši UIN likuma 3. panta 2. daļai taksācijas periods ir kalendārais mēnesis, nodoklis tiktu attiecināts uzreiz uz 12 iepriekšējiem taksācijas periodiem, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta peļņas sadale.[2]
- Analīze
- 20.09.2023.
- Baiba Litvina
Rotaļas ar Avena šahu
Ogres pašvaldība ņems maksimālo aizdevuma summu no valsts, lai par 1,7 miljoniem eiro būvētu «senlatviešu» pili
- Viedoklis
- 28.04.2023.
Kas traucē uzbarot aitas jeb Pārdomas par uzņēmējdarbības kreditēšanu
Vairāk nekā 30 gadus darbojoties uzņēmējdarbībā, ir nācies redzēt dažādas pieejas ekonomikas politikā un arī dažādu eksperimentu sekas. Mainās uzņēmēju paaudzes, un mainās domāšana. Nupat publiskotais Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā rāda, ka pēdējā gada laikā ir augusi gan Latvijas banku spēja un vēlme finansēt uzņēmējus, gan pēdējo spēja aizņemties, tomēr daudz lēnāk aug vēlme prasīt aizņēmumu. Vai Latvijas uzņēmējiem trūkst ambīciju? Vienkāršas atbildes nav, taču nedomāju, ka vaina būtu ambīciju trūkumā.
- Viedoklis
- 15.09.2022.
Pieaugot EURIBOR procentu likmei, mazie un vidēji uzņēmumi nonāk riska zonā
Šā gada sākumā EURIBOR likme bija ap mīnus 0,5%, bet šobrīd – plus 0,2%, kas jau tagad būtiski ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kas ir 99,8% no ekonomiski aktīvajiem komersantiem Latvijā, piespiežot tos no uzņēmuma attīstības pārorientēties uz uzņēmuma saglabāšanu.
- Viedoklis
- 25.07.2022.
Eiropa sāk cīņu ar inflāciju, taču ātru uzvaru gaidīt nevajadzētu
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir spērusi vēsturisku soli – pirmo reizi kopš 2011. gada monetārajā savienībā paceltas bāzes likmes. ECB jau vairākus mēnešus plānveidīgi gatavojusi augsni likmju pacelšanai, taču, ņemot vērā rekordaugsto inflāciju eirozonā, ECB nolēma rīkoties agresīvāk, nekā tika prognozēts, un pacēlusi likmes par pusprocentu, noslēdzot negatīvu likmju eksperimentu monetārajā savienībā. Jau tagad skaidrs, ka likmes tiks celtas arī septembrī, taču, ņemot vērā sagaidāmo ekonomikas bremzēšanos eirozonā, ECB atturējās no prognozēm, cik tālu tā ir gatava iet.
- Viedoklis
- 02.05.2022.
Vai bailes no bankas atteikuma uzņēmēju attur no izaugsmes?
Vēl nesen gaidījām pandēmijas beigas, nu pasaules ekonomikai jārisina jauni izaicinājumi. Pašlaik vēl pāragri precīzi prognozēt Krievijas uzsāktā kara tiešo un netiešo ietekmi uz uzņēmumiem un ekonomiku, jo notikumi joprojām risinās ik dienu. Taču inflācijas un IKP prognozes jau ir koriģētas un kopumā ir skaidrs, ka sekas izjutīsim visi. Uzņēmēji jau Covid-19 krīzes laikā parādīja apbrīnojamu spēju pielāgoties, pārorientēties uz jauniem tirgiem, atrast alternatīvas izejvielu piegādes ķēdes un izmantot ne tikai krīzes pārvarēšanas instrumentus, bet arī izaugsmei un attīstībai paredzētos. Tomēr joprojām aktuāls ir jautājums – cik drosmīgi un gatavi ir Latvijas uzņēmēji lielākā apjomā izmantot pieejamos finanšu instrumentus?
- Analīze
- 02.02.2022.
Cer uz investīcijām
Rīgas ieņēmumi šogad pieaugs, tomēr galvaspilsēta sūkstās par finansiālu «apdalīšanu» un līdzekļu trūkumu infrastruktūrai — brūkošo tiltu remontiem naudu cer aizņemties
- Viedoklis
- 19.01.2022.
Septiņas tendences, kas ietekmēs uzņēmējdarbības vidi 2022. gadā
Pirmā. Paradigmas maiņa pandēmijas ietekmē. Šī izmaiņa ir tik fundamentāla un ar tik milzīgu ietekmi, ka pelnījusi tikt ierindota pirmajā vietā. Cilvēku paradumi un uzskats par to, kas ir norma, ir mainījušies dažādos aspektos. Dzīves vietas izvēle, iepirkšanās, darbavietas un formas izvēle. Liela daļa darba pandēmijas ietekmē notiek attālināti. Ja sākotnēji domājām, ka tas ir tikai uz īsu brīdi, kamēr pievārēsim vīrusu, šobrīd ir skaidrs – tas fundamentāli mainījis cilvēku paradumus un uzskatus par to, kas ir norma. Daudzi ir novērtējuši attālinātā darba vai biežāk – hibrīdā darba modeļa priekšrocības. Tas ietekmē tendences nekustamā īpašuma tirgū, jo tagad šāds darbinieks var strādāt no jebkuras vietas, kur ir interneta pieslēgums. Tas mainījis mūsu domāšanu kopumā, mainījis izprat
- Viedoklis
- 18.10.2021.
Parāds var būt brālis
Latvijas 2022. gada budžeta kontekstā ļoti aktuāla ir valsts parāda tēma. Ņemot vērā salīdzinoši zemo Latvijas parādu un izdevīgās aizņēmumu likmes, likumsakarīgi ir nepieciešama diskusija par nepietiekamo līdzekļu piesaisti.
- Viedoklis
- 02.04.2020.
Pieci veidi, kā valstij atbalstīt iedzīvotājus
Jau tagad ir sākusies jauna ekonomiskās domāšanas ēra. Kā izrādās, visi iepriekšējie apgalvojumi par to, ka “naudas nav” un valsts nedrīkst tērēt vairāk nekā tā iekasē nodokļos, ir fundamentāli maldinoši. ASV apcer fiskālo stimulu pat teju divu triljonu dolāru apmērā (9,8% no IKP), Apvienotā Karaliste plāno 350 miljardu sterliņu mārciņu budžeta tēriņus (15% no IKP), Vācijas atbalsts ekonomikai kopumā tiek lēsts 750 miljardu eiro apjomā (20,5% no IKP), uz kā fona Francijas 45 miljardu eiro (1,8% no IKP) stimuls izskatās visnotaļ konservatīvs, lai gan pirms pāris nedēļām tas būtu bijis neiedomājams. Eiropas Komisijas piedāvājums atcelt fiskālos ierobežojumus un ļaut dalībvalstīm tērēt tik, cik tām vajadzīgs, norāda uz to, ko “radikāli” ekonomikas apskatnieki regulāri atgādina: jebkura valsts, kam ir autonoma valūta, var radīt naudu neierobežotā apjomā bez nepieciešamības paaugstināt nodokļus vai aizņemties kapitāla tirgū.
