Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās – kad es maksāšu mazāk?

Līna Indriksone, Diāna Kukore
29.03.2024.

Energoefektivitāte ir attiecība starp iegūto preci vai pakalpojumu un patērēto enerģiju. Mūsu mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk preces, patērējot pēc iespējas mazāk enerģijas. Salīdzinājumam – LED spuldzītes izmanto par 75% mazāk enerģijas par parastajām spuldzēm, bet “dzīvo” 25 reizes ilgāk. Izklausās labi, bet kāpēc, neskatoties uz to, ka izmantoju tikai LED spuldzes, mani enerģijas patēriņa rēķini mājās joprojām liek manam žoklim atkārties, it īpaši aukstajos ziemas mēnešos?

Ēkas energoefektivitāti ietekmē vairāki faktori – nepietiekama siltumizolācija, neatbilstoša gaisa caurlaidība, neefektīvas mehāniskās sistēmas, energoefektīvu ierīču un apgaismojuma trūkums, kā arī lietotāju uzvedība, kas nebalstās uz enerģijas taupīšanas paradumiem. Šie parametri visvairāk atbilst mums jau zināmajām “hruščovkām” un mūsu steidzīgajam dzīvesveidam, kur prioritātes nav fokusētas uz enerģijas taupīšanu mājās.

Daudzdzīvokļu mājas Latvijā patērē par 50–60% vairāk enerģijas nekā nepieciešams, vidējam siltuma patēriņam svārstoties no 150–200 kWh/m2 gadā.

Salīdzinājumam ir vērtīgi izskatīt jaunus ēku energoefektivitātes standartus Latvijā. Jaunbūvēm ir jāatbilst A klases energoefektivitātes standartiem, kas paredz īpatnējo enerģijas patēriņu 40 kWh/m2 gadā, trīškārši samazinot apkures rēķinu izmaksas.

Latvijā ir noteikti mērķi ēku energoefektivitātei ilgtermiņā. Šī stratēģija ir vērsta uz energoefektivitātes standartu paaugstināšanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un saskaņošanu ar ES direktīvām, lai sasniegtu ilgtspējības mērķus. Dzīvojamās ēkas veido lielu daļu no Latvijas dzīvojamā fonda, padarot centienus palielināt to energoefektivitāti, kas ir ļoti svarīgi valsts energotaupības mērķu sasniegšanai. Kamēr valsts rūpējas par liela mēroga pārmaiņām, ir vērts padomāt par mazām ieradumu maiņām mūsu pašu mājās, lai nākamā mēneša enerģijas patēriņa rēķini tik ļoti negrautu garastāvokli.

Pārmaiņām nav jānotiek pēkšņi. Pietiks ar pakāpenisku rīcības maiņu, kas ikdienā nebūs tik jūtams. Daži ieteikumi:

Nomaini visas spuldzītes uz LED
Mazgā drēbes aukstā ūdenī, ja traipi nav gana biedējoši
Nomaini viena stikla logus pret energoefektīvākiem
Regulāri tīri vai maini visus mājās esošos filtrus
Izmanto trauku mazgājamās mašīnas un veļas mazgājamās mašīnas naktī, lai samazinātu noslogojumu elektrotīklam “pīķa” stundās
Iestati ledusskapja temperatūru atbilstoši ražotāja ieteikumiem
Neatstāj elektroierīču lādējamos rīkus iespraustus un nelietotus
Apsver dušas, nevis vannas izmantošanu

Secinājums - energoefektīvi mājokļi ne tikai samazina enerģijas patēriņu un oglekļa emisijas, bet arī veicina resursu saglabāšanu, atjaunojamās enerģijas integrāciju un uzlabotu iekštelpu gaisa kvalitāti. Piešķirot prioritāti energoefektivitātei mājokļu projektēšanā un būvniecībā, mēs varam samazināt dzīvojamo ēku ietekmi uz vidi, kā arī samazināt ar enerģiju saistītus maksājumus mūsu mājokļos, atliekot naudu tīri cilvēciskām lietam – ceļojumiem ar ģimeni, garšīgiem ēdieniem un cita veida piedzīvojumiem. Kamēr Latvijā iniciatīvas tikai uzņem apgriezienus, tev ir iespēja būt daļai no procesa, mainot ieradumus un izglītojoties, kā padarīt savu mājokli energoefektīvāku un vidi tīrāku.

Kampaņa Zaļā misija organizē dažādas aktivitātes, lai nodrošinātu visaptverošu sabiedrības informēšanu par klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Aktivitāšu īstenošanas mērķis ir veicināt izpratni par iespējām, kas palīdzētu sabiedrībai uzlabot savus ikdienas paradumus un pievērsties veselīgākam dzīvesveidam. Aicinām sekot aktualitātēm “Zaļā misija” Facebook lapā.

Strādājam kopā zaļai Eiropai!

Autores ir nodibinājuma Ventspils Augsto tehnoloģiju parks pārstāves

Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Viedoklis Baiba Īvāne

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.