Kāpēc novērtēt savas zināšanas par zemu ir drošāk, nekā tās pārvērtēt

  • Aigars Kaupe
  • 27.03.2024.
Foto - Ieva Leiniša, LETA

Foto - Ieva Leiniša, LETA

Nu jau par tradīciju kļuvušajās Notāru dienās marta sākumā bezmaksas konsultācijas visā Latvijā izmantoja gandrīz divi tūkstoši iedzīvotāju, apliecinot – gatavojoties lieliem darījumiem, intuīcija kņudina tos uzticēt profesionālim. Tad kāpēc tomēr tik daudzi to nedara? Kaut arī neprofesionālim juridiskos jautājumos prātīgāk būtu savas zināšanas novērtēt par zemu, nevis pārvērtēt, tikai katrs desmitais klients notāru birojos savlaicīgi lūdz palīdzību pirkuma vai dāvinājuma līguma sastādīšanā. Šāda attieksme paver plašas iespējas krāpniekiem, it sevišķi mūsu digitālajā laikmetā.

Šogad notāri īpaši aktualizēja jautājumus, kas saistīti ar iedzīvotāju juridisko pratību un darījumu drošību digitālajā laikmetā. Ik gadu krāpnieku nagos nokļūst daudzi Latvijas iedzīvotāji, un lielākā daļa joprojām neapzinās juridiskos un finansiālos riskus, kas saistās ar īpašuma pirkšanu, dāvināšanu, mantošanu un citām darbībām.

Pērn zvērinātu notāru birojos kopumā veikts pusmiljons dažādu darbību, visvairāk – faktiski katrs piektais – lūguši apliecināt nostiprinājuma lūgumu, ko var uzskatīt par tādu kā nekustamā īpašuma darījuma “pavadrakstu”, bet pašu pirkuma vai dāvinājuma līgumu notāriem lūgts sastādīt tikai 10% gadījumu. Diemžēl vairākums cilvēku dodas pie notāra noformēt nostiprinājuma lūgumu jau pēc tam, kad darījuma dalībnieki vienojušies par visām darījuma detaļām, sastādījuši un parakstījuši līgumu – nereti tikai vienai pusei par labu, kaut arī ar vizīti pie notāra vajadzētu sākt konsultāciju par jebkuru svarīgu darījumu – nekustamā īpašuma pirkuma, dāvinājuma, aizdevuma līgumiem utt.

Kad cilvēki jau noslēguši apšaubāmus līgumus, notārs vairs nekādi nevar palīdzēt.

Latvijas sabiedrībai ir raksturīgi paļauties uz sevi, kaut arī 80% iedzīvotāju SKDS veiktajā aptaujā atzinuši, ka viņu juridiskās zināšanas ir vājas vai pat ļoti vājas. Protams, daudzi informāciju meklē internetā. Mūsdienu tehnoloģiju un digitalizācijas laikmets sniedz daudz iespēju, bet tas arī prasa krietnu devu kritiskās domāšanas – gan tādēļ, ka tīmekļa plašumos līdzās dažam labam zelta graudam netrūkst dažādu sēnalu, gan tādēļ, ka arī krāpnieki nesnauž, bet ar patiesu iedvesmu un radošumu atrod arvien jaunus veidus, kā ievilināt savos slazdos lētticīgus cilvēkus. Ja nu bez interneta padoma nekādi neiztikt, es ieteiktu uzreiz vērt vaļā vietni diginotars.lv, kur iespējams iegūt ticamu informāciju un pieteikties uz konsultāciju pie notāra, nevis paļauties uz pašpasludinātiem interneta gudriniekiem. Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kas piedāvā visus notāru pakalpojumus ērti un droši saņemt attālināti. Lūk, šo iespēju gan vajag izmantot, pirms pieņemt jebkādus juridiska rakstura lēmumus.

Vēl viena problēma ir nepietiekama iedziļināšanās dokumentos, kā rezultātā iedzīvotāji nereti pakļauj sevi krāpniecības riskam. To apliecina, piemēram, fakts, ka liela daļa cilvēku paraksta tik būtiskus dokumentus kā dažāda veida līgumi, tos pat kārtīgi neizlasot, un tikai aptuveni sestā daļa darījumu tiek slēgti droši – pie notāriem. Ir ļoti svarīgi apzināties, ka vieglprātīga rīcība nav pieļaujama un ka savs zināšanu trūkums jālīdzsvaro ar profesionāļa zināšanām. Precīzas statistikas par krāpniecības mērogu darījumos ar nekustamo īpašumu Latvijā nav, tomēr ir skaidrs, ka netrūkst gadījumu, par kuriem iedzīvotāji vēršas policijā. Diemžēl tie ir sarežģīti izmeklējami, likumiskais process ir garš, un atgūt izkrāpto īpašumu ir ļoti grūti. Digitālo tehnoloģiju attīstība situāciju neatvieglo, gluži pretēji: krāpnieki izmanto dažādas tehnoloģijas, lai apkrāptu potenciālos upurus, viltojot balsi, izskatu, uzdoties par kādu citu personu, komunicējot, piemēram, mobilo lietotņu sarakstēs vai e-pastā.

Protams, tehnoloģijas var izmantot arī lai novērstu krāpšanas risku. Piemēram, pērn kāds krāpnieks attālinātā notāra konsultācijā centās uzdoties par citu personu, bet mākslīgajā intelektā balstītā sejas atpazīšanas funkcija to konstatēja, apstiprinot notāra aizdomas. Negodīgais darījums nenotika. Tādēļ savu lietu uzticēšana profesionālim var palīdzēt izvairīties no krāpšanas un citām nepatīkamām blaknēm, kā arī skaudriem stāstiem par izkrāptiem īpašumiem un naudu. Mums visiem patīk izskatīties nedaudz gudrākiem un pieredzējušākiem nekā esam, bet juridiskie jautājumi nu reiz ir tā dzīves joma, kurā labāk savas eksperta spējas novērtēt mazliet par zemu, nekā baudīt rūgtu pieredzi.

 

Autors ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Viedoklis Viesturs Bulāns

Ar kādu “iekšējo temperatūru” uzņēmumi noslēdz gadu?

Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad organizācijas atskatās uz aizvadīto gadu un definē plānus nākamajam darba cēlienam. Tas nereti ir arī emocionālās bilances laiks, kad darbinieki izvērtē, vai viņi jūtas novērtēti, vai bijusi jēga no ieguldītā darba un darba devējs par viņiem ir rūpējies, ne tikai prasījis rezultātu? Ja atbilde ir “drīzāk nē”, tad janvāris var kļūt par aktīvu darba meklēšanas mēnesi, taču, ja darba devējs visu gadu ir pievērsis uzmanību darbinieku labbūtībai, iesaistei un motivācijai, decembris var kļūt par brīdi, kad ar gandarījumu atskatīties uz paveikto un definēt drosmīgus nākotnes mērķus – gan no darba devēja, gan darbinieka perspektīvas. Likumsakarīgi rodas jautājums, kā saprast, vai darbinieki jūtas novērtēti un gatavi jaunā gada mērķiem?

Jaunākajā žurnālā