Atgriešanās

Pēc septiņu gadu prombūtnes Jaunais Rīgas teātris atgriezies savās īstajās un vērienīgi pārbūvētajās mājās Lāčplēša ielā — ēkā, kurā 122 gadu laikā strādājuši seši teātri un tapušas sešas Latvijas kultūras kanonā iekļautas skatuves mākslas vērtības

Atlikušas tikai dažas dienas līdz pirmizrādei, un teātrī valda rosība kā pavasara uzmodinātā skudru pūznī. Strādnieki dienesta gaiteņos velk pēdējos otu triepienus un slauka remonta putekļus no Lielās zāles skatītāju krēsliem. Teātra trupa šurp pārcēlusies tikai pirms nedēļas, mantu kastes vēl nav izsaiņotas, bet mēģinājumu grafiks ir nežēlīgi saspringts. Gaisā jaušama gan sajūsma, gan trauksme. Tomēr Vilis Daudziņš un Elita Kļaviņa atrod laiku arī mums.

Elita Kļaviņa no šodienas Jaunā Rīgas teātra trupas bija pirmā, kas sāka strādāt Lāčplēša ielas ēkā jau režisora Jura Rijnieka vadītajā teātrī. Savukārt Vilis Daudziņš ēkas pārbūves laikā kļuva par valsts amatpersonu, jo kopā ar teātra valdes locekli Gundegu Palmu un režisoru Alvi Hermani bija komisijā, kas vērtēja iesniegtos projektus un regulāri apmeklēja namu, lai redzētu, kā virzās būvniecības darbi, tāpēc pārzina katru kaktiņu.

Sen neesmu redzējusi divus tik laimīgus, iedvesmas pilnus cilvēkus. Ja dotos ārzemju ceļojumā, varētu sapņot par šādiem aizrautīgiem gidiem. Mūs ar fotogrāfu izved cauri visām trim teātra zālēm, publikas un darbinieku kāpnēm un gaiteņiem, grimētavām, darbnīcām un šņorbēniņiem. Izvizina ar kravas liftu un izved uz balkoniem, no kuriem paveras elpu aizraujoši skati uz Rīgas centra jumtiem un tornīšiem. 

Skrienam aizelsušies, jo aktieriem ir maz laika starp mēģinājumiem, bet viņi ir izcilā formā — pirmais jauniestudējums Sapņu tulkotāju sekta, kurā piedalīsies pilnīgi visi JRT aktieri, ir unikāla dejas izrāde, kas pārbauda aktieru fiziskās un mentālās izturības robežas. Pirmizrādes notika 19. un 20. martā.