Par bezpajumtnieku nepiedzimst

Kritiens pa sociālajām kāpnēm Valdim (vārds mainīts) bija negaidīts un straujš. Viņš, cilvēks ar pašlepnumu un paļāvību uz saviem spēkiem, vēl pirms pāris gadiem nebūtu ticējis, ka kļūs par bezpajumtnieku un regulāru Rīgas patversmes apmeklētāju. Liktenis mēdz būt jokdaris, kura humors ne vienmēr ir labvēlīgs. Negaidīti bankrotēja uzņēmums, kurā Valdis bija pieprasīts darbinieks ar salīdzinoši labu algu. Tas ietekmēja mentālo stāvokli, sākās atkarības, strīdi ģimenē, kas noslēdzās ar šķiršanos. Dzīvoklis palika bijušajai dzīvesbiedrei un bērniem. Sākumā Valdis īrēja nelielu dzīvokli Rīgas nomalē, tomēr iekrājumi drīz beidzās, jaunu darbu atrast neizdevās, dzīvesvieta bija jāpamet parādu dēļ, un Valdis nokļuva uz ielas.

Šis ir viens no stāstiem, kā cilvēks ar relatīvu stabilitāti un ticību rītdienai kļūst par bezpajumtnieku. Ir arī citi scenāriji, piemēram, jaunieši, kas pēkšņi zaudējuši vecākus, kuri sedza komunālos maksājumus. Seniori, kurus vairs neatbalsta pārējie ģimenes locekļi, arī bērni un kuriem bieži ir fiziskas un vai mentālas problēmas. Katrs no šiem stāstiem ir dramatisks, jo katram no bezpajumtniekiem kādreiz ir bijusi mājvieta.

Kādi ir bezpajumtnieki?

Pētījumi liecina, ka pašlaik visvairāk bezpajumtnieku ir vecuma grupā no 51 līdz 61 gadam, seko cilvēki no 41 līdz 50 gadiem, tad no 31 līdz 40 gadiem. Jaunāki par 30 un vecāki par 60 gadiem ir salīdzinoši maz. Eksperti iezīmē trīs attīstības pakāpes. Personas ar bezpajumtniecības risku, jaunie bezpajumtnieki, kuri bez savas pajumtes ir līdz diviem mēnešiem, un jau pieredzējušie bezpajumtnieki. Vairāk nekā pusei no pēdējiem ir alkohola atkarība un dažādas hroniskas saslimšanas. Ilgstošie bezpajumtnieki grūtāk atgriežami sabiedrībā, viņi ir pieraduši pie sava dzīvesveida, nav motivēti ievērot dienas kārtību, piemēram, nepieciešamību darbā ierasties noteiktā laikā. Viņu dzīve bieži plūst it kā pati no sevis, un viņi tikai “seko straumei”.

Risks jāapzina jau sākumposmā

Lai kaut nedaudz uzlabotu situāciju, svarīgi savlaicīgi identificēt personas, kuras vēl nav bezpajumtnieki, bet kurām ir risks nonākt uz ielas. Par tām vislabāk zina tuvinieki, draugi, kaimiņi, iespējams ģimenes ārsts, tātad tuvākais personu loks. Pieņemsim, ka pats riskam pakļautais grūtības neatzīst un “peld” tālāk patversmes virzienā, bet kaimiņi vai citi paziņas informē Rīgas Sociālo dienestu par šādu līdzcilvēku, un sociālais darbinieks palīdz, sniedz konsultācijas, cenšas nepieļaut “grimšanu purvā”. Protams, ne jau visi riskam pakļautie ir gatavi komunikācijai un iespējams pat savu problēmu īsti neapzinās, tomēr šajā stadijā cilvēks visbiežāk vēl nav izteikti demotivēts un atkarīgs no apreibinošām vielām.

Kā atrast potenciālo bezpajumtnieku?

Informācija, kas liecina par problēmām, ir neapmaksāti rēķini. Piemēram, par kādu dzīvokli ir regulāri maksāti komunālie maksājumi, un te pēkšņi vairākus mēnešus tas netiek darīts. Kas par lietu? Varbūt dzīvokli pametis vai pat aizsaulē aizgājis maksātspējīgais iemītnieks, un palikušais rēķinus nespēj vairs samaksāt. Viņš ir nepieredzējis, apjucis, un palīdzēt var profesionāļa padoms. To varētu sniegt sociālais darbinieks, iedzīvotājs sakārtotu savu ikdienu un bezpajumtniecība vairs nedraudētu.

Kā lai sociālais dienests uzzina par šādiem gadījumiem? No tā, kurš pirmais ievēro parādus – tātad no apsaimniekotāja. Patlaban, piemēram, Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) izplatītajos rēķinos citas informācijas starpā ik pa laikam ir aicinājums vērsties Rīgas Sociālajā dienestā, ja iedzīvotājs nonācis finansiālās grūtībās vai radušies citi neparedzēti sarežģījumi rēķinu apmaksāt. Arī tas ir labi, tomēr nav pietiekami, jo riskam pakļautais šādus ierakstus visdrīzāk neizlasa vai arī, ja izlasa, neko vairāk nedara.

Ja noteikumi nepalīdz, tad tie jāmaina!

Jāuzsver gan, ka RNP šobrīd nav tiesību izplatīt citām institūcijām precīzu informāciju par parādniekiem un adresēm. To liedz personu datu aizsardzība, tomēr noteikumi un likumi ir jāmaina, ja tas var palīdzēt cilvēkiem. Informāciju par šādiem parādu strauja pieauguma gadījumiem varētu nodot Rīgas Sociālajam dienestam, un sociālais darbinieks uzrunātu parādnieku. Savlaicīgi iejaucoties, būtu iespējams parādu pieaugumu apturēt, iespējams, palīdzēt ar tā nomaksu, kamēr summa nav kosmiska.

Viens no risinājumiem ir īpašas ātrās reaģēšanas atbalsta grupas, kurās būtu sociālais darbinieks, psihologs, jurists un iespējams vēl kāds speciālists. Šī grupa reaģētu operatīvi, uzrunātu cilvēku ar bezpajumtniecības risku un sniegtu savlaicīgu palīdzību.

Katrs pakāpiens ir tuvāk saulei

Jāatzīst, ka jau tagad Rīgas Sociālā dienesta īstenotā palīdzība bezpajumtniekiem ir salīdzināma ar kāpnēm, kur katrs nākamais pakāpiens ir tuvāk izkļūšanai no “no bedres”. Patversmi simboliski varētu nosaukt par pirmo pakāpienu. Cilvēki tajā nokļūst dažādi. Gan tādi, kuri ir gatavi atgriezties sabiedrībā, meklēt un atrast darbu, gan tādi, kas diemžēl ir neglābjami, ilgstoši bezpajumtnieki ar atkarībām, kurus pat apmierina esošā situācija, un nav vēlmes kaut ko mainīt. Ziemā patversmes iemītnieku skaits palielinās, jo vairs nav iespējams izturēt dārza mājiņās un citās dzīvošanai nepiemērotās vietās.

Ja ir vēlme mainīties, nākamais pakāpiens ir Sociālās rehabilitācijas centrs, ar kura iemītniekiem tiek strādāts individuāli, kamēr pēc kāda pusgada vai arī ātrāk viņi ir gatavi patstāvīgai dzīvei. Šādos gadījumos uz laiku varētu būt iespējams arī materiāls atbalsts dzīvokļa īrei, ar nosacījumu, ka cilvēks piedalās dzīves prasmes pilnveidojošos kursos, strādā ar mentoru un meklē darbu.

Jau šobrīd tiek īstenota programma Mājoklis vispirms. Tas nozīmē, ka pretēji ierastajam ceļam, kad individuālā mājoklī nokļūst jau sagatavots cilvēks, šajā gadījumā tieši individuālais mājoklis ir vieta, kurā dzīvojot, cilvēks maina savus paradumus un atgriežas dzīvē. Ne visi individuālie piemēri ir veiksmīgi. Kāda iemītniece izteikusi vēlmi atgriezties patversmē, jo tur viss ir pazīstams un ir ar ko komunicēt. Kāds neievēro uzturēšanās noteikumus, tomēr ir arī veiksmes stāsti, un to dēļ ir svarīgi šo programmu turpināt.

Laba ideja ir sociālās uzņēmējdarbības projekti bezpajumtnieku rehabilitācijai. Tā paredz jaunu darba vietu izveidi šiem cilvēkiem. Kā jau sociālajā uzņēmējdarbībā, galvenais nebūtu peļņa, bet gan sociālā palīdzība.

Reaģēsim savlaicīgi, kamēr cilvēks vēl nav nokļuvis uz ielas! Ja paši netiekam galā, informēsim profesionāļus, kuri palīdzēs palikt virs ūdens, neieslīgt atkarību purvā, jo tad atpakaļceļš būs daudz sarežģītāks.

 

Autors ir Rīgas domes deputāts, Sociālo jautājumu komitejas pārstāvis, Jaunā Vienotība