Rīgas patversmes sieviešu nodaļas darbinieces savām klientēm ik pa laikam izgādā biļetes uz operu un audzē tomātus turpat izbūvētās siltumnīcās. Viņas nelolo ilūzijas par «meiteņu» spēju atgriezties normālā dzīvē, taču ir gandarītas, ja tas sanāk
Kā Eiropa risina gandrīz miljona cilvēku bez noteiktas dzīvesvietas problēmu?
Kritiens pa sociālajām kāpnēm Valdim (vārds mainīts) bija negaidīts un straujš. Viņš, cilvēks ar pašlepnumu un paļāvību uz saviem spēkiem, vēl pirms pāris gadiem nebūtu ticējis, ka kļūs par bezpajumtnieku un regulāru Rīgas patversmes apmeklētāju. Liktenis mēdz būt jokdaris, kura humors ne vienmēr ir labvēlīgs. Negaidīti bankrotēja uzņēmums, kurā Valdis bija pieprasīts darbinieks ar salīdzinoši labu algu. Tas ietekmēja mentālo stāvokli, sākās atkarības, strīdi ģimenē, kas noslēdzās ar šķiršanos. Dzīvoklis palika bijušajai dzīvesbiedrei un bērniem. Sākumā Valdis īrēja nelielu dzīvokli Rīgas nomalē, tomēr iekrājumi drīz beidzās, jaunu darbu atrast neizdevās, dzīvesvieta bija jāpamet parādu dēļ, un Valdis nokļuva uz ielas.
Bezpajumtniecība bieži tiek uzlūkota kā dabiska parādība, kuru veido situācija ekonomikā, kas mijas ar personu neveiksmīgām dzīves izvēlēm, kur daudzi neredz iespējas mainīt ne vienu, ne otru. Tomēr vairāku valstu un pašvaldību pieredze rāda, ka ir pamats būt optimiskākiem – bezpajumtniecība ir atkarīga gan no darba, veselības, sociālās un mājokļu sistēmas, gan mazināma ar mērķtiecīgu politiku un pielāgotiem pakalpojumiem. Šajā iespaidā pēdējos gados arvien vairāk valstis uzstāda stratēģisku mērķi izbeigt bezpajumtniecību[1].
Zigurdam piešķirtais dzīvoklis pirms remonta. Foto no personīgā arhīva Foto -
Katrā rokā man kausiņš pusmetrīgā kātā. Kad piepildu tos sasmalcinātu dārzeņu un vitamīnu kastēs, garie rokturi ļauj ērti aizsniegt piltuvi galda vidū, kur veikli pildās sausās pārtikas paka. Man blakus kolēģe ber rīsus un soju. Pakā ir sešas maltītes. Labdarības organizācija, kurai pāris stundas palīdzam kā brīvprātīgie, sūta pakas trūkumcietējiem Karību reģionā, Āfrikā, Āzijā un arī kara plosītajā Ukrainā.
Izliekti soliņi, cieši salikti puķu podi, zāles laistītāji un uz ietves novietoti smaili metāla dzelkšņi var šķist neparasti dizaina elementi, daudziem garāmgājējam tie, visticamāk, ikdienu neizmaina, taču vairākām sabiedrības grupām uzturēšanos publiskās vietās padara apgrūtinošu
Liepājas Restaurācijas centru Ivars Pilips-Matisons iecerējis veidot kā vietu pieredzes un prasmju apmaiņai
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 2
Lai gan organizēta lūdzēju nogādāšana populārās ubagošanas vietās Rīgā ir viegli pamanāma, tāpat kā ciešā viņu uzraudzība un naudas atņemšana, pašvaldības policija nekādu organizētu «ubagošanas mafiju» nesaskata. Bet biežākais sods par neatļauto diedelēšanu ir vienkārši pārrunas
Lai gan Rīgas centrā ubagošana ir aizliegta, pēdējos trijos gados šajā nelegālajā nodarbē pieķerto skaits audzis ģeometriskā progresijā, pērn sasniedzot 240. Galvenokārt tie ir bezpajumtnieki. Taču Ir pētījums gada garumā liecina — iemesls nav tikai nabadzība, bet organizēta sistēma, ko kāds iesaistītais bez aplinkiem sauc par «mafiju»
Šoziem sala upuru četrreiz vairāk nekā medijos minēts
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
