Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Pēdējos gados arvien vairāk gan ikdienā, gan mediju publikācijās speciālisti runā par atkritumu apjoma samazināšanas un šķirošanas paplašināšanas nepieciešamību. Vairumā gadījumu uz to mudina praktiski apsvērumi, piemēram, ziņas, ka esošo atkritumu poligonu piepildījums sasniedz maksimumu, iedzīvotāju pretestība jaunu atvēršanai un mūsdienu tehnoloģiju piedāvātās iespējas pārstrādāt noteiktus atkritumus no jauna izmantojamos un Latvijas sabiedrībai ļoti nepieciešamos resursos, piemēram, elektrībā un siltumenerģijā [1]. Turklāt no 2024. gada 1. janvāra bioloģisko jeb pārtikas atkritumu šķirošana ir obligāta [2]. Tāpēc aktuāls ir jautājums, cik lielā mērā iedzīvotāji un uzņēmumi, kuru saimniekošanas rezultātā rodas atkritumi, ir gatavi iesaistīties atkritumu daudzuma samazināšanā un to saprātīgas tālākās pārstrādes atbalstā.
