Pēdējos gados arvien vairāk gan ikdienā, gan mediju publikācijās speciālisti runā par atkritumu apjoma samazināšanas un šķirošanas paplašināšanas nepieciešamību. Vairumā gadījumu uz to mudina praktiski apsvērumi, piemēram, ziņas, ka esošo atkritumu poligonu piepildījums sasniedz maksimumu, iedzīvotāju pretestība jaunu atvēršanai un mūsdienu tehnoloģiju piedāvātās iespējas pārstrādāt noteiktus atkritumus no jauna izmantojamos un Latvijas sabiedrībai ļoti nepieciešamos resursos, piemēram, elektrībā un siltumenerģijā [1]. Turklāt no 2024. gada 1. janvāra bioloģisko jeb pārtikas atkritumu šķirošana ir obligāta [2]. Tāpēc aktuāls ir jautājums, cik lielā mērā iedzīvotāji un uzņēmumi, kuru saimniekošanas rezultātā rodas atkritumi, ir gatavi iesaistīties atkritumu daudzuma samazināšanā un to saprātīgas tālākās pārstrādes atbalstā.
Vērtējot iedzīvotāju iesaistīšanās potenciālu, speciālisti līdz šim ir bijuši optimistiski. Līdzšinējās, pakāpeniski ieviestās atkritumu šķirošanas prakses, piemēram, plastmasas, kartona un stikla atdalīšana vai pudeļu depozīta sistēma, ir veicinājušas nešķiroto atkritumu apjoma samazinājumu [3]. Tomēr tiek atzīts, ka arī tad, kad atkritumu šķirošanai nepieciešamā infrastruktūra (konteineri u.tml.) jau vairākus gadus Latvijā pastāv, iedzīvotājiem joprojām trūkst informācijas par atkritumu, t.sk., bioloģisko, šķirošanas iemesliem, ieguvumiem un pareizu atkritumu atdalīšanu [4].
Zinātniskā institūta Baltic Studies Centre veiktā pētījuma “Sadarbības veicināšana ilgtspējīgai bioresursu starpnozaru apritei lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (CIRCLE)” līdzšinējie rezultāti rāda, ka ar infrastruktūras nodrošināšanu un vienkāršu, racionālu skaidrošanu iedzīvotāju un uzņēmumu iesaiste bioloģisko atkritumu šķirošanā var nebūt pietiekama. Būtiski ir arī izmantot argumentus, kas motivē cilvēkus. Šeit, pirmkārt, ir svarīgi tādi argumenti, kas sasaucas ar cilvēku ikdienas rūpēm, rīcības personiskajiem motīviem. Otrkārt, skaidrojot dažādu prakšu ietekmi uz vidi, nepieciešams kliedēt pastāvošos mītus par tālāko atkritumu pārstrādes procesu.
CIRCLE pētījumā veiktās intervijas ar iedzīvotājiem parāda personisko motīvu daudzveidību un to izšķirīgo nozīmi, it sevišķi gadījumos, kad nodarboties ar atkritumu šķirošanu nav ērti.
Personisko motīvu ietekmē cilvēki ir gatavi pārvarēt infrastruktūras trūkuma radītās neērtības, vedot sašķirotos atkritumus uz attālākām savākšanas vietām un atrodot ierobežotajā virtuves platībā vietu, kur izvietot atkritumu šķirošanai nepieciešamos atsevišķos konteinerus.
Vienlaikus, intervijās paustais rāda, ka notiek arī otrādi. Ja cilvēkiem nav skaidrs, kā minētās iniciatīvas sasaistās ar viņa personiskajiem dzīves mērķiem un ikdienas rūpēm, infrastruktūras vai mājokļa ietilpības trūkums ir laba atruna, lai attaisnotu neiesaistīšanos atkritumu šķirošanā.
Viens no galvenajiem apsvērumiem, kāpēc cilvēki šķiro un nodod atkritumus tiem paredzētajās vietās, ir rūpes par vides tīrības, drošības un daudzveidības saglabāšanu. Šeit cilvēki sasaista savu rīcību ar gandarījumu, ko gūst saskarsmē ar dabu, piemēram, zaļojošiem kokiem vai putnu dziesmām, un vēlēšanos šo iespēju saglabāt gan sev, gan saviem bērniem. Citu cilvēku vienaldzību pret vides tīrību, piemēram, atkritumu atstāšanu vai izgāšanu dabā, pētījuma dalībnieki uztver atšķirīgi. Viena daļa intervēto uzskata, ka līdzcilvēku attieksme ir maināma laika gaitā ar izglītošanas un pozitīvā piemēra palīdzību. Rezultātā viņi turpina būt aktīvi – šķirot atkritumus, piedalās vides sakopšanas talkās un cenšas motivēt apkārtējos iesaistīties atkritumu šķirošanā. Savukārt citiem līdzcilvēku vienaldzība sniedz iemeslu uzskatīt, ka viņu ieguldītās pūles ir veltīgas. Attiecīgi viņi iesaistās atkritumu šķirošanā epizodiski, kad uz to pamudina viņiem nozīmīgi cilvēki (bērni vai draugi).
Tā kā ar citu līdzcilvēku vienaldzību var saskarties katrs, ir vērts ilgāk pakavēties pie tās argumentiem. CIRCLE pētījums rāda, ka tie pamatā ir divi. Pirmkārt, vēlēšanās, lai atkritumu šķirošanā un saudzīgā attieksmē pret dabas resursiem būtu vērojama sadarbība, respektīvi, lai šajās aktivitātēs būtu iesaistīti visi – gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi, un par noteikumu pārkāpšanu tiktu piemērotas sankcijas. Šeit iedzīvotāji uzsver gan atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu, gan jebkura uzņēmuma lomu. Piemēram, daļa intervēto iedzīvotāju šaubās, vai sašķirotie atkritumi tiešām tiek izvesti atsevišķi, nevis sajaukti kopā ar citiem (respektīvi, vienā atkritumu savākšanas automašīnā), kā rezultātā zūd viņu atkritumu šķirošanā ieguldītā darba vērtība. Uzsverot vēlmi redzēt atkritumu šķirošanā iesaistītus Latvijas uzņēmumus, pētījuma dalībnieki norāda, ka kopumā viens uzņēmums īsā laikā spēj radīt vairāk atkritumu, nekā katrs atsevišķs indivīds. Vairākās intervijās tika piesaukti uzņēmumi, kas sevi publiskajā telpā pozicionē kā atbildīgus, bet kas tajā pašā laikā radījuši atkritumus, no kuriem būtu bijis iespējams izvairīties. Piemēram, kāds pētījuma dalībnieks, atstāstot savu novērojumu, ka tirdzniecības uzņēmums, slēdzoties uz rekonstrukciju, izmeta atkritumos nepārdoto produkciju, uzsvēra, ka viņam šī rīcība nav pieņemama.
Otrkārt, nozīmīga loma ir iedzīvotāju zināšanām, kādas prakses videi ir draudzīgas un kādas – kaitīgas. Pētījuma dalībnieki atsaucas uz dažādiem pretrunīgiem apgalvojumiem par noteiktu ražošanas metožu ietekmi uz vidi. Arī pašu dalībnieku pieredze rāda, ka viņu rīcība, kas balstās uz līdzšinējo personisko izpratni par videi draudzīgu rīcību, nereti izrādās neatbilstoša jaunākajām zināšanām par to faktisko ietekmi uz vidi.
Piemēram, iedzīvotājiem nav skaidrs, kāpēc par videi draudzīgu vairs neuzskata ierasto papīra, zaru un lapu dedzināšanu un kāpēc tā nav uzskatāma par līdzvērtīgu atkritumu šķirošanas alternatīvu.
Nākamais nozīmīgais apsvērums, kāpēc cilvēki iesaistās atkritumu šķirošanā, ir pārliecība, ka tīrāka vide ir sava veida pārtikas kvalitātes un drošības garants. Šeit CIRCLE pētījuma rezultāti sasaucas ar citu pētījumu atziņām, ka šobrīd Latvijā ar vides drošību un saglabāšanu saistītus jautājumus visvienkāršāk ir popularizēt, balstoties uz piemēriem par vides ietekmi uz veselību [5]. Vienlaikus CIRCLE pētījums parāda, ka noteikta sabiedrības daļa paļaujas, ka lauksaimniecības produktu audzēšanas apstākļi un to pārstrādes tehnoloģijas ir samērā drošas, kā rezultātā nesaredz pārtikas kvalitātes problēmu aktualitāti Latvijā. Attiecīgi argumentiem par vides ietekmi uz veselību jābūt pietiekami specifiskiem, lai Latvijas iedzīvotāji tos varētu attiecināt uz saviem ikdienas patēriņa paradumiem.
Atgriežoties pie raksta sākumā minētā lēmuma iedzīvināt bioloģisko atkritumu šķirošanu, CIRCLE pētījuma rezultāti rosina atbilstošās infrastruktūras izplatīšanu sasaistīt gan ar izglītojošām kampaņām skolās, gan ar grozījumiem publisko iepirkumu tiesiskajā regulējumā, kas nosaka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju izvēli valsts un pašvaldību institūciju, tostarp, skolu, vajadzībām. Pētījums rāda, ka bērni var būt aktīvi jaunu paradumu ieviešanas iniciatori savās ģimenēs, respektīvi, vecāki mēdz lielākā mērā iesaistīties atkritumu šķirošanā, atsaucoties uz savu bērnu vēlēšanos to darīt. Turklāt, ja izglītojošās kampaņas noritēs vienlaikus ar skolas ēdināšanas organizācijas izmaiņām, kur skolēniem būs iespēja piedalīties bioloģisko atkritumu šķirošanā, tas radīs iespēju sasaistīt jaunās zināšanas ar atbilstošu rīcību. Savukārt, izvirzot prasības ēdināšanas uzņēmumiem, publiskajos iepirkumos būtu iekļaujama prasība, kas ļauj šo šķirošanas iespēju nodrošināt.
Plašākas sabiedrības iesaistei ir jārada labvēlīga vide uzvedības maiņai. Tā ietver virkni turpmāko uzdevumu. Pirmkārt, nepieciešamā infrastruktūra ir jāpadara viegli pieejama un izmantojama. Otrkārt, sniedzams ir šīs rīcības racionāla un dažādas iedzīvotāju grupas uzrunājošs personisks pamatojums. Un, treškārt, būtiski ir visos lēmumu pieņemšanas līmeņos atbildību par atkritumu šķirošanu nepadarīt tikai par gala patērētāja (iedzīvotāju) atbildību. Šeit būtiski ir mudināt uzņēmumus pārskatīt, cik daudz iepakojuma tie izmanto savas produkcijas iesaiņošanai. Rezultātā pamudinājumiem iedzīvotājiem būt aktīvākiem atkritumu šķirošanā ir jānāk kopā ar publiskajā telpā labāk pamanāmām pašu uzņēmumu iniciatīvām šajā virzienā. Piemēram, aicinājums iedzīvotājiem aktīvāk lietot atkārtoti izmantojamu iepakojumu varētu gūt lielāku ietekmi, ja tas saskanētu ar veikalu rīcību produktu iepakojuma apjoma samazināšanā, fasējot tos saprātīga daudzuma un pārstrādei viegli nododamā iepakojumā.
Autori ir zinātniskā institūta Baltic Studies Centre zinātniskā asistente Oksana Žabko un vadošais pētnieks Emīls Ķīlis
Raksts tapis EEZ grantu Baltijas Pētniecības programmas projekta “Sadarbības veicināšana ilgtspējīgai bioresursu starpnozaru apritei lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (CIRCLE)” ietvaros. Tā mērķis ir stiprināt starpdisciplināras zināšanas par sadarbības risinājumiem un rīcībpolitiku, kas veicina bioresursu ilgtspējīgu izmantošanu. Plašāka informācija par projektu un aktivitātēm pieejama šeit: https://circle-eea.eu/
[1] Stirāns, I. (2023) BIO atkritumi – mēsli vai resurss? Žurnāls “Ir”, 24. augusts. [2] Lsm.lv (2023) Bioloģisko atkritumu šķirošana – no nākamā gada obligāta. Lsm.lv, 6. septembris. [3] Lūse, M. (2023) Bioatkritumu dalīta vākšana – komposts puķītēm vai pamats modernai atkritumu apsaimniekošanai? Žurnāls “Ir”, 7. marts. [4] Turpat. [5] Grīviņš, M. (2021) Kas mainīs pārtikas sistēmas? Žurnāls “Ir”, 5. jūlijs.
Pagaidām nav neviena komentāra