Bijusī tiesnese Kornēlija Macevičiene pie Viļņas apgabala tiesas ēkas. «Es tiešām nesaprotu viņu loģiku. Lietas fakti ir ļoti skaidri,» viņa saka par Maskavā izvirzītajām apsūdzībām un izsniegto aresta orderi. Foto — The New York Times
Pirms dažiem gadiem lietuviešu tiesnese Kornēlija Macevičiene notiesāja vairākus bijušās padomju armijas virsniekus par brutālu vēršanos pret valsts neatkarību alkstošajiem protestētājiem 1991. gadā. Tagad viņa kļuvusi par Kremļa atriebības mērķi — tiesa Maskavā lika apcietināt 70 gadus veco pensionāri Lietuvā. Bijusī tiesnese Macevičiene nebija nekādā veidā saistīta ar Putina lietu Hāgā vai ar izmeklēšanu par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā. Šis Maskavas solis vērtējams kā iebiedēšana pēc tam, kad Starptautiskā Krimināltiesa pagājušajā gadā izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi, raksta žurnāls Ir.
Macevičiene pasludināja spriedumu bijušajiem padomju virsniekiem par viņu lomu brutālā Lietuvas neatkarības atbalstītāju apspiešanā 1991. gada 13. janvārī, kad iedzīvotāji bija sapulcējušies pie televīzijas torņa Viļņā, lai to aizstāvētu pret padomju armiju. Neveiksmīgi mēģinot novērst Lietuvas izkļūšanu no Maskavas tvēriena, padomju spēki nogalināja 14 protestētājus, no kuriem vienu jaunu sievieti samīcīja tanks, bet simtiem cilvēku tika ievainoti. (Uzreiz pēc šīs traģēdijas pēc Latvijas Tautas frontes aicinājuma uz protesta manifestāciju Daugavmalā sapulcējās ap 500 000 cilvēku, lai izteiktu atbalstu lietuviešiem. Un sākās tā dēvētais barikāžu laiks — red.)
Macevičiene un divi citi tiesneši 2019. gadā pasludināja spriedumu — par vainīgiem noziegumos pret cilvēci, kara noziegumos un citos pārkāpumos atzina vairākus desmitus krievu, kā arī dažus ukraiņus un baltkrievus, kas tolaik dienēja padomju armijā. No 67 apsūdzētajiem, kurus 2019. gadā par vainīgiem atzina Macevičiene, uz apsūdzēto sola reāli sēdēja tikai divi: tanku komandieris Jurijs Meļs un vēl viens padomju armijas virsnieks Genādijs Ivanovs.
Pārējie, tajā skaitā bijušais padomju aizsardzības ministrs maršals Dmitrijs Jazovs, aizmuguriski tika atzīti par vainīgiem «militāru darbību izmantošanā pret civiliedzīvotājiem, ko aizliedz starptautiskās humanitārās tiesības», un viņiem piesprieda vairāku gadu cietumsodu. Dažus mēnešus vēlāk Jazovs 95 gadu vecumā Maskavā nomira.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
