Foto - Evija Trifanova, LETA
Jau ilgāku laiku Latvijas energobilancē vērojam – elektroenerģijas imports gadu no gada palielinās, 2022. gadā no kopējā patēriņa Latvija importēja vairāk nekā 30% elektroenerģijas. Enerģētikas eksperti jau tuvā nākotnē prognozē elektroenerģijas patēriņa dubultošanos. Ir vairāk nekā skaidrs, ka Latvijai nepieciešamas jaunas elektrostacijas un jāražo pašiem – tikai tā varam būt patiesi neatkarīgi. Tas arī ir vienīgais veids, kā panākt zemākas un prognozējamākas elektroenerģijas cenas.
Atbilstoši Nacionālajam energētikas un klimata plānam (NEKP), Latvijas indikatīvais mērķis ir līdz 2030. gadam ir panākt vismaz 60% atjaunīgās enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā. Šis plāns tiks pārskatīts, un mērķi, visticamāk, palielināti, bet jau pašlaik zinām, ka Lietuvā un Igaunijā mērķis līdz 2030. gadam ir ražot atjaunīgu elektroenerģiju 100% apmērā no valsts patēriņa.
Kā Latvijas pieticīgāk noteiktos, bet potenciāli ambiciozākos mērķus sasniegt? Kā panākt neatkarību enerģētikā un neatpalikt no kaimiņvalstīm? Atbilde ir skaidra – ar liela apjoma ieguldījumiem vēja enerģijā.
Par Latviju ir ierasts domāt kā ar resursiem neapveltītu zemi. Tomēr, no šodienas perspektīvas raugoties, ir skaidrs, ka mūsu bagātība ir arī vējš, ūdens un saule. Tie ir resursi, kurus varam pārvērst zaļajā enerģijā, vienlaikus samazinot fosilās enerģijas kaitīgo ietekmi uz vidi. Turklāt vējš ir izceļams īpaši, jo tā pieejamība mūsu reģionā gada skatījumā ir lielāka nekā saules enerģijai un pat HES.
Pirms pusotra gada, valsts kapitālsabiedrību paspārnē dibinot SIA Latvijas vēja parki (LVP), valdība noteica mērķus – ar jaunu ģenerācijas jaudu izbūvi enerģētikas nozarei panākt valsts drošības un klimata neitralitātes mērķus, un te valsts kapitāla iesaiste varētu būt izšķirīga.
Ņemot vērā vēja parku sarežģītību, privātajam sektoram līdz šim nav izdevies attīstīt atbilstoša izmēra projektus. To kavējusi virkne faktoru: iesaistīto institūciju sadarbības trūkums, nepilnīgs tiesiskais regulējums, dažādi priekšstati par kapitāla atdevi, nepieciešamo apjomīgo investīciju un inženierzinātniskā potenciāla nepieejamība, kā arī vajadzība vienoties ar daudziem zemju īpašniekiem, kā arī augstās vides prasības.
Nozīmīgākais nozares notikums kopš lielo HES izbūves
Privātajiem uzņēmumiem katram ir savi kapitāla atdeves mērķi. Savukārt SIA Lavijas vēja parki kā valsts kapitālsabiedrības uzdevums ir īstenot projektus neatkarīgi no tirgus konjunktūras. Tomēr tas nenozīmē, ka vēja nozarē tikai valsts kapitālam ir loma, te ir vieta arī privātajam sektoram. Mūsu primārais uzdevums ir nozīmīgu bāzes jaudu radīšana koncentrētā termiņā.
Latvijas vēja parku projekts ir līdz šim nozīmīgākais enerģētikas nozares notikums kopš lielo HES izbūves – tie būs vēja parki ar kopējo jaudu 800 MW, kam nepieciešamas aptuveni 120 vēja turbīnas astoņās apbūves teritorijās. Mātes uzņēmumam pieejamais kapitāls un finanšu piesaistes iespējas ir būtiski priekšnoteikumi, lai šāda mēroga projektu realizētu. Laikā, kad uzņēmumiem par obligācijām nepieciešams maksāt pat divciparu skaitļos mērāmus kuponus investoriem, Latvenergo emitēja obligācijas ar 4,952% kuponu, viešot papildu drošību projekta realizācijai.
Nesenais Ministru kabineta lēmums ļāva uzņēmumam noslēgt līgumu par apbūves tiesību iegūšanu, un tas patlaban jau ir paveikts. Vienlaikus turpinās ietekmes uz vidi novērtējumi, kas ļaus jau tuvā nākotnē nonākt līdz skaidrībai par konkrētu izbūvējamo turbīnu vietu un skaitu, veidot projektēšanas un būvniecības laika grafiku, bet pirmās turbīnas varētu sākt darbu jau 2028. gadā.
Peļņa paliks Latvijā
Atšķirībā no vairuma citu projektu, kuros par elektroenerģiju iegūtā peļņa aizplūdīs ārvalstu investoriem, SIA Latvijas vēja parki nopelnītā nauda paliks Latvijā un tiešā veidā tiks ieguldīta valsts budžetā – visas sabiedrības labumam. Vēl vairāk – SIA Latvijas vēja parki uzskata, ka pašvaldībām, kuru teritorijā tiks uzceltas vēja turbīnas, ir jāsaņem maksājumi visā parku darbības laikā. Par konkrētu apjomu vēl diskutē Ministru kabinets, taču jebkurā gadījumā šis maksājums pašvaldības budžetā būs jūtams.
Projekts tiks realizēts, ar atbildību izturoties pret vidi, piemēram, prioritāri vēja turbīnas tiks izvietotas izcirtumos, savukārt gadījumos, kad būs nepieciešams zāģēt kokus, tiks veikta meža atjaunošana, kā arī atbilstoši izzāģētajam apjomam tiks samazināta plānveida izciršana citā AS Latvijas valsts meži teritorijā. Arī pēc vēja parku uzcelšanas valsts mežos tiks stādīti koki, kā arī sakopti izmantotie ceļi, atstājot tos labākā kārtībā nekā tie bijuši, uzsākot projektu.
Projekta attīstības gaitā plānojam arī vairāk pretimnākošu aktivitāšu nekā paredz regulējums, piemēram, vietējo kopienu darba grupas, kurām būs iespēja nepastarpināti tikties ar ietekmes uz vidi ekspertiem un izteikt savu viedokli vai bažas, ja tādas ir. Mēs attīstīsim vēja parku projektu nevis par katru cenu, bet, ar cieņu ieklausoties visos, īpaši vietējo kopienu viedokļos. Īru dramaturgs Džordžs Bernards Šovs ar sev piemītošo humoru reiz sacījis, ka gan optimisti, gan pesimisti dod sabiedrībai pienesumu – optimists izgudro lidmašīnu, pesimists – izpletni. Tādēļ esam pārliecināti, ka tik apjomīgā projektā kā šis ļoti svarīgi ir ieklausīties ļoti dažādos sabiedrības viedokļos.
Papildus jau aprakstītajiem ieguvumiem jāuzsver, ka Latvija piedalās reģionālajā elektroenerģijas biržā Nord Pool, kas darbojas atbilstoši brīvā tirgus noteikumiem. Tas nozīmē, ka, attīstot jaunas elektrostacijas un pieaugot elektrības ražošanas apjomiem jeb piedāvājumam, tas samazinās elektroenerģijas cenu, savukārt nopelnītā nauda nonāks valsts budžetā visas sabiedrības labumam.
Ceram, ka šis projekts būs kā dzinējspēks citiem vēja enerģijas projektiem, jo šodien vēja enerģijas īpatsvars Latvijas patēriņā krietni iepaliek no kaimiņiem. Gan Lietuvā, gan Igaunijā tieši valsts kapitāla uzņēmumi ir tie, kas nodrošinājuši lauvas tiesu līdzšinējā progresā. Esam gatavi to paveikt arī šeit - izbūvēt 800 MW jaudas vēja parkus un izmantot mūsu dabas sniegtās iespējas visas sabiedrības interesēs.
Autors ir SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs
