Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 6
Stāsta žanrs latviešu literatūrā jau kādu laiku atdzimis un raisa gan autoru, gan lasītāju interesi. Saturiski dominē skarba atklātība, gaismā tiek celtas apkārtējo acīm nereti slēptas «mazās traģēdijas». Šo ievirzi turpina arī Jana Egle savā nu jau ceturtajā stāstu krājumā, joprojām visērtāk jūtoties un sevi izpaužot tieši īsprozas formā, lai arī laidusi klajā divas dzejas grāmatas.
Jaunā stāstu krājuma nosaukums manī automātiski raisīja asociācijas ne tikai ar slaveno filmu Angļu pacients, bet arī ar latviešu rakstnieka Erika Ādamsona noveļu krājumu Smalkās kaites. Vai «latvju pacients» ir līdzīgs Ādamsona noveļu varonim — dažādu nervozu uzbudinājuma stāvokļu jeb, kā teiktu mūsdienās, neirožu upurim, nereti paša iedomu tēlu gūsteknim? Vai tas patiesi cieš no kādas reālas kaites, ja arī ne visiem redzamas un zināmas? To šķietami noliedz apzīmējums «latvju», kuru ārpus patriotiska konteksta grūti uztvert citādi kā ironiju (stāstos Jana Egle gan nepiemin nevienu tautību). Bet varbūt šis cilvēks dzīvo mums līdzās, izcīna cīņas ar sevi, ar savu eksistenciālo izmisumu, ar tuvākajiem, ar likteni, ar paša nepaklausīgo miesu, ja gribat — ar Dievu? Ja paraugās šādi, latvju pacients esmu es, tu, mēs visi.
Stāsta Strāva galvenās varones Elektronijas vīrs visur un nemitīgi saož ko netīkamu, smakas cēlonis vēlāk izrādās atrodams viņā pašā, un viņš pat nenojauš, ka sieva gan sapņos, gan realitātē dzīvo paralēlu dzīvi kaislībā — un ne tādā, kādu jūs iedomājaties. Stāstā nunā manīm sieviete izmisīgi pūlas saprast savu suicidālo meitu. Stāstā Dzelzītis un Toms Džonss padzīvojušās Montas klūpošo sirds ritmu normā atsauc kaulains ielas kaķis, bet pašas sirdspuksti viņai izrādās visgrūtāk panesamais troksnis. Brīnišķīgs ir stāsts Jūras žagatas noslēpums, kurā vientulības un tuvināšanās saspēlē gar jūru klīst sieviete šallē un sirms fotogrāfs un viens otram atstāj vēstījumus koka dobumā, teksts aizrauj ar nepateiktā un nepasakāmā intensitāti. Ķirurga skalpeļa asumā iecērt stāsts pasaulē viss pa vecam, kurā aprakstīta sievietes iekšējā cīņa, uzzinot par ļaundabīga audzēja aizdomām organismā, — šīs klusās un nevienam neatklājamās šausmas par ķermeņa dumpi pret sevi pašu vislabāk sapratīs tikai šādu stigmatizējošu brīdi izdzīvojušie.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.