No migrācijas nav jābaidās. Mūs cenšas biedēt, iebiedēt, sakot, ka Latvijā ārvalstnieku skaits jau ir sasniedzis robežu, ka kāds būtu jāizraida. Nav tādu slūžu, ko paver vaļā un cilvēki iebirst Latvijā. Nav arī cilvēku, kas tik ļoti mērķtiecīgi gaida, kad Latvija iedomātās slūžas pavērs vaļā. Par augsti kvalificētiem profesionāļiem visas Eiropas valstis cīnās, bet mēs Latvijā vairāmies pat par to runāt. Ieceļošana Latvijā ikvienam ārvalstniekam ir gana sarežģīta un tā tam ir jābūt. Iegūt iespēju uzturēties Latvijā uz ilgāku laika periodu un saņemt uzturēšanās atļauju ir limitēta un pakļauta drošības pārbaudei, pietiekamu iztikas līdzekļu pierādīšanai un virknei citu nosacījumu.
Pēc PMLP datiem šogad Latvijā ir 62 563 ārvalstnieki ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) un 52 953 ar pastāvīgām uzturēšanās atļaujām. Kopā 115 516 ārvalstnieki pašlaik dzīvo Latvijā. No kopējās sabiedrības tie ir aptuveni seši procenti.
Neatkarīgi no šo cilvēku skaita, neatkarīgi no šī procenta mums Latvijā ir jāspēj ikviens jau tūlīt pēc pirmās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas iekļaut latviešu valodas apguves procesā. Šos iepriekšējos 30+ gadus ir darīts ļoti maz, lai veicinātu mūsu sabiedrības jauniebraucēju spēju pienācīgi ātri apgūt latviešu valodu. Latviešu valodas apgūšana ir atstāta pašplūsmā uz pašu jauniebraucēju pleciem – bez vienotas, valsts virzītas sistēmas valodas apguvei.
Valsts iepriekšējos gadus nav izvirzījusi valodas apguvi kā vienu no prioritārajiem pasākumiem, atbalsts valodas apgūšanai ir bijis nepieklājīgi niecīgs.
Pēc PMLP datiem, 2023. gada pirmajā pusgadā pirmreizējās uzturēšanās atļaujas izsniegtas gandrīz 14 tūkstošiem cilvēku, visa 2022. gada laikā vairāk nekā 18 tūkstošiem, bet iespēja apgūt latviešu valodu nodrošināta tikai Ukrainas valstspiederīgajiem un 400 citiem mūsu sabiedrības jauniebraucējiem, piemēram, Eiropas Savienības valstu pilsoņiem latviešu valodas apguve nav nodrošināta vispār.
Bieži vien, vēršot politiķu uzmanību uz valodas apguves procesa nodrošināšanas nepieciešamību, izskan bažas, ka Latvijas sabiedrība, attiecīgo politiski atbildīgo politiķu atbalstītāji un vēlētāji ir pret Latvijas valsts resursu “tērēšanu” jauniebraucēju valodas apguves nodrošināšanai. Ir svarīgi atzīmēt, ka diskusija par to, kā finansēt valodas apguvi, ir pamatota un nav jāpieņem, ka tikai un vienīgi valstij būtu jāmaksā un jānodrošina valsts apmaksāta latviešu valodas apguve ikvienam.
Citviet Eiropā valsts valodas apguve ir sistemātiski organizēta. Piemēram, Vācijā ikvienam, saņemot termiņuzturēšanās atļauju, ir jāreģistrējas integrācijas kursiem 700 stundu garumā, no kurām 300 stundas paredzētas vācu valodas apguvei. Integrācijas kursi ir obligāti ikvienam pilsonim no ārpus Eiropas Savienības valstīm, bet ES pilsoņiem integrācijas kursi un valodas apguve ir brīvprātīga. Vācijā valodas apguvi ārvalstniekiem apmaksā gan no valsts piešķirtā finansējuma, gan arī, ja ārvalstnieka rocība to ļauj, tad, pašam ārvalstniekiem maksājot, ap 2 eiro par vienu valodas apguves stundu.
Latvijā no 10 līdz 20 tūkstošiem jauniebraucēju ik gadu valodas apguve nodrošināta tikai pāris simtiem cilvēku. Valodas kursi, pašiem meklējot, pieejami no 10 līdz 30 eiro stundā, piemēram, valodas A1 līmeņa sasniegšanai nepieciešamas 120 stundas.
Piedāvātais risinājums paredz izstrādāt vienotu valsts sistēmu latviešu valodas apguvei, līdzīgi, kāda tā ir citviet Eiropā, un noteikt Imigrācijas likumā, ka ikvienam, saņemot pirmreizējo uzturēšanās atļauju, ir pienākums pirmajā uzturēšanās gadā reģistrēties valodas apguves kursiem un apgūt valodu vismaz A2 līmenī. Protams, būtu nepieciešami valsts budžeta līdzekļi sistēmas izveidošanai un tās uzturēšanai, bet par valodu kursu apmaksu ir iespējams diskutēt – vai kursus apmaksā ārvalstnieka izvēlētā augstākās izglītības iestāde, darba devējs vai pats ārvalstnieks.
Vienota sistēma valodas apguvei Latvijā ir kritiski nepieciešama, lai monitorētu valodas kursu pieejamību visā Latvijā un nodrošinātu vienotu, standartizētu kursu kvalitāti. Patlaban visiem, kuri piesakās un saņem termiņuzturēšanās atļaujas, likums neparedz zināt vai reģistrēties latviešu valodas apguvei, bet pēc laika, piesakoties un saņemot pastāvīgās uzturēšanās atļauju, latviešu valoda ir jāzina vismaz A2 līmenī.
Sabiedrībā vērojamas dažādas kampaņas, kas signalizē par neapmierinātību ar cilvēkiem, kuri neprot latviešu valodu. Ja netiks rasts sistemātisks un vienots risinājums, ja turpināsies valodas apguves “atstāšana tikai uz pašu ārvalstnieku pleciem”, tad valodu zināšanas virknei sabiedrības kopienu neuzlabosies, bet radīsies jaunas kopienas, kuras latviešu valodu nepratīs arī pēc pieciem un 10 gadiem.
Organizācija Make Room, kas kopš 2018. gada strādā, lai veicinātu ārvalstu studentu efektīvāku iekļaušanu Latvijas sabiedrībā, pašreiz aicina parakstīties platformā Manabalss.lv par iniciatīvu, kas aicina valstij nodrošināt ikviena iespējas apgūt latviešu valodu.
Pašlaik vissvarīgāk būtu valdībai noteikt valsts valodas apguvi par vienu no primārajiem valsts uzdevumiem un turpināt izstrādāt un paplašināt vienotas valodas apguves sistēmas izveidi Latvijā.
Iniciatīva platformā Manabalss.lv – https://manabalss.lv/i/2844
Autors ir NVO Make Room dibinātājs, kustība Par!
Pagaidām nav neviena komentāra