Foto - Zane Bitere, LETA.
Viens no “karstākajiem” jautājumiem enerģētikā salīdzinoši nesen bija t.s. obligātā iepirkuma komponente (OIK) un tās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. OIK sāga beidzās ar skandāliem un parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, kuras uzdevums bija identificēt vainīgos. Viena no OIK mācībām un atziņām – haotiska un nepārdomāta rīcība enerģētikas sektorā var nodarīt būtisku kaitējumu sabiedrībai un uzņēmējiem. Tagad, kad piedzīvojam jaunu “bumu” energosektorā – atjaunīgo resursu izmantošanu –, māc bažas, vai enerģētikas politikas veidotāji ir kļuvuši tālredzīgāki un viņu lēmumi ir pārdomātāki.
Obligātā iepirkuma mehānisms: zaļo gaismu nomaina sarkanā
No valsts puses savulaik tika dota zaļā gaisma valsts atbalstam ražot elektroenerģiju, izmantojot atjaunīgos energuresursus un augstas efektivitātes koģenerācijā obligātā iepirkuma ietvaros ar tiesībām to pārdot publiskajam tirgotājam par īpašu cenu. Sākotnēji obligātā iepirkuma tiesības piešķīra pēc vieniem MK noteikumiem, tos nomainīja nākamie, tad vēl citi. Pēc laika nāca “atklāsme” par obligātā iepirkuma augstajām izmaksām, kas uzliktas uz patērētāju pleciem (OIK). Atklājās arī, ka par šo valsts atbalstu ir piemirsts paziņot Eiropas Komisijai. Izrādījās, ka nozare netiek pienācīgi uzraudzīta. Pēc šādām “atklāsmēm” šim valsts atbalstam praksē zaļo gaismu nomainīja spilgti sarkana, kas diemžēl negatīvi ietekmēja arī nozares godīgos investorus un uzņēmējus. Neskaidrs paliek jautājums, vai energopolitikas veidotāji nevarēja to visu izvērtēt un paredzēt, jau veidojot un ieviešot šo mehānismu?
