Obligācijas – perspektīvs finansējuma piesaistes avots gan privātiem uzņēmumiem, gan institūcijām

  • Linda Purenkova
  • 16.10.2023.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Baltijas uzņēmumi jau vēsturiski finansējuma nepieciešamības gadījumā vērsušies pie bankām, taču ne vienmēr šī ir vienīgā iespēja. Vērtspapīru emitēšana ir apsvēršanas vērta un efektīva alternatīva papildu finansējuma piesaistei. Uzņēmumiem var emitēt gan kapitāla, gan parāda vērtspapīrus. Un obligāciju emisiju var veikt gan dažādas iestādes un institūcijas, gan privāti uzņēmumi. Pretēji akciju emisijai obligāciju emisija neietekmē uzņēmuma īpašnieku sastāvu.

Obligācijas ir parāda vērtspapīru veids, kas tiek izmantots, lai piesaistītu līdzekļus finanšu tirgū. Vienkāršoti darījuma būtību var raksturot kā obligāciju emitenta aizņemšanos tirgū no daudziem aizdevējiem (obligāciju pircējiem) atbilstoši vienādiem emitenta sagatavotajos obligāciju emisijas noteikumos vai prospektā ietvertajiem nosacījumiem.

Lai arī situācijai un pieprasījumam finanšu tirgū obligāciju emitēšanas brīdī un konsultantu ieteikumiem ir izšķirīga nozīme, emitētājam, izstrādājot obligāciju piedāvājuma dokumentus, ir būtiska iespēja ietekmēt “spēles noteikumus”, t.sk., par kādu summu obligācijas emitēt, uz kādu termiņu, ar kādu kupona (procenta) likmi, piedāvāt nodrošinātu vai nenodrošinātu darījumu, pašam paplašināti vai šauri noteikt naudas līdzekļu izmantošanas mērķi utt. Tādējādi obligāciju emisija var kalpot kā lieliska iespēja finansējuma piesaistei, ja uzņēmums lūkojas pēc alternatīvām banku un privātā kārtā piedāvātam finansējumam.

Lai gan obligāciju emisija ir perspektīvs finansējuma piesaistes avots, Baltijā ļoti reti uzņēmumi to izmanto. Visbiežāk dzirdētās bažas saistītas ar emitēšanas procesa sarežģītību, dārdzību un šaubām par potenciālo investoru interesi.

Priekšdarbi un obligāciju emitēšana

Ir tiesa, ka uzņēmumam pirms biržā kotējamu obligāciju emitēšanas, ir jāpārliecinās, ka priekšdarbi ir veikti vai paveicami pārskatāmā nākotnē un tam jāatvēlē nepieciešamie resursi. Prasības dažādu valstu tirgos un biržās var atšķirties, bet skaidra priekšdarbu identificēšana nav problemātiska. Piemēram, Nasdaq mājas lapā ir pieejama informācija par First North tirgus (piemērots mazākiem un jaunākiem uzņēmumiem) un regulētā tirgus (piemērots lielākiem uzņēmumiem ar ilgstošu darbības pieredzi) prasībām. First North tirgus prasības ietver gada un pusgada finanšu pārskatu, vienkāršotu uzņēmuma apraksta sagatavošanu un līguma noslēgšanu ar sertificētu konsultantu. Turpretim regulētā tirgus prasības ietver IFRS standarta gada un starpperiodu pārskatu un prospekta sagatavošanu, ziņojumu par korporatīvo pārvaldību un ilgtspēju, kā arī izvirza prasības noteiktam uzņēmuma darbības ilgumam un minimālajam emisijas slieksnim (0.2 MEUR).

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Sākotnējā uzņēmuma apraksta vai prospekta izstrādes procesā jārēķinās ar detalizētas informācijas sagatavošanu par uzņēmumu, tā vēsturi, korporatīvo pārvaldību, biznesu, finanšu rādītājiem un jāspēj identificēt un aprakstīt riskus, kas saistīti ar emitentu, industriju un konkrētajām obligācijām. Uzņēmuma sakārtošana un vajadzīgo dokumentu sagatave aizņem gan laiku, gan finanšu resursus, parasti to nevar paveikt ne dienas, ne nedēļas laikā. Taču ar profesionālas konsultantu komandas palīdzību process var noritēt gludi un ilgt dažus mēnešus. Jāņem vērā, ka obligāciju emisiju uzņēmums var veikt vairākkārt.

Attiecīgi sākotnēji ieguldītais darbs, piemēram, sakārtojot uzņēmuma korporatīvo pārvaldību, aprakstot tā darbību un ar to saistītos riskus,  saglabājas kā spēcīga “bāze” un ieguldījums atmaksājas ilgtermiņā, jo uz to var balstīties arī turpmāk. Kamēr vien obligācijas tiks publiski tirgotas, uzņēmumam arī jābūt gatavam regulāri publiskot tā finanšu rezultātus un atklāt informāciju par visiem būtiskajiem notikumiem, kas var ietekmēt uzņēmumu un obligāciju cenu, taču šīs informācijas sagatavošana ikdienā neprasa milzu resursus.

Ne visu ar emisiju saistīto izdevumu finansiālo slogu vienmēr uzņēmumam ir jāsedz pašam. Piemēram, līdz šim uzņēmumiem periodiski ir bijis iespējams pieteikties finansiālam atbalstam, ko piešķir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, balstoties uz Eiropas Savienības fondu finansējumu. Līdzfinansējuma apmērs var sasniegt līdz pat 50% no kopējām sagatavošanās izmaksām sekmīgas obligāciju emisijas biržā uzsākšanai. Daļa no konsultantu izmaksām arī nereti balstīta uz “success fee” principu, proti, maksājama tikai sekmīgas obligāciju emisijas gadījumā.

Investoru interese par obligācijām

Vai investoriem varētu būt pietiekama interese iegādāties emitēt iecerētās obligācijas, var noskaidrot, sākot priekšdarbus un konsultējoties ar speciālistiem, piemēram, investīciju banku. Dažkārt investoru interese var pat pārsniegt piedāvājumu. Piemēram, 2022. gada izskaņā AS CleanR Grupa ar investīciju bankas Signet Bank atbalstu emitēja obligācijas 15 miljonu eiro apmērā. Pieprasījums pēc CleanR Grupa obligācijām pusotru reizi pārsniedza piedāvājumu, ar pārliecinošu Latvijas investoru interesi. Līdz ar to aplami ir domāt, ka investoriem Baltijas finanšu tirgus nav interesants. Ja ir doma par nozīmīgu līdzekļu piesaisti un vīzija par to izmantošanu, vienmēr ir vērts mēģināt un konsultēties, lai tieši konkrētais uzņēmums gūtu skaidru priekšstatu par to, vai obligāciju emisija varētu būt ejamais ceļš.

Finansējumu biržā var piesaistīt, investoru interese pastāv, taču uzņēmumam ir jāvēlas to saņemt un jābūt gatavam ieguldīt resursus priekšdarbu veikšanā, kas pieredzējušu konsultantu vadībā būs darbīgs, bet gana skaidrs un raits process. Obligāciju emisija uzņēmumam var ļaut piepildīt sapņus, paplašināties, iekarot jaunus tirgus un virzīt arvien ambiciozākus plānus.

Arī biržai, konsultantiem un nozares ekspertiem ir jāpalīdz uzņēmumiem – vispirms, jau stāstot par to iespējām, vienkāršotā valodā izskaidrojot sarežģīto un iedrošinot. Tieši iedrošināšana, atbalsts un vēl plašākas skaidrojošās kampaņas spētu palīdzēt uzņēmumiem aptvert, ka obligāciju emisija biržā nav vien tāls un neaizsniedzams sapnis, bet kas patiesi reāls un iespējams. Tāpat ir jāizglīto arī sabiedrība par ieguldījumu veidiem, iespējām, priekšrocībām, kur vēl ir vērojama vieta izaugsmei.

 

Autore ir BDO Latvija juridiskās nodaļas vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Oskars Hartmanis

Kāpēc īpašumus apdrošinām vismazāk Baltijā un ko tas mums maksā?

Nekustamais īpašums ir viena no finansiāli nozīmīgākajām investīcijām. Nereti ilgstoši plānota, finansiāli un arī emocionāli dārga. Privātajā sektorā – daudzu ģimeņu vienīgā mājvieta, savukārt uzņēmumiem – ne tikai pamatlīdzeklis, bet arī to veiksmīgas darbības asinsrite. Tāpēc interesants šķiet fakts, ka Latvijā apdrošināti tiek vien ap 50 % nekustamo īpašumu, tai pat laikā Igaunijā aptuveni 80 %, bet Lietuvā 60 – 70 %.

Viedoklis Katrīne Pļaviņa-Mika

Uzņēmējdarbības brīvība Latvijā 2026. gadā: galvenie riski un politikas virzieni

2026. gadā uzņēmējdarbības vidi Latvijā noteiks nevis viena strukturāla reforma, bet vairāku regulējuma iniciatīvu kopums dažādās nozarēs. Šīs iniciatīvas, kas bieži tiek pamatotas ar sabiedrības interesēm, kopumā sašaurina uzņēmēju rīcības brīvību un palielina izmaksas, lai izpildītu jaunās politiķu prasības.

Viedoklis Signe Bāliņa

Jauda un lepnums – Latvijas IKT nozares veiksmes stāsts

Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.

Viedoklis Tobias Linds

Maksājumu eksperts: Cīņa ar krāpniekiem ir izraisījusi kļūdaini pozitīvu gadījumu epidēmiju

Mēs dzīvojam neskaidros laikos, un tas pilnā mērā attiecas arī uz mazumtirdzniecības nozari. Eksperti prognozē, ka jau tā sarežģītajā ekonomiskajā vidē uzņēmumiem nāksies saskarties ar pieaugošām izmaksām un sarūkošām peļņas maržām. Taču šī ir tikai viena daļa no izaicinājumiem. Tirgotājiem ik dienu jāaizsargājas pret arvien sarežģītākiem krāpniecības riskiem, un šajā cīņā nereti cieš arī godprātīgi klienti, kļūstot par kļūdaini pozitīvu aizdomu upuriem.

Jaunākajā žurnālā