Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Nemainot nekustamo īpašumu nodokļu likmes, jaunās kadastra bāzes vērtības 2025.gadā būtiski ietekmēs lielu daļu šī nodokļa maksātāju. Starp Baltijas valstīm nekustamo īpašumu nodokļa politika Latvijā ir visnedraudzīgākā mājsaimniecībām. Latvijā nekustamo īpašumu nodoklis veido 0,9% no iekšzemes kopprodukta[1]. Igaunijā tas ir zemākais Baltijas valstīs – 0,2%, Lietuvā - 0,3%. Turklāt Igaunija pieturas pie stratēģijas to turpināt samazināt – piemēram, no nākamā gada nekustamo īpašumu nodokļu likmes zemei, kas šobrīd ir 0,1%-2,5% robežās, augstākā robežvērtība nevarēs vairs pārsniegt 1%.
Igaunija pēdējos desmit gadus mērķtiecīgi virzās uz budžeta ieņēmumu atkarības mazināšanu no nekustamo īpašuma nodokļa, respektīvi, apzinās, ka šis nodoklis gulstas uz mājsaimniecībām. Šo gadu laikā īpatsvars budžetā no šā nodokļa ieņēmumiem mazinās. Lai arī Igaunija pašlaik pārskata kopējo nodokļu politiku un plāno palielināt nodokļu likmes, nekustamo īpašumu nodoklis tiek samazināts. Jāmin, ka Igaunijā līdzīgi kā pie mums ilgus gadus netika veikta zemes vērtēšana un kadastra vērtību pārskatīšana, tāpēc tā tika īstenota pēdējos gados, lai aktualizētu zemes vērtību pēc tirgus vērtības principiem. Tomēr likuma izstrādē ir iestrādāti principi, kas pasargās zemes īpašniekus no pārmērīga pieauguma – zemes īpašniekam nodokļa apmērs nedrīkstēs pārsniegt 10% gadā.
Kaimiņvalstīs kopumā ir sociāli taisnīgāka nekustamo īpašumu politika mājsaimniecībām.
Igaunijā nekustamo īpašumu nodokli piemēro tikai zemei, un tas netiek piemērots ēkām. Savukārt Lietuvā nepiemēro nekustamo īpašumu nodokli mājoklim ar vērtību līdz 150 tūkstošiem eiro. Daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti šis slieksnis ir pat 200 tūkstoši eiro. Dārgākiem īpašumiem likme ir robežās no 0,5 – 2% no pārsniegtās summas. Lietuvā nodoklis zemei ir robežās no 0,01% - 4%.
Jau tagad var iepazīties ar jaunajām īpašumu kadastra vērtībām, un atsevišķos gadījumos pieaugums ir būtisks, kas nozīmē, ka, nemainot šobrīd pašvaldībās noteiktās nekustamo īpašumu nodokļu likmes, būtisks, pat vairākkārtīgs pieaugums sagaidāms nekustamo īpašumu nodoklim. Vēl svarīgi ņemt vērā, ka kadastra vērtību aprēķināšanā var rasties sistēmiska kļūda, tāpēc jābūt kādai iespējai to paātrinātā ceļā īpašniekam apstrīdēt. Lietuvā šādas iespējas īpašniekiem paredz normatīvie akti – ja vidējā tirgus vērtība no faktiskās atšķiras par vairāk nekā 20%, persona var vērsties atbilstīgajā institūcijā, kas to operatīvi pārskata. Tas būtu svarīgi arī Latvijas gadījumā, jo jau tagad ir izgaismojušās jauno kadastra vērtību nepilnības ar gadījumiem, kad kadastra vērtības ir daudz augstākas par tirgus darījumiem.
Nekustamo īpašumu kadastra vērtību reforma atlikta jau vairākkārt. Vēl vairāk atlikt bāzes vērtību stāšanos spēkā nebūtu tālredzīgi. Tā vietā steidzami būtu jāķeras klāt nekustamo īpašumu nodokļa politikas sakārtošanai – atstāt esošajā redakcijā nozīmētu pakļaut daļu mājsaimniecību maksātspējas riskiem, savukārt alternatīvu pagaidām nav.
Autors ir starptautiska finanšu konsultācijas uzņēmuma SIA Grant Thornton Baltic valdes loceklis
[1] https://stats.oecd.org/index.aspx?DataSetCode=REV . Salīdzināšanai izmantoti 2021.gada dati.
