Evika Siliņa. Foto no MK arhīva.
Vai Evika Siliņa premjeres amatam izvirzīta, lai Krišjānim Kariņam labs ceļavējš amatam Briselē, vai arī to noteica viņas darbaspējas, miers un spēja rast politikā tik nepieciešamos kompromisus?
Liela daļa pieaugušo vēl gozējas pludmalē vai kopā ar atvasēm apskraida kancelejas preču veikalus pirms skolas gada sākuma. Taču Evika Siliņa, perfekti saposusies, deviņos no rīta augusta pēdējā otrdienā sēž pie liela galda savā līdzšinējā darbavietā Labklājības ministrijā un ir gatava intervijai. Latvijas karogs līdzās, aiz muguras valsts ģerbonis, ziedi vāzē.
Situācija šķiet tik oficioza, ka pajokoju (jau otro reizi šovasar, pirmo reizi to teicu jaunajam prezidentam): dīvaini redzēt vienaudžus valsts augstākajos amatos, kamēr pati vēl tikai grasos izdot pirmo grāmatu. Man un Evikai ir 48, un jaunība pagājusi trakajos deviņdesmitajos.
