Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Vidējā darba samaksa Latvijā turpina nemitīgi palielināties un pat nelielais ekonomikas kritums šā gada otrajā ceturksnī nav spējis kavēt algu kāpumu. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šā gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 12% salīdzinājumā ar 2022. gada 2. ceturksni un sasniedza 1525 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Līdzīgā tempā pašlaik aug algas arī Lietuvā un Igaunijā, un pašreizējās algu kāpums ir ātrāks nekā tas, pie kā bijām pieraduši iepriekšējos 4-5 gados, kad Latvijā algas auga vidēji par 6-8% gadā.
Šī brīža labā ziņa ir, ka darba algas Latvijā atkal aug ātrāk nekā cenas, un iedzīvotāju pirktspēja pēc gandrīz divu gadu krituma atkal sāk palielināties, lai arī pēdējo divarpus gadu laikā cenas Latvijā ir augušas par vairāk nekā 30% un vēl paies zināms laiks līdz algas noķers šo cenu pieaugumu.
Pēdējā gada laikā algas Latvijā ir augušas visās lielākajās nozarēs un arī visos valsts reģionos. Lauksaimniecībā darba algas pieaugums otrajā ceturksnī pārsniedza 20%, savukārt veselības aprūpē, līdz ar Covid-19 piemaksu beigām, vidējā alga ir augusi tikai par 3,5% un ievērojami atpaliek no cenu kāpuma. Ekonomikā kopumā algas sabiedriskajā sektorā ir augušas nedaudz ātrāk kā privātajā sektorā, proti, 12,2% sabiedriskajā sektorā pret 11,9% kāpumu privātajā sektorā.
Neskatoties uz salīdzinoši straujo algu kāpumu, mājsaimniecību finanšu situācija nav tuvu ideālai un ekonomikas izaugsme visā Baltijas reģionā ir apstājusies. Salīdzinājumā ar pērno gadu tirdzniecības apjomi pat nedaudz samazinās, noguldījumi bankās aug ļoti lēni un patērētāju noskaņojums joprojām ir salīdzinoši slikts. Tomēr pirktspēja ir atsākusi augt un zemākas apkures izmaksas šoziem uzlabos mājsaimniecību finanšu situāciju.
Nav šaubu, ka darba samaksa Latvijā turpinās augt un spiediens celt algas gan valsts, gan privātajā sektorā būs liels. Ienākumu līmenis Latvijā joprojām atpaliek no ES vidējā līmeņa. Bezdarba līmenis ir vēsturiski zems un, pat pie salīdzinoši vājas ekonomikas izaugsmes, Latvijā nav pamata bezdarbam pieaugumam. Drīzāk pretēji – iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā samazinās, un strādājošo skaits vecumā virs 55 gadiem Latvijā jau patlaban pārsniedz strādājošo skaitu vecumā zem 35 gadiem. Šīs demogrāfiskās tendences nozīmē, ka cīņa par darbiniekiem saasināsies, un tuvākajos gados visām nozarēm ar mūsu cilvēkiem darbinieki nepietiks pat paaudžu maiņai. Ekonomikai kopumā tas, protams, ir liels izaicinājums, un atsevišķās nozarēs, piemēram, veselības aprūpē vai izglītībā darbinieku trūkums būs ļoti akūts. Tādēļ ekonomikā vislielākā prioritātē ir produktivitātes un efektivitātes palielināšana, tajā skaitā valsts pārvaldē. Tomēr strādājošajiem tas nozīmē, ka algas turpinās augs un 3-4 gadu laikā vidējā alga Latvijā varētu pārsniegt jau 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Autors ir bankas Citadele ekonomists
