Sauli visiem!

Pērn uzņēmumi, kas nodarbojas ar saules paneļu montāžu, nespēja tikt galā ar pasūtījumu apjomu, un klienti gaidīja garās rindās. Šogad situācija tirgū stabilizējas

Daudzi vakar nodarbojās ar bruģa likšanu, šodien — ar saules paneļu uzstādīšanu. Tā uzņēmējdarbības vidi nozarē īsumā raksturo Saules enerģijas asociācijā. Pērn, kad elektrības cenu straujā kāpuma un pieejamā valsts atbalsta dēļ pieprasījums pēc mikroģenerācijas stacijām skrēja debesīs, saradās virkne jaunu kompāniju, kas teicās esam gatavas veikt šo darbu. Bija saskatāma iespēja labi nopelnīt, maksimāli optimizējot izmaksas un nodrošinot darbu tikai 1—2 brigādēm.  

Bums bija tik liels, ka nevajadzēja pielikt pūles, lai meklētu klientus. Kaut pakalpojumu sniedzēju bija daudz, pasūtītāji tik un tā dabūja gaidīt rindā. Sastrēgumu vēl vairāk pastiprināja tas, ka kādā brīdī Covid-19 ierobežojumu dēļ Ķīna nolēma slēgt ostas un īslaicīgi nebija pieejami tur izgatavotie saules paneļi. Bet Eiropas ražotāji pieprasījumu nespēja apmierināt. Pērn tas pieauga arī citās valstīs. Deficīta situācija lika paneļu cenu paaugstināt par 10—15%. To ietekmēja arī augošās izejvielu izmaksas, kas savukārt palielinājās augstā pieprasījuma dēļ.

«Manuprāt, šis burbulis drīz plīsīs, pat īsti neuzpūties līdz galam,» uzskata Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Ivars Zariņš. Elektrības cenām samazinoties un mainoties arī AS Sadales tīkls tarifu politikai, iedzīvotāji tik lielu ekonomisko ieguvumu vairs nesaskata, tādēļ mājsaimniecību pieprasījums pēc saules paneļiem jūtami sarūk. Dažā kompānijā stāsta, ka pasūtījumu šogad ir pat piecas reizes mazāk nekā pērn. 

Tie, kas varēja atļauties, paneļus jau ir uzlikuši, bet pārējie ir nogaidošā pozīcijā. Latvijas iedzīvotāji joprojām vairāk domā par finansiāliem ieguvumiem, mazāk — par videi draudzīgu dzīvesveidu un no piegādātājiem neatkarīgu dzīvi. Bet tiem, kam ilgtspēja ir svarīga, nereti trūkst līdzekļu mikroģenerācijas staciju uzstādīšanai. Kompānijas lēš, ka privātpersonai savu vajadzību nodrošināšanai tas izmaksā vidēji 10 tūkstošus eiro. Maksimālais pieejamais valsts atbalsts saules elektrostaciju iegādei ir 4000, teikts projektu konkursa nolikumā.

Saules enerģijas asociācijas valdes loceklis Aigars Kalniņš prognozē, ka pēc tam, kad mikroģenerācijas staciju uzstādīšanai vairs nebūs pieejams valsts atbalsts un mainīsies tā sauktā neto sistēma, apmēram 80% firmu pazudīs tikpat strauji, cik radušās. Precīzu datu par to, cik daudz uzņēmumu patlaban sniedz šāda veida pakalpojumus, viņa rīcībā nav. Izmaiņas neto sistēmā gaidāmas 2026. gadā. Tā mājsaimniecībām ļauj nodot glabāšanā pāri palikušo elektroenerģiju, ko saražo mikroģeneratori, un vajadzīgā brīdī to atgūt. Patlaban uzkrājums veidojas kilovatstundās, bet nākotnē — naudā. 

Pētot informāciju par uzņēmumiem, kas darbojas saules paneļu biznesā, redzams, ka vairāki jau ir pārtraukuši darbību. «Dažas no firmām, kam jau radušās problēmas ar izpildījuma kvalitāti, paspējušas likvidēties un ar jaunu nosaukumu dodas iekarot tirgu,» apstiprina Kalniņš. Tas savukārt aktualizē garantijas un apkalpošanas jautājumu un var radīt «sliktu PR paneļiem». Līdz ar to iedzīvotāji tos vienkārši nevēlēsies uzstādīt.

Saules paneļu biznesā patlaban pārsvarā palikušas lielākas kompānijas vai tādas, kam mikroģenerācijas staciju uzstādīšana ir papildu darbības joma. Trīs no tām žurnāls Ir Nauda uzrunāja, lai noskaidrotu, kas lika pievērsties šai nišai un kas nepastāvīgajā tirgus situācijā palīdz noturēties virs ūdens.

Populārākie saules paneļu uzstādītāji un piegādātāji, ko izvēlas iedzīvotāji

* No 2022. gada marta līdz 2023. gada jūlijam
** Projekta iesniegumā norādītās attiecināmās iekārtu iegādes izmaksas, neietverot stiprinājumus, montāžu, piegādi u. c., ja tās ir atsevišķi norādītas, dalītas ar iekārtas jaudu
Avots: KEM

Papildu bonuss

Lai uzņēmums spētu pastāvēt ilgus gadus, nepārtraukti jāmeklē jauni ceļi. Mūsdienās vairs nav iespējams strādāt tā, kā pirms 20 gadiem, uzsver SIA Kesto valdes loceklis Mārtiņš Feldmanis. «Tad tas būs vienas dienas bizness.» Viņa vadītais uzņēmums ir energobūvnieks ar lielu pieredzi, dibināts 2002. gadā. Saules paneļu uzstādīšana nav pamatdarbības virziens, bet iespēja mainīties un pilnveidoties, lai ietu līdzi laikam un turpinātu veiksmīgi strādāt, pielāgojoties tirgus pieprasījumam. «Pagājušā gada energotarifu kāpuma dēļ tas nāca kā papildu bonuss — ja ir pieprasījums, kādēļ to neizmantot?» pamato Feldmanis. 

Pati pirmā pieredze, veicot saules paneļu montāžu, Kesto darbiniekiem bija pagājušā gada sākumā. Nācās sakārtot objektu, kur priekšgājēji «bija atstājuši mazliet nekārtību». Mācījās darot. Pēc tam uzbūvēja mikroģenerācijas stacijas uzņēmuma valdes priekšsēdētāja īpašumā un biroja ēkā. Tā radās izpratne, kā to pareizi darīt un kādi instrumenti nepieciešami. Pēc tam atlika tikai strādāt, lai apmierinātu strauji augošo pieprasījumu.

Sākumā Kesto nodarbojās ar sakaru izbūvi. Galvenie sadarbības partneri bija toreizējais SIA Lattelecom un AS Sadales tīkls. 

Laika gaitā uzņēmums palēnām auga un paplašināja pakalpojumu klāstu, lai varētu izpildīt arī privātpersonu pasūtījumus. 

«Ir skaidrs, ka vairs nav iespējams pastāvēt nemainoties,» uzsver Feldmanis. «Visu laiku ir jāseko līdzi notikumiem tirgū, jāmeklē jauni pasūtījumi, jauna veida tehnika.» Tas secīgi prasa arī pastāvīgu darbinieku kvalifikācijas celšanu. Uzņēmumā ikdienā strādā līdz 50 cilvēkiem, no tiem saules paneļu montāžu spēj veikt astoņi jeb divas pilnas brigādes. 

Pieredzējušie energobūvnieki neko tehniski sarežģītu šajā procesā nesaskata. Zināšanas papildinātas, rūpīgi lasot instrukcijas, meklējot informāciju internetā un arī pie ražotājiem. «Tehnisko atbalstu ir snieguši ķīnieši, poļi, slovāki,» uzskaita Feldmanis. Arī viņš pats strādniekiem palīdz atrast atbildes uz jautājumiem. Daudziem to traucē izdarīt valodas barjera — informācija lielākoties pieejama angliski.

Uzņēmums bāzēts Liepājā un pārsvarā apkalpo Kurzemes reģionu. Šeit saules paneļu montāža nav sezonāls darbs, vienu no lielākajām priekšrocībām min Feldmanis. Tā kā sniega sega piekrastē ir reta parādība, darbu var veikt arī ziemā. Tomēr tirgū pastāv ne tikai konkurence, bet notiek arī veiksmīga sadarbība. Ja uzņēmumam gadās pasūtījumi otrā Latvijas galā, izvērtē racionāli. Lielākas ģenerācijas stacijas gatavi uzstādīt paši, bet pārējos gadījumos iesaka izvēlēties kādu līdzīga profila uzņēmumu, kas strādā attiecīgajā reģionā. «Tirgū neesam pirmo dienu, zinām kolēģus citviet Latvijā, kas arī strādā ilgus gadus un to var izdarīt kvalitatīvi,» norāda Feldmanis. Tas dod arī pretēju efektu — ja, piemēram, Latgales kompānijai prasa uzstādīt paneļus Kurzemē, tā iesaka Liepājas kompāniju.

Kaut arī Kesto savu piedāvājumu īpaši nereklamē, pasūtījumu skaits pērn bija tik liels, ka klientiem nācās gaidīt rindā. To nodrošina klientu atsauksmes un tā sauktie klusie telefoni, kad cilvēki pēc pozitīvas pieredzes cits citam iesaka tieši šo uzņēmumu. 

Patlaban pieprasījums pēc saules paneļu uzstādīšanas ir stabilizējies. «Mēs ļoti gaidījām Ministru kabineta noteikumus, kas ļauj ražot elektroenerģiju vienā adresē un patērēt, piemēram, piecās,» Feldmanis atgādina, ka tos solīja pieņemt jau 2022. gada beigās. Tomēr tas aizvien nav izdarīts. Tas ļautu klientiem, piemēram, pilsētas dzīvoklī patērēt elektroenerģiju, ko, izmantojot atjaunīgos resursus, ražo lauku īpašumā. Visticamāk, tad pieprasījums pēc saules paneļiem atkal palielināsies.

SIA Kesto
Apgrozījums 2022. gadā 2 067 427
Peļņa 2022. gadā 20 517

Saules paneļu joma strauji attīstās. Lai piedāvātu klientiem aktuālākos risinājumus, izmaiņām nepārtraukti jāseko līdzi, stāsta Jānis Rode.
Foto no uzņēmuma arhīva

Viens no pirmajiem

Zīmola Solarshop pamati tika likti parastā garāžā, bet nu tas kļuvis par vienu no vadošajiem saules paneļu uzstādītājiem Latvijā. Ideja izveidot kompāniju, kas darbojas šajā nišā, SIA Solar Xpro valdes priekšsēdētājam Jānim Rodem radās jau pirms aptuveni desmit gadiem. Viņš pamanīja pasaulē pieaugošo interesi par saules enerģiju kā alternatīvu fosilajiem enerģijas avotiem. Novēroja arī, ka saules paneļu tehnoloģijas aktīvi attīstās un kļūst iedzīvotājiem aizvien pieejamākas. 

«Sapratu, ka saules enerģija būs mūsu nākotne un ilgtermiņa risinājums, kas varētu samazināt atkarību no fosilā kurināmā,» Rode atceras. Tas viņu rosināja pievērsties šai tēmai nopietnāk un papildināt skolā un augstskolā apgūtās fizikas zināšanas, lasot pētījumus un citu veidu materiālus internetā. Veica pirmos izmēģinājumus praksē un pamazām nonāca pie savas kompānijas dibināšanas. Lai sāktu uzņēmējdarbību, piesaistīja kredītiestāžu finansējumu. Dzirdot, ka aizdevums nepieciešams alternatīvās enerģijas nozares attīstībai Latvijā, tās kļuva ļoti atvērtas. 

Tā kā bizness tika sākts brīdī, kad Latvijā par saules paneļiem zināja un domāja tikai retais, konkurentu skaits nebija liels un ienākšana tirgū notika salīdzinoši viegli. Lielākais izaicinājums bija popularizēt šo tēmu Latvijā, sasniegt mērķauditoriju un atrast klientus. «Lai gan sākumā tas bija grūti, neatlaidīgi strādājām, lai nodrošinātu augstas kvalitātes produktus par iedzīvotājiem pieejamām cenām,» norāda Rode. Lielas pūles tolaik vajadzēja ieguldīt, nodibinot kontaktus ar Eiropas piegādātājiem. Sākumā tie īsti negribēja sadarboties, jo pasūtītais produktu apjoms bija mazs. Solarshop pārstāvji meklēja arī iespēju veidot tiešu sadarbību ar ražotājiem, apmeklēja ražošanas cehus. 

Tā, ejot soli pa solim, izdevās piesaistīt aizvien vairāk klientu. Patlaban uzņēmums nodrošina darbu četrām montāžas brigādēm. Kopumā tajā strādā 26 cilvēki. Rode nenoliedz, ka sākotnēji darbiniekus atrast bija grūti. Strādājot ar saules paneļiem, nepietiek tikai ar elektromontāžas speciālista kvalifikāciju. Nepieciešama arī prasme un spēja strādāt augstumā. Taču ar laiku izdevās atrast kvalificētus un entuziasma pilnus darbiniekus. To vidū ir cilvēki, kuri ilgus gadus darbojušies tādās «saules paneļu lielvalstīs» kā Vācija un Nīderlande. «Tādējādi esam spējuši pārņemt labāko Eiropas praksi,» palepojas uzņēmuma vadītājs. Savukārt jaunajiem darbiniekiem, kas vēl nav ieguvuši pieredzi darbā ar saules paneļiem, kompānija piedāvā papildu mācības un veikt sertifikāciju.

Taču Solarshop piedāvā ne tikai saules paneļu montāžu, bet arī iespēju tos iegādāties, lai uzstādītu saviem spēkiem. Papildus tam klientiem nodrošina konsultācijas, nodarbojas ar paneļu pārbaudi, apkopi, mazgāšanu un uzraudzību. Tas nozīmē, ka nepārtraukti seko līdzi ikvienai pašu uzstādītajai saules paneļu sistēmai un vajadzības gadījumā operatīvi novērš tehniskas problēmas. Ne katrs to spēj pamanīt pats, līdz ar to var zaudēt saules ražības dienas. 

«Tā kā tehnoloģija attīstās ļoti strauji, vienmēr nākas sekot jaunākajām tendencēm un novērtēt, kuri virzieni tiešām būs noderīgi gala patērētājiem,» piebilst Rode. Lai papildinātu zināšanas un gūtu jaunus kontaktus, uzņēmuma pārstāvji ik gadu apmeklē enerģētikas izstādes Eiropā. 

Nākotnē pakalpojumu klāstu paredzēts papildināt, koncentrējoties uz elektrisko transportlīdzekļu uzlādes stacijām un akumulatoru tehnoloģijām gan privātajam sektoram, gan industriālajos objektos. Solarshop plāno piedāvāt tādu enerģijas uzglabāšanas sistēmu montāžu, kas nodrošinās stabilu un ilgstošu enerģijas piegādi.

Runājot par klientu piesaisti, Rode norāda, ka pamatā koncentrējas uz Latvijas tirgu, lai gan ir strādāts arī ārzemēs — lielākoties abās pārējās Baltijas valstīs. Patlaban nelielu daļu produktu realizē arī citviet Eiropā. 

«Pirmo objektu nodošana 2013.—2014. gadā bija ļoti savāda un laikietilpīga,» vērtē uzņēmējs. Lai pieslēgtu mikroģeneratoru, mājsaimniecībai vajadzēja 2—3 mēnešus, un beigās AS Sadales tīkls komisija trīs cilvēku sastāvā brauca objektu pārbaudīt un pieņemt ekspluatācijā. Tagad situācija būtiski uzlabojusies — šis process aizņem vidēji tikai 3—4 dienas, un viss notiek attālināti.

SIA Solar Xpro
Apgrozījums 2022. gadā 2 858 007
Peļņa 2022. gadā 584 912

SIA GoGreen īpašnieks Aleksandrs Suzdaļenko zināšanas par nozari papildina arī kursos un izstādēs, tajā skaitā Vācijā notiekošajā InterSolar Europe.
Foto no uzņēmuma arhīva

Izplatīt ideju

Vai Latvijas apstākļos izmantot atjaunīgos dabas resursus enerģijas ražošanai ir ekonomiski pamatoti? Atbildi uz šo jautājumu trīs gadu garumā meklēja Rīgas Tehniskās universitātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta vadošais pētnieks Aleksandrs Suzdaļenko. Divus gadus pēc pētījuma beigām viņš kopā ar draugu Romānu Leičenko izveidoja uzņēmumu GoGreen, kas veic saules paneļu uzstādīšanu. 

Zinātniski pētnieciskajā projektā Suzdaļenko darbojās kopā ar kolēģi Jāni Zaķi. Tas risinājās no 2018. līdz 2020. gadam. «Mēs arī pētījām, cik maksā mikroģenerācijas staciju sastāvdaļas — tādā veidā pārliecinājos par izdevīgumu,» viņš stāsta. Pēc pētījuma beigām saules paneļus uzstādīja savās mājās. Valsts atbalsts tolaik vēl nebija pieejams, taču komponentes varēja iegādāties par salīdzinoši zemu cenu. Aprēķini rādīja, ka ar tābrīža elektroenerģijas tarifiem ieguldījumi atmaksāsies 13 gadu laikā. Taču bija pārliecība, ka tas varētu notikt agrāk, jo pēdējo 20 gadu laikā cenas gadu no gada «lineāri pieaug». 

Kad tika paziņots, ka iedzīvotā­jiem būs pieejams valsts atbalsts mikroģenerācijas staciju uzstādīšanai, Suzdaļenko kopā ar draugu nolēma sākt biznesu. «Sapratu, ka man ir gan zināšanas, gan prasmes, savukārt Romāns ir sertificēts speciālists ar ilggadēju pieredzi ēku elektroinstalācijas jomā. Kāpēc nepiedāvāt citiem tik izdevīgu lietu kā saules paneļi?!» viņš pamato. Sameklēja pirmo klientu, reģistrēja firmu un sāka darboties. 

Sākumā gan bija doma dibināt sociālo uzņēmumu, tādējādi uzsverot, ka mērķis nav peļņa. Vienkārši gribējās palīdzēt paziņām un tuvējā reģiona iedzīvotājiem samazināt tēriņus par elektroenerģiju. GoGreen reģistrēts Ķekavas pagastā. Biznesa partneris gan pārliecināja dibināt «parasto SIA», kas došot vairāk brīvības. Suzdaļenko uzsver, ka dividendes tik un tā izmanto nevis personīgā labuma gūšanai, bet gan nepieciešamā aprīkojuma iegādei un maksas kursu apmeklēšanai. Tas ļauj papildināt zināšanas un nodrošināt augstāku pakalpojuma kvalitāti.

Runājot par konkurenci, Suzdaļenko nenoliedz, ka tā ir liela. Tomēr iespiesties tirgū nebija grūti. Pirms uzņēmuma dibināšanas veiktā tirgus izpēte ļāva secināt, ka lielākie spēlētāji saules paneļus piedāvā par ļoti augstām cenām. Tā kā GoGreen galvenais mērķis nav peļņa, uzņēmums piedāvā pakalpojumu par zemāku cenu nekā citi. «Mēs klientus nešķirojam — prasām vienādu maksu visiem, arī ļoti turīgiem cilvēkiem,» Suzdaļenko uzsver. Mikroģenerācijas staciju izbūvē izmanto tādas komponentes, kuru kvalitātei pats uzticas, un klientam par to galva nav jālauza. Paneļus iepērk no Eiropas uzņēmumiem. «Mums nav tādu apjomu, lai pasūtītu konteinerus no Ķīnas,» paskaidro uzņēmējs. Tomēr arī par pasūtījumu trūkumu nesūdzas. Spēj tikai darīt! 

Kompānijas vienīgie darbinieki ir abi līdzīpašnieki. Saules paneļu uzstādīšanu viņi veic brīvajā laikā — vakaros un brīvdienās —, jo ikdienā katram ir savs pamatdarbs. Neuztraucas arī par to, ka bizness kādreiz varētu apsīkt pasūtījumu trūkuma dēļ. Ēku būvniecība un renovācija ir neizsmeļams resurss — tātad arī saules paneļus vienmēr kādam vajadzēs. Pieprasījums nebeigsies, bet kļūs stabils, prognozē Suzdaļenko.

SIA GoGreen
Apgrozījums 2022. gadā 166 468
Peļņa 2022. gadā 6688

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem