Ilgtspējīga darbība tuvākajos gados būs daudzu uzņēmumu uzmanības lokā. Nozīmīgs veiksmes faktors ir ilgtspējas vadītāja iesaiste augstākās vadības komandā. Pieprasījums pēc šādiem vadītājiem jau tagad krietni pārsniedz piedāvājumu, un šādu profesionāļu trūkums turpina palielināties.
Vienmēr ir pastāvējuši uzņēmumi, kuri rīkojas atbildīgi, cenšas mazināt ietekmi uz vidi un iesaistās sociālu problēmu risināšanā, kā arī tiecas pēc izcilības. Trīs jauni ārējie virzītājspēki tagad mudina attīstīties arī citiem. Spēcīgākais virzītājs mūsu reģionā ir piekļuve kapitālam un izdevīgāki nosacījumi. Finanšu institūcijas, investori un aktīvu pārvaldītāji arvien lielāku uzmanību pievērš ilgtspējai un uz uzņēmumiem raugās caur ESG (Environmental, social, governance) vērtēšanas prizmu. Zemāks ESG punktu skaits noved pie šaurāka potenciālo aizdevēju loka un augstākām procentu likmēm. Otrs nozīmīgais virzītājspēks ir jaunās prasības attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu gatavošanu, kas būs svarīga daļa no uzņēmuma gada pārskata. Lielos uzņēmumus, kuriem izpildās vismaz divi no trim kritērijiem – darbinieku skaita slieksnis ir 250; apgrozījuma un aktīvu apjomi ir attiecīgi virs 40 miljoniem un 20 miljoniem eiro, – jaunā regula skars jau 2025. gadā. Drīz pēc tam arī biržā kotētiem maziem un vidējiem uzņēmumiem būs pienākums sagatavot nefinanšu ziņojumus par aizvadīto pārskata gadu. Ilgtspējas ziņojumus būs jāgatavo pēc noteikta standarta, ar krietni detalizētāku ziņošanu par ilgtspējas jomu, kur būtiska loma to izprašanā un īstenošanā būs laikus paveiktam darbam uzņēmuma līmenī. Trešais virzītājspēks ir uzņēmumu apņemšanās risināt ESG problēmas visā piegāžu ķēžu garumā, mudinot uz pārmaiņām arī piegādātājus un klientus un tad galvenais spiediens ir no uzņēmuma klientiem vai ārvalstu partneriem.
Iepazīstot ilgtspējas līderu rīcību, var manīt dažas kopīgas iezīmes: Baltijā tikai daži uzņēmumi nopietni attiecas pret ilgtspēju. Tie patiešām vēlas būtībā mainīt savu darbības veidu, veikt ievērojamas investīcijas vai dažkārt pat mainīt biznesa modeli, lai efektīvāk izmantotu enerģiju un resursus, uzlabotu vidi un darba apstākļus darbiniekiem. Izplatītāka pagaidām ir cita pieeja. Tā vietā, lai kļūtu efektīvākiem un ieguldītu ar mērķi optimizēt darbības un mazināt resursu patēriņu, uzņēmumi mēdz aprobežoties ar spilgtu mārketinga stāstu veidošanu.
Tirgus nenobriedis, vadītāju trūkst
Talantu piesaistes speciālistu vērojumi liecina, ka ilgtspējas un ESG jomā tirgus joprojām ir nenobriedis. Tas liek vadītāju meklēšanu paplašināt visā Baltijas jūras valstu reģionā un dažkārt pat vēl tālāk. Darba sludinājumu skaits, kas ietver prasmes ilgtspējas jomā, laika posmā no 2016. līdz 2021. gadam ir pieaudzis par 8% gadā. Savukārt darbinieku skaits ar šādām prasmēm ik gadu pieaug par 6%, liecina LinkedIn dati[1]. Arī viena no pieredzes bagātākajām ekspertēm ilgtspējas un ESG jomā Latvijā Inese Dosē norāda, ka pieprasījums pēc spējīgiem šīs jomas vadītājiem aug, taču piedāvājums aizvien vairāk atpaliek.
Ilgtspējas ekspertu prasmju sadalījums ir visai atšķirīgs. Baltijas valstīs šajā jomā nereti strādā cilvēki, kas koncentrējas uz ziņošanu un ilgtspējas stratēģiju izstrādi, korporatīvo komunikāciju, zīmolvedību, korporatīvās sociālās atbildības iniciatīvām. Parasti šiem ekspertiem ir mārketinga, PR vai komunikāciju pieredze, taču viņi nav pieredzējuši uzņēmuma atslēgas procesu vai ražošanas procesu vadībā, resursu izmantošanas optimizēšanā vai investīciju projektu vadīšanā. NVO darbinieki ir labi informēti par klimata pārmaiņu problēmām un to mazināšanu, taču vien retos gadījumos viņiem ir pieredze nopietnu biznesa lēmumu virzīšanā. Savukārt enerģētikas nozares analītiķi un inženieri labi izprot efektivitātes ekonomiku. Ilgtspējai ir daudz atšķirīgu dimensiju, bet pagaidām ir maz tādu ekspertu, kuri orientētos tajās visās.
Var izšķirt divas nozīmīgākās kompetenču jomas: koncentrēšanās uz saziņu un ziņošanu; un izpratne par uzņēmuma darbības efektivitāti. Lai ilgtspējas rīcība būtu veiksmīga, abi minētie “celmi” būtu jāapvieno.
Ilgtspējas un ESG vadītāja atbildības definēšana
Lai nodrošinātu gaidīto ietekmi, ilgtspējas un ESG vadītājam būtu jāatskaitās uzņēmuma izpilddirektoram, jāsaņem no tā pilnīgs atbalsts, kā arī būtu jādarbojas ar skaidrām pilnvarām izpildīt apstiprinātos lēmumus. Šim amatam ir nepieciešams adekvāts budžets iniciatīvu izpildei un būtu vajadzīgs atbalsts no iekšējiem un (vai) ārējiem ekspertiem. Vairumā gadījumu ilgtspējas un ESG vadītāja pienākumos ietilpst:
- Ilgtspējas stratēģijas izstrāde un īstenošana: uzdevumu noteikšana, KPI, mērķu un termiņu noteikšana, kā arī iniciatīvu sasniegšanas “ceļakartes” izvirzīšana un īstenošana.
- Vides un sociālās darbības pārvaldība: monitorings, ziņošana, kā arī vides un sociālās ietekmes optimizēšana. Atbildības lokā ietilpst arī ilgtspējas un ESG ziņojumu sagatavošana un ziņošana.
- Iekšējo un ārējo ieinteresēto pušu iesaistīšana un sadarbība: komunikācijas un partnerības veidošana ilgtspējas mērķu sasniegšanai, sadarbība ar ESG reitinga aģentūrām.
- Atbilstības un risku pārvaldība: likumu, noteikumu un nozares standartu ilgtspējas jomā ievērošanas nodrošināšana, kā arī saistīto risku mazināšana.
Šī amata būtība ir panākt reālu uzņēmuma transformāciju no ziņošanas par ilgtspēju uz efektivitātes un resursu optimizācijas mērķu sasniegšanu. Pirmais darbības posms pamatā nozīmē komunikāciju, tostarp sākotnējo ziņojumu, kā arī mērķu definēšanu. Otrais posms ir nozīmīgāks, jo tajā notiek uzņēmuma faktiskā transformācija, neefektivitātes izskaušana un aktīvu maksimālā optimizācija.
Kandidātu vērtēšanā jāņem vērā kompetences un vajadzības
Ilgtspēja ir jauna joma no personāla piesaistes viedokļa, tāpēc varētu būt komplicēti adekvāti novērtēt potenciālos kandidātus. Šeit var palīdzēt kompetenču un pienākumu novērtējuma tabula*, kas salīdzina pienākumus un speciālistu prasmes.
*Novērtējuma tabulas piemērs, kas būtu jāpielāgo konkrētajam uzņēmumam, vajadzībām un situācijai.
Rezultātu tabula liecina, ka ilgtspējas “stāstu stāstīšanā”, ieinteresēto pušu iesaistīšanā, ziņošanā un publiskā komunikācijā labākie kandidāti varētu būt mārketinga komunikāciju jomā, ESG konsultantu vidē, NVO, kā arī ESG juristu un ESG finanšu analītiķu vidū. Savukārt faktisko pārmaiņu īstenošana ir atkarīga no darbības un procesu vadības speciālistiem, kā arī energojomas un procesu efektivitātes cilvēkiem. Cilvēkus uzņēmumā var apmācīt un paaugstināt viņu kvalifikāciju, lai novērstu konstatētos kompetenču trūkumus. Ja kandidējat uz ilgtspējas vadītāja amatu un esat kādā no sarakstā iekļautajām amata pozīcijām, ar šo matricu viegli varat konstatēt jomas, kas būtu sevi jāpilnveido, lai kļūtu par vēlamo kandidātu.
Attiecībā par zināšanu pilnveidošanu, Inese Dosē iesaka vairākus kursus un apmācību programmas, kas palīdzēs sagatavot darbiniekus, kas strādā ar ilgtspējas jautājumiem. Starp tiem var minēt Kembridžas Ilgtspējas vadības institūta (CISL)[2] un Hārvarda Biznesa skolas tiešsaistes kursus[3], GARP Ilgtspējas un klimata risku sertifikātu[4], ClimateFresk seminārus[5] un citus.
Savukārt, ja ilgtspējas kompetence ir tomēr jāpiesaista ārpus uzņēmuma, visbiežāk talkā nāk specializētas konsultāciju kompānijas, kā arī pieredzes pirkšana “no malas”. Lai kuru no pieejām uzņēmuma vadība izvēlētos, skaidrs ir viens – misija vārdā “ilgtspēja” ir un būs viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem tuvāko gadu laikā. No tās sekmīgas izpildes būs atkarīga uzņēmuma konkurētspēja.
Autores ir Aiga Ārste – Avotiņa, Amrop vadošā partnere Latvijā, un Inese Dosē, ilgtspējas un ESG eksperte
[1] Put Talent at the Top of the Sustainability Agenda (Jan 2023), BCG, link: https://www.bcg.com/publications/2023/prioritize-talent-within-sustainability-agenda
[2] Cambridge Institute for Sustainability Leadership, link
[3] Harvard Business School, link
Pagaidām nav neviena komentāra