Ilustratīvs attēls
Latvijai ir veiksmīgi izdevies izvairīties no enerģētiskās krīzes un redzams, ka energoresursu cenas kopš pērnā gada vasaras ir būtiski sarukušas, reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā pirmo reizi ir noslīdējis zem 50 tūkstošiem. Neskatoties uz to mūsu ekonomikas izaugsme šobrīd ir apstājusies, un pēc neliela pieauguma gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas ekonomika atkal ir ieslīdējusi nelielos mīnusos.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šā gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās saruka par 0,9% salīdzinājumā ar 2023. gada 2. ceturksni, savukārt salīdzinājumā ar pirmo ceturksni Latvijas IKP ir samazinājies par 0,6%. Tiesa, IKP datos šobrīd ir liels kontrasts starp ražojošajām nozarēm, kuru izlaide saruka par 4%, un pakalpojumu nozarēm, kur izlaide pieauga par 0,6%. IKP kritums, protams, nav patīkams, tomēr situācija ir līdzīga kā citās valstīs mūsu reģionā. Otrajā ceturksnī IKP mīnusos bija arī Vācija un Zviedrija, savukārt Lietuvā un Igaunijā ekonomikas kritums bija vērojams jau šā gada pirmajā ceturksnī.
Visticamāk, ka šogad Latvijas ekonomikā kopumā, izaugsme nav gaidāma. Lai arī inflācija strauji mazinās un energoresursu cenas ir atgriezušās normālākos līmeņos, tomēr īstermiņa ekonomikas rādītājos uzlabojumi nav redzami.
Uzņēmēju noskaņojums kopš aprīļa ir atkal pasliktinājies - rūpniecībā jauno pasūtījumu ir maz un eksporta apjomi samazinās. Pēc manām prognozēm, kritums rūpniecībā turpināsies, visticamāk, līdz gada beigām, bet sajūtas par gada otro pusi un it īpaši nākamo gadu ir pozitīvākas. Inflācija strauji mazinās, bezdarbs ir rekordzems un iedzīvotāju pirktspēja pašlaik atkal sāk paaugstināties.
Jaunajā gadā arī rūpniecībā pieprasījums varētu sākt atkopties, jo no valsts puses Latvijas ekonomikā turpina ieplūst apjomīgas ES fondu investīcijas. Šo faktoru dēļ nākamgad Latvijas ekonomika varētu augt par 2,5-3%.
Arī pasaules ekonomikā situācija kopumā ir pietiekami laba – inflācija krīt Eiropā un ASV, procentu likmju celšana tuvojas noslēgumam, ekonomisti vairs negaida recesiju ASV un pasaules IKP izaugsme prognozes nedaudz uzlabojas. Tomēr riski ekonomikā joprojām pastāv. Piemēram, Eiropā, neskatoties uz enerģijas cenu lielo kritumu, kopš aprīļa nedaudz atkal ir pasliktinājies uzņēmēju noskaņojums - recesija rūpniecībā padziļinās un arī ekonomikas atkopšanās Ķīnā norit lēnāk nekā gaidīts. Straujais procentu likmju kāpums ir atvēsinājis mājokļu tirgus, kā arī būtiski samazinājis pieprasījumus pēc kredītiem eirozonā. Procentu likmju celšanas pilno ietekmi mēs pašlaik vēl neredzam, jo monetārās politikas lēmumi ekonomiku ietekmē ar gada vai divu nobīdi. Tādēļ finanšu tirgos joprojām ir redzami recesijas signāli un pilnībā tos ignorēt nevaram.
Autors ir bankas Citadele ekonomists
