Valsts prezidents Rinkēvičs: ir mūsu laiks strādāt tā, lai Latvijā vēlētos dzīvot mūsu bērni un bērnu bērni

Edgars Rinkēvičs sestdien, 8.jūlijā, Saeimas sēdē deva svinīgo solījumu, uzņemoties Valsts prezidenta amata pienākumus: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.”

Pēc solījuma Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, ko viņš saņēma saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu, informē Saeimas Preses dienests. Svinīgo sēdi klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Egils Levits, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis, Valdis Zatlers, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Ir.lv publicē pilnu Valsts prezidenta Rinkēviča runu Saeimā 8.jūlijā, ko izplatījis prezidenta preses dienests:

«Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātā Saeima! Ekselences! Godātie Latvijas iedzīvotāji un Latvijas draugi!

Mēs esam lepni, ka dzīvojam demokrātiskā un brīvā valstī. Tā ir milzu vērtība, iespēja un atbildība veidot, attīstīt un sargāt savu Latvijas valsti. Mūsu Latvija ir viena un reizē katram sava. Tā nav viendabīga. Tā mēdz būt pretrunīga un mainīga, dažkārt ārēju apstākļu ietekmēta.

Savas prezidentūras laikā es iestāšos par modernas un stipras Latvijas izveidi, par tiesisku un taisnīgu Latviju, par tautas labklājību, par iekļaujošu un cieņpilnu sabiedrību. Un to iespējams mums visiem panākt, strādājot kopā.

Dāmas un kungi! Latvija ir suverēna, brīva un demokrātiska valsts. Bet tai ir jābūt tiesiskai un taisnīgai pret visiem. Katram Latvijas cilvēkam, tās pilsonim jājūtas piederīgam, tiesiski aizsargātam un drošam.

Valstij ir jābūt gan tiesiskai, gan taisnīgai, turklāt taisnīgai ne tikai abstrakti, bet arī konkrētās situācijās. Valsts nevar funkcionēt tikai no spēka vai juridiskā formālisma perspektīvas. Ikvienai valsts amatpersonai ir jāmaina sava attieksme un tiesiskā apziņa – mums ir jābeidz apsēstība ar procesu, instrukcijām un paragrāfiem un jāorientējas uz rezultātu un atbalstu mūsu līdzcilvēkiem.

Cīņai ar korupciju, noziedzību un karteļiem ir jābūt valsts prioritātei. Vienlaikus mums ir jāsaprot, kādēļ viens otrs skaļi sākts kriminālprocess izčākst un kāpēc viens otrs spriedums raisa vairāk jautājumu nekā atbilžu. Spēcīga un neatkarīga tiesu vara, kas rīkojas taisni un skaidro savus lēmumus, profesionāla un efektīva tiesībaizsardzības iestāžu darbība ir būtiska valsts demokrātisko pamatu stiprināšanai. Arī tiesu spriedumu izpildei jebkurā līmenī – no Saeimas līdz pašvaldībai – neatkarīgi no mūsu personiskajiem viedokļiem ir jābūt pašsaprotamai.

Vārda un plašsaziņu līdzekļu brīvība ir demokrātijas mugurkauls. To īpaši svarīgi ir uzsvērt tagad, kad notiek cīņa ar Krievijas propagandu un naida kurināšanu. Mūsu saliedētības interesēs ir iestāties par redakcionāli neatkarīgiem sabiedriskajiem un privātajiem medijiem, tādā veidā palīdzot apkarot dezinformāciju un viltus ziņas.

Latvijā ikkatra cilvēka tiesībām ir jābūt cienītām un aizsargātām atbilstoši augstākajām cilvēktiesību vērtībām un standartiem. Esmu gatavs cieši sadarboties ar likumdevēju, izpildvaru un tiesu varu, lai sasniegtu šos mērķus.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Krievijas karš un genocīds Ukrainā ir radījis jaunu, skarbu realitāti. Pasauli, Eiropu un mūsu reģionu apdraud impēriskā Krievija un Lukašenko režīms. Mūsu valsts ārpolitikā nav un nebūs laika kļūdīties. Arī turpmāk mums būs jārīkojas ātri, izlēmīgi un gudri.

Latvijas ārpolitika un drošības politika būs nemainīga – Latvija iestāsies par stipru un efektīvu NATO, Eiropas Savienību, tiesībās balstītu starptautisko kārtību un par ciešu sadarbību ar mūsu draugiem un sabiedrotajiem.

Mēs turpināsim atbalstīt varonīgo Ukrainas tautu tās cīņā par brīvību līdz Ukrainas galīgai uzvarai. Mēs turpināsim cīnīties pret Krievijas imperiālismu un tā ļaunumā balstītu pasaules ideoloģiju. Šodien vēlos vēlreiz pateikties visiem tiem Latvijas patriotiem, kuri nesavtīgi palīdz Ukrainai un nepagurst savā darbā. Tādā veidā jūs stiprināt arī mūsu valsti.

Tikpat svarīga kā ārējā ir arī valsts iekšējā drošība. Mums ir jāatsakās no dalījuma ārējā un iekšējā drošība, jāsaprot, ka valsts drošība ir nedalāma. Tikai vienlīdz spēcīgi Nacionālie bruņotie spēki, Valsts un pašvaldības policija, robežsardze un civilā aizsardzības sistēma ar valstij lojāliem profesionāļiem garantē valsts noturību. Vēlos pateikties mūsu karavīriem un zemessargiem, policistiem un robežsargiem, ugunsdzēsējiem un glābējiem, valsts drošības iestāžu darbiniekiem par pašaizliedzīgo un profesionālo dienestu īpaši sarežģītos apstākļos. Jūsu ikdienas darbs ir tas, kas mūsu valsti dara stipru un drošu.

Saeima un valdība ir spērusi būtisku soli, palielinot valsts aizsardzības finansējumu un atvēlot līdzekļus iekšlietu sistēmai, un mēs saprotam, ka šis darbs būs jāturpina. Mēs zinām būtiskos uzdevumus, kas steidzami veicami: kvalitatīva valsts aizsardzības dienesta attīstība, mūsu NATO sabiedroto uzņemšanas infrastruktūras izveide un valsts austrumu robežas izbūve. Vienlaikus ir ļoti svarīgi, lai katrs eiro būtu efektīvi ieguldīts. Birokrātisms, bezdarbība, naudas nelietderīga izlietošana un korupcija valsts drošības jomā īpaši hibrīdkara apstākļos ir pielīdzināma valsts nodevībai. Pret to mums jāizturas ar vislielāko neiecietību.

Kā bruņotā spēka augstākais vadonis un Nacionālās drošības padomes priekšsēdētājs esmu gatavs cieši strādāt ar Saeimu un valdību mūsu valsts drošības stiprināšanā.

Dāmas un kungi! Mūsu tautsaimniecības konkurētspēja un cilvēku labklājība ir gan valsts nākotnes, gan drošības jautājums.

Mēs jau sen esam uzstādījuši pareizās diagnozes, tikai ar ārstēšanos nesokas. Mums ir jāsaņemas un jāsāk strādāt visiem kopā, nevis citam citu apkarojot. Mūsu lielā problēma ir demogrāfija. Dzimstības veicināšanai nepietiek tikai ar pabalstiem. Ir jāinvestē kvalitatīvā izglītībā, veselības aprūpē un mājokļu pieejamībā ģimenēm. Un tas viss jādara nevis atrauti, bet kompleksi. Mēs to visu zinām, mēs meistarīgi rakstām plānus, stratēģijas un vīzijas. Taču kādreiz šie plāni ir arī jāīsteno.

Latvijas konkurētspēja ir atkarīga no jaunu un ambiciozu iespēju radīšanas Latvijas eksportspējīgajiem uzņēmumiem īpaši nozarēs ar augstu pievienoto vērtību. Mūsu konkurētspēja ir arī tieši atkarīga no valsts snieguma uzņēmējdarbībā, zinātnē, izglītībā un inovācijās. Tikai tā mēs nostiprināsim savas pozīcijas kā labklājīga, stipra un moderna valsts, kas ir aktīva starptautiskās politikas dalībniece.

Mums jāveido skaidra enerģētikas politika – biznesa attīstībai, kā arī Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Uzņēmējiem ir jāzina atklāta un tieša enerģētikas stratēģija – kur un kā valsts saredz iespējas ieguldīt, kādi būs enerģijas resursi un cik šī enerģija maksās.

Mums jāstrādā pie infrastruktūras pieejamības, kas nodrošina ātru pārvietošanos, viedas tehnoloģijas un izmaksu ziņā efektīvus un inovatīvus risinājumus.

Visbeidzot būtiska problēma ir nevienlīdzība – gan sociālā, gan reģionālās attīstības ziņā. Pārāk liela ir mūsu sabiedrībā valdošā sociālā plaisa. Pieņemot lēmumus, atcerēsimies, kā tie ietekmēs katru cilvēku un arī kā tie palīdzēs pārraut šo plaisu.

Mums ir jāpanāk tāda attīstība visā valstī, kas mazina reģionālo nevienlīdzību. Tas paredz investīcijas un attīstības stimulēšanu lauku teritorijās, nodrošinot infrastruktūru, darba iespējas un sabiedriskos pakalpojumus.

Valsts prezidentam nav tiešu izpildvaras funkciju, tomēr esmu gatavs veicināt lēmumu pieņēmēju un tautsaimnieku dialogu, strādāt ar investoriem un veicināt mūsu valsts eksportspēju. Tas viss ir darāms kopā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

Jaunieši! Vēlos īpaši vērsties pie jums. No šīs tribīnes esmu aicinājis jūs nebaidīties sapņot un dažkārt lauzt “stikla griestus”. Jūsu šīs dienas sapņi ir Latvijas nākotne.

Daudziem no jums turpmāko dzīves ceļu un pamatu ir likuši jūsu vecāki un vecvecāki. Latvija ir viņu mājas. Pateicoties viņu atbalstam, jūs esat tie, kuri turpmāk veidos mūsu valsti. Protams, iespējas pasaulē ir lielas, un tās ir arī jāizmanto. Jo īpaši jaunībā. Nav pieņemami, ka jaunieši dodas prom no valsts, jo darba tirgū prasa krievu valodu. Nav pieņemami, ka jaunieši izvēlas citas valstis, jo dažādu iemeslu dēļ Latvijā nejūtas saklausīti un atbalstīti. Tas ir mūsu – politiķu – pienākums Latviju padarīt par jūsu mājām. Es ceru, ka mēs spēsim sarunāties un arī jūsu idejas, jūsu pienesums kļūs par Latvijas nākotnes pamatu!

Godātie Latvijas cilvēki! Pirms vairāk nekā 200 gadiem Rūjienas mācītājs Gustavs Bergmanis teica vārdus, ka Latvija nav bēdu ieleja – Latvija ir paradīzes dārzs. Šos viņa vārdus tieši pirms 24 gadiem no šīs tribīnes citēja prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Tā ir katras paaudzes atbildība. Šis ir mūsu laiks strādāt tā, lai šajā dārzā vēlētos dzīvot mūsu bērni un bērnu bērni.

Es vēlreiz vēlos pateikties Saeimai par izrādīto uzticību, ievēlot mani Valsts prezidenta amatā. Gribu izmantot iespēju teikt lielu paldies prezidentam Egilam Levitam par darbu mūsu valsts labā. Tāpat liels paldies daudziem Latvijas iedzīvotājiem, ārvalstu vadītājiem un diplomātiskajiem priekšstāvjiem par apsveikumiem un laba vēlējumiem.

Mēs visi – Saeimas deputāti, ministri un prezidents – esam šeit, lai kopā strādātu Latvijas labā. Meklēsim vienojošo, godīgi pārrunājot jautājumus un rodot risinājumus, bet nevairoties arī no atklātas domapmaiņas. Latvija ir mūsu atbildība un pienākums. Brīžos, kad nolaižas rokas un pārņem pesimisms, atcerēsimies, cik daudz ir paveikusi Latvijas tauta un mūsu priekšteči. Es vēlos pateikties maniem priekšgājējiem šajā amatā, valstsvīriem un sievām par padarīto!

Šajās dienās Latvija ir gaišāka un skaistāka. Dziesmu un deju svētku 150.gadskārta nav tikai izcils mūzikas un dejas notikums. Tas ir atgādinājums mums pašiem par tām paaudzēm, tiem daudzajiem Latvijas vīriem un sievām, Latvijas jauniešiem, kuri ar dziesmu aizsāka mūsu tautas pašapziņas, atmodas un valstiskuma ceļu.

Arī šodienas Latvijā Dziesmu un deju svētku tradīcija ir iedvesmas avots. Šī tradīcija ir labs pamudinājums paraudzīties pāri ikdienības trokšņiem, atmest nebūtisko un pāri visam saskatīt svarīgo – mūsu valsts pastāvēšanas jēgu.

Mūsu valsts pastāvēšanas jēga un bagātība ir Latvijas cilvēki. Tie ir Latvijas pilsoņi, kuri vēlas dzīvot, strādāt un arī attīstīties brīvā, demokrātiskā un drošā valstī. Mūsu cilvēki neatkarīgi no tautības, reliģiskās vai politiskās pārliecības ir galvenā Latvijas valsts vērtība. Un tie nav skaļi vai patētiski vārdi. Tie ir cilvēki, kuri dzīvo un apvienojas ap Latvijas valstiskuma ideju. Ciena un godā Satversmi. Tie ir visi cilvēki, kuri sarunājas un ciena valsts valodu – latviešu valodu. Un pāri visam – mīl un lepojas ar savu valsti, saviem Latvijas cilvēkiem.

Vēlu, lai arī ikdienas gaitās mēs esam tikpat vienoti, saliedēti un gaiši kā šodien! Tikai kopā augšup mēs varam Latviju darīt stipru, modernu, taisnīgu un drošu!

Dievs, svētī Latviju!»

Pēc svinīgā solījuma un sveikšanas Saeimā jaunais Valsts prezidents Rinkēvičs nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Viestura ordeņa augstākā šķira E.Rinkēvičam jau ir piešķirta un pasniegta 2004.gadā, līdz ar to, stājoties Latvijas Valsts prezidenta amatā, viņš ieguva tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.