Kas ir Eiropas pensija? Vai tā ir alternatīva pensijas 3. līmenim?

  • Anna Mišņeva, Madlena Drozdova
  • 02.06.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Jau vairāk nekā 20 gadus Latvijā darbojas nacionālā pensiju sistēma, kas ietver sevī valsts 1. un 2. līmeņa pensiju plānus un privāto brīvprātīgo 3. līmeņa pensiju plānu. Pagājušā gada beigās parādījās jauninājums - “Eiropas mēroga privāto pensiju produkts” jeb Eiropas pensija. Iepazīstināsim lasītājus ar šo produktu, lai tie varētu spriest, vai tā ir alternatīva pensiju 3. līmenim.

Eiropas pensija tiek veidota, piedāvāta un aizsargāta saskaņā ar vienotiem Eiropas standartiem – ES Regulu Nr. 2019/1238. Tā tiek radīta kā drošs un ieguldītājiem draudzīgs ieguldījuma produkts, kam jābūt pieejamam visās ES valstīs. Regula nosaka prasības ieguldītāju aizsardzībai. Piemēram, informācija ieguldītājam jāsniedz standartizēta veidā, kas ļaus cilvēkiem vienkāršā un saprotamā veidā izdarīt informētu izvēli par labu vienam vai otram Eiropas pensiju produktam. Tāpat pakalpojuma sniedzējam ir jāgatavo ieguldītājam provizorisks aprēķins par nākamās pensijas apmēriem, iestājoties negatīviem vai pozitīviem scenārijiem. Pirms līguma noslēgšanas potenciālajam klientam ir tiesības uz individuālu konsultāciju. Regula nosaka arī sūdzību izskatīšanas kārtību, kas ir svarīgs jautājums ieguldītājiem strīdos ar pārrobežu elementu.

Ir izvirzītas prasības klienta naudas aizsardzībai un saglabāšanai. Regula nosaka, ka, ieguldot pensijas plāna līdzekļus, pārvaldniekam ir jāievēro konservatīva ieguldījuma stratēģija un laika gaitā jāmazina riski. Ir jāņem vērā ESG faktori, vecot ieguldījumus. Klientu ieguldītā nauda tiek turēta turētājbankā.

Eiropas pensiju ir tiesīgas piedāvāt licencētas finanšu iestādes (bankas, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi, brokeru sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondi un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības) pēc tam, kad attiecīgo pensiju plāns ir reģistrējis finanšu uzraugs. Tāpat Eiropas pensiju drīkst piedāvāt arī finanšu iestādes no citām ES valstīm, ja tās ir izpildījušas noteiktu paziņošanas procedūru savā valstī. Lai palīdzētu cilvēkiem atrast sev interesējošo Eiropas pensiju produktu, Eiropas Apdrošināšanas un pensiju iestādes tīmekļvietnē ir izveidots centralizēts reģistrs, kur pārskatāmā veidā var iepazīties ar visiem pieejamajiem Eiropas pensiju plāniem un tos viegli salīdzināt.

Atšķirībā no “nacionālas” pensijas Eiropas pensija ir pārceļama no vienas ES valsts uz citu vienkāršā un ērtā veidā. Regula ievieš procedūru, kā notiek uzkrāto līdzekļu nodošana no viena pakalpojuma sniedzēja citam.

Pensijas “uzkrāšanas fāzē” šāda nodošana notiek bez maksas, un tā ir atļauta vismaz vienu reizi piecos gados. Šo priekšrocību noteikti novērtēs iedzīvotāji, kas maina savu dzīvesvietu, pārceļas dzīvot vai strādāt citā Eiropas Savienības valstī. Mainot savu pastāvīgās uzturēšanās valsti, klientam ir izvēle – palikt pie tā paša pakalpojuma sniedzēja, pārceļot pensiju uz jaunu valsti, ja pakalpojuma sniedzējs darbojas šādā valstī, mainīt pakalpojuma sniedzēju vai neko nemainīt un turpināt iemaksas savā pašreizējā pensiju plānā.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Veicot iemaksas pensijas plānā, būtisks ir nodokļu jautājums. Tādējādi likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, piemēram, paredz nodokļu atvieglojumus par iemaksām pensiju 3. līmenī. Ieguldītājam, Latvijas nodokļu rezidentam, ir iespēja samazināt savu apliekamo ienākumu par iemaksām pensiju 3. līmenī, kuru summa nepārsniedz 10% no ieguldītāja gada bruto ienākumiem un nav lielāka par 4000 eiro gadā, un saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmērā.

Ja cilvēks maina savu nodokļu rezidenci (izbrauc dzīvot un gūst ienākumu citā ES valstī), nodokļu atvieglojumu jautājums par iemaksām Latvijas pensiju 3. līmenī (ja šādas tiek turpinātas) vai par līdzīgām iemaksām ES valstu privātajos pensiju fondos būs skatāms atbilstoši tās valsts likumam, kur cilvēkam ir nodokļu rezidence.

Jautājums par nodokļu atlaidēm attiecībā uz Eiropas pensijas iemaksām diemžēl šobrīd vēl nav atrisināts. Nav skaidrs, vai ir iespējams saņemt līdzīgus nodokļu atvieglojumus par iemaksām, ko Latvijas rezidents būs veicis Eiropas pensiju produktā. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir tikai izstrādes stadijā Finanšu ministrijā.

Eiropas pensiju produkta ienākšana ES tirgū diemžēl notiek ļoti lēni. Šobrīd Latvijā nav pieejams neviens Eiropas pensiju produkts. Tāpat, saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, neviena no Latvijā strādājošam finanšu iestādēm nav pieteikusi savu Eiropas pensiju produktu reģistrācijai Latvijas Bankā. Tikpat kūtri norisinās Eiropas pensiju produkta reģistrācija arī citās Eiropas valstīs. Līdz šim ir pieteikti 6 pensiju produkti ar tiesībām to izplatīt Čehijā, Horvātijā un Slovākijā.

Rezumējot var secināt, ka Eiropas pensija ir Eiropas mēroga ieguldījumu produkts, kas ar laiku varētu kļūt par alternatīvu pensiju 3. līmenim tiem cilvēkiem, kuri pārvietojas Eiropas robežās, pelnot naudu un veidojot savu karjeru citā ES valstī. Noteikti ir vērts sekot līdzi šī produkta attīstībai un apsvērt ieguldīšanu, ja tas atbilst jūsu nākotnes plāniem.

 

Autores ir Anna Mišņeva, zvērināta advokāte, Madlena Drozdova, nodokļu konsultante, ZAB Ellex Kļaviņš

Līdzīgi raksti

Viedoklis Lauris Borodovskis

Latvijai pēdējā iespēja kļūt par līderi kapitāla tirgus digitālajā transformācijā

Blokķēdes tehnoloģija vairs nav nākotne – tā ir realitāte, kas jau tagad maina pasaules finanšu arhitektūru.

Viedoklis Juris Alberts Ulmanis

310 ukraiņu karavīri izglābti un būs vēl

Laiks paveic neiedomājamas lietas. Jau trīsarpus gadus ilgstošais karš Ukrainā valsts austrumdaļā dzīvojošos tik ļoti pieradinājis pie ik dienu dzirdamajiem šāvieniem un sprādzieniem, ka tas kļuvis par ikdienas fona troksni. Cilvēki ir pielāgojuši dzīvi draudīgajiem apstākļiem un turpina ikdienas gaitas pat zinot, ka kuru katru brīdi būs jāmeklē patvērums.

Viedoklis Rasmuss Pētersons

Restorāni kā labklājības spogulis: ko tie atklāj par ekonomiku?

Lai izprastu tautsaimniecības attīstības virzību, ekonomisti visbiežāk paļaujas uz objektīviem rādītājiem – bezdarba līmeni, inflāciju un citiem ekonomikas rādītājiem. Taču ir vēl kāds, bieži vien mazāk pieminēts, bet ļoti jutīgs indikators – sabiedriskās ēdināšanas nozare. Kafejnīcas un restorāni ir kā barometrs, kas uztver ekonomikas svārstības vēl pirms tās atspoguļojas oficiālajā statistikā.

Viedoklis Ģirts Greiškalns

Ūdeņradis – Latvijas enerģētikas un mobilitātes balsts: realitāte un nākotnes virziens

Ūdeņradis nav jauna mode vai tehnoloģisks jaunums. Šī gāze ķīmiskajā rūpniecībā tiek izmantota jau vairāk nekā simt gadus. Taču šodien mēs redzam būtisku pārmaiņu – ūdeņradis no šauras rūpnieciskas nišas kļūst par enerģētikas un transporta nākotnes balstu. Pieaug pielietojumu daudzveidība, un tas, kas vakar vēl bija eksperiments, šodien jau notiek reālos apstākļos arī Latvijā.

Jaunākajā žurnālā