Augstākā izglītība ir ne tikai stabils pamats katra studenta nākotnei. Tā veicina valsts ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Universitātes un citas augstskolas nav tikai jauno talantu un speciālistu kalves, tie ir milzīgi zināšanu reaktori, kuros tiek īstenoti neskaitāmi pētījumi, kas veicina inovāciju un arī komerciālu veiksmju rašanos. Lai sekmētu Latvijas augstskolu un to studentu izcilību, pirms gada tika sākta augstskolu reforma. Tajā notikuši vairāki būtiski procesi, tai skaitā mainīta iekšējā pārvaldība. Gada laikā, protams, nav iespējams sasniegt maksimālo rezultātu, taču jau tagad iespējams izvērtēt, vai un kā šīs izmaiņas ir uzlabojušas augstskolu sniegumu, spēcinot vienotu izglītības un pētniecības telpu.
Kopīgi veidot politiku
Lai Latvija kļūtu par viedu valsti, īpaša uzmanība pievēršama inovācijām, tehnoloģijām, zināšanu pārnesei. Taču tikpat svarīgi, lai augstākās izglītības iestādēs notiekošie procesi spēcinātu ne tikai tādus valsts ekonomiskos aspektus kā iedzīvotāju turīgumu, iespēju strādāt, attīstīt savu biznesu, bet arī būtu klātesoši valstij nozīmīgu politisko lēmumu pieņemšanā.
Viena no attīstītas zināšanu sabiedrības pazīmēm ir pētījumos, pierādījumos un datos balstītu lēmumu pieņemšana. Arvien plašāk gūstot pieeju pasaulē nozīmīgiem atklājumiem un lielajiem datiem jeb Big Data, ir nepieciešami cilvēki, kas šo informāciju spēj pārvērst par lietderīgu un pamatotu politisko lēmumu pamatu. Šādi cilvēki strādā dažādās Latvijas augstskolās un universitātēs. Viens no mūsu mērķiem ir iesaistīt viņu zināšanas, spējas un izpratni Latvijas valsts attīstībā.
Tas ir iespējams, ja tiek nolemts, ka valsts attīstībai stratēģiski svarīgu politisko lēmumu pieņemšana tiek balstīta pētniecībā, pierādījumos un datos. Tas nozīmētu būtisku zinātnisko institūciju un augstākās izglītības lomas palielināšanos.
Uzņēmējiem jāiesaistās
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozarē Latvijā nodarbināti vairāk nekā 40 tūkstoši iedzīvotāju, un tas ir būtisks cilvēkkapitāls, kas tomēr joprojām ir nepietiekams. Speciālistu trūkst, un, visticamāk, nākotnē trūks vēl vairāk. Nozare ir pelnoša un rada 6% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Eksportēti tiek IKT produkti un pakalpojumi vairāk nekā divu miljardu eiro vērtībā. Ir visi priekšnosacījumu, lai IKT uzņēmumi arvien aktīvāk iesaistītos augstskolu un universitāšu darbā, veidojot kopīgus projektus ar akadēmisko personālu, apmācot topošos speciālistus un veicinot izglītības kvalitāti.
Augstskolu uzdevums ir ne tikai veikt pētījumus, bet arī identificēt problēmu loku, ar kuru varētu nākties saskarties nākotnē, un uz šī novērtējuma bāzes kopā ar biznesa vidi radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Uzņēmēji ir tie, kuri ir visvairāk ieinteresēti, lai augstākās izglītības iestādes radītu jaunus, aktuālus produktus izmantošanai uzņēmējdarbībā. Tas veido gan augstāku pievienoto vērtību, gan arī ceļ visas sabiedrības labklājību. Šāda sadarbība jau notiek visdažādāko nozaru starpā. Te var minēt gan mežu nozari, gan būvniecību, gan transporta sektoru. LMT ilgstoši sadarbojas ar augstskolām, papildinot to ekosistēmu ar industrijas specifikām un veidojot dažādas pilotteritorijas un testa vides, kas būtiski nepieciešamas jaunu, inovatīvu atklājumu veikšanai. Taču brīvu vietu un jomu, kur augstskolu darbā iesaistīties uzņēmējiem, vēl ir gana daudz. Savstarpēja zināšanu un pieredzes pārnese veicina nozaru attīstību un izaugsmi. Tam nepieciešamas pasaulē konkurētspējīgas studiju programmas, arī veidojot optimālu augstākās izglītības finansēšanas modeli un konsolidējot un kopīgojot materiāltehniskos resursus. Šajā mijiedarbībā uzņēmējiem interesē rezultāti, tāpēc būtu nepieciešams izglītības kvalitāti izvērtēt arī no biznesa viedokļa: kāda ir tās ietekme uz valsts ekonomikas izaugsmi?
Aizšķilt dzirksteli
Arī politisko lēmumu pieņēmēju dienaskārtībā arvien biežāk iezīmējas ar izglītību saistīti jautājumi. Izglītība nav konkrēts laika nogrieznis, kas beidzas ar vidusskolas atestātu vai augstskolas diplomu – tā turpinās dienu no dienas visa mūža garumā. Izglītības politikas veidotājos jāstiprina izpratne, ka izglītības nozīme jāiemāca jau skolas laikā.
To, ka jaunieši grib mācīties, redzam. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apkopotie dati liecina, ka 20 gadu laikā būtiski pieaudzis to jauniešu īpatsvars, kuri ieguvuši augstāko izglītību. 2000. gadā Latvijā starp iedzīvotājiem vecumā līdz 34 gadiem augstākā izglītība bija tikai 17 procentiem, bet 2021. gadā – jau 46 procentiem. Jaunieši ir griboši un varoši studēt, un tāpēc augstskolu reformai ir jācentrējas tieši ap viņu ieguvumiem. Protams, aktuāls ir arī jautājums par izglītības struktūru un atbilstību tautsaimniecībai. Tas ir sarežģīts uzdevums, pie kuru jāturpina strādāt.
Jo īpaši augstākās izglītības galvenais uzdevums ir nevis tikai piepildīt studējošo smadzenes ar informāciju, bet gan aizšķilt viņos dzirksti, kas liks tiekties pēc jaunām zināšanām. Ir jāpanāk, lai Latvijas augstskolās izdotos nodrošināt tik kvalitatīvu un uz izcilību vērstu vidi, ka zināšanu dzirksteles šķilsies pašas, sildot Latvijas izaugsmi. Valsts augstskolām būtu jākoncentrējas uz konkurētspējas uzlabošanu, efektivitātes kāpināšanu, kas ne tikai ļaus radīt inovatīvus atklājumus, bet arī kopumā veidos Latviju kā viedu zināšanu valsti.
Autors ir LMT prezidents
Pagaidām nav neviena komentāra