Kara balsis.* Nolaupītie bērni • IR.lv

Kara balsis.* Nolaupītie bērni

1
Pagāja vairāki mēneši, kamēr ģimenei izdevās uzzināt, ka Aļina atrodas Kovilkinas pilsētu Mordvijā. Foto no personīgā arhīva
Anastasija Ringis, speciāli Ir

Kāpēc krievi nolaupa ukraiņu bērnus, un kādi pārbaudījumi jāizcieš ukraiņu vecākiem un tiesību aizstāvjiem, lai saņemtu atpakaļ savas atvases?

Krievijas iedzīvotāji ciniski laupa ukraiņu bērnus. Saskaņā ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja datiem apstiprināti vairāk nekā 20 tūkstoši gadījumu, kad nelikumīgi deportēti nepilngadīgi ukraiņi. No tiem izdevies atgriezties 364 bērniem.

2023. gada martā Starptautiskā krimināltiesa atzina, ka ukraiņu bērnu deportācija ir nelikumīga, un izdeva orderi, lai arestētu Vladimiru Putinu un Krievijas bērnu tiesību ombudsmeni Mariju Ļvovu-Belovu, kura kļuvusi par bērnu masveida nolaupīšanas personificējumu.

Svetlana Popova (52), Hersonas apgabala Bereslavas rajona iedzīvotāja, līdz pat šim laikam ar šausmām atminas, kā pusgadu gaidīja ziņas par meitu Aļinu (15). Ukraiņu ciems, kur viņas dzīvoja, tika okupēts kara pirmajās dienās. Svetlana stāsta, ka krievu karavīri gan dzīvojuši kaimiņu mājā, tomēr viņu daudzbērnu ģimeni nav aiztikuši. Pirms Hersonas apgabala atbrīvošanas okupanti steidzami sāka izvest no ciema bērnus un sievietes ar bērniem. 2022. gada oktobrī krievu militāristi bez mātes ziņas izveda meiteni uz Kovilkinas pilsētu Mordvijā (Krievijas Federācija).

«Mūsu bērnus baidīja, sakot: kad ienāks ukraiņu armija, tiks nošauts katrs, kurš kontaktējās ar krieviem. Bet jauniešu vidū izplatīja baumas, ka ukraiņu armijā esot arī amerikāņi, kas izvaros jaunas sievietes,» skaidro Svetlana. Viņas pusaugu meita Aļina pakļāvās psiholoģiskajam spiedienam un kopā ar kaimiņieni un viņas bērniem iekāpa evakuācijas autobusā. 

Pagāja vairāki mēneši, kamēr ģimenei izdevās uzzināt, kur Aļina atrodas. Talkā nāca gadījums: Jevgeņija, ar kuru kopā meitene aizbrauca, reģistrējās feisbukā, kur to atrada Aļinas vecākā māsa. Pēc tam, kad bija noskaidrota atrašanās vieta, radinieki vērsās fondā Save Ukraine, kurš jau līdz tam bija noorganizējis vairāku desmitu bērnu atgriešanos. Lai meita varētu atgriezties, Svetlana pavadīja ceļā septiņas dienas. Nācās braukt caur Varšavu, Brestu, Minsku, lidot uz Maskavu un tad ar vilcienu uz Mordvijas pilsētiņu. Atbraukusi viņa uzzināja, ka meitai jau izsniegta Krievijas pase un atrasti aizbildņi. 

«Es ļoti baidījos, ka man viņu neatdos,» atzīstas Svetlana. Tādas bailes joprojām neļauj viņai naktīs gulēt. Šobrīd viņa kopā ar bērniem dzīvo Krivijrihā, kurp evakuējās pēc Hersonas apgabala atbrīvošanas. Aļina joprojām atgūstas pēc dzīves Krievijā. Stāsta, ka vietējā skolā tā arī neieguva nevienu draugu, toties bieži tika saukāta par «hohlušku».

Sofijas Savickas (pa kreisi) māte Oļesja nav ticējusi, ka viņai atdos bērnu.
Foto no personīgā arhīva

Līdzīgā veidā izveda arī Sofiju Savicku (15), okupētās Hersonas iedzīvotāju. Tikai kaimiņienes vietā meiteni pavadīja vecmāmiņa ar prokrieviskiem uzskatiem. Bez mātes ziņas viņa sakrāmēja mantas, lai Sofija dotos uz bērnu nometni. Vispirms okupanti piedāvāja divas nedēļas atpūsties Krimā, taču viņu grupu aizveda uz Anapu Krasnodaras apgabalā Krievijā. Un atpūta ievilkās uz pusgadu. Meitenes māte Oļesja Savicka saka, ka līdz pēdējam nav ticējusi, ka viņai atdos bērnu.

Tieši tāpat līdz pēdējam neticēja ukraiņu žurnāliste un tiesību aizstāve Marija Ļebedeva, kas palīdzēja no Mariupoles uz Ukrainu atgriezties Andrejam (17). Par viņu Marija uzzināja no Krievijas televīzijas. Un visai ātri sameklēja viņu sociālajos tīklos. «Pats pirmais, ko viņš man atrakstīja: «Palīdziet atgriezties mājās!»» — stāsta Marija. 

Puisim no Mariupoles bērnunama vispirms vajadzēja steidzami atjaunot dokumentus. Viņa atgriešanās dzimtenē bija ārkārtīgi sarežģīta. Marija vairākkārt uzsver, ka nevar atklāt detaļas, lai šo maršrutu varētu izmantot, glābjot citus bērnus.

Deportācijas scenāriji

Krievijas puse bērnu izvešanu sauc par «evakuāciju», «aizsardzību» un «glābšanu». Taču darbos tas izpaužas kā noziegums, agresija un prettiesiskums. Faktiski ukraiņu bērnus padara par ķīlniekiem. Neļauj uzzināt atrašanās vietu, nedod iespēju sazināties ar tuviniekiem. Gadījumos, kad ukraiņu pusaudži paši izrāda vēlēšanos atgriezties mājās, viņus aiztur.

Piemēram, tā notika ar Bogdanu Jermohinu (17). Krievijas militāristi viņu vispirms izveda no Mariupoles uz okupēto Donecku, pēc tam uz Krieviju, kur viņu iekārtoja audžuģimenē. Viņa gadījumu Krievijas propaganda aktīvi izmantoja sižetiem par to, kā krievu ģimene pieņēmusi Mariupoles bāreni. Televīzijā apgalvoja, ka viņš ir laimīgs, mācās tehnikumā un savu nākotni saista ar dzīvi Krievijā. Patiesībā izrādījās, ka viņš vērsies pie Dmitrija Lubnica, Ukrainas pilnvarotā cilvēktiesību jautājumā, un paziņojis, kur atrodas un ka vēlas atgriezties. Bogdana atgriešanās operācija neizdevās. Uz Baltkrievijas robežas viņu aizturēja drošības dienesta (FSB) darbinieki.

«Mēs esam zaudējuši jau vairākus tūkstošus bērnu. Taču mēs cīnīsimies par katru no viņiem,» saka Nikolajs Kuļeba.
Foto no personīgā arhīva

«Bogdanu aizturēja tāpēc, ka pēc tam, kad ir izdots orderis Putina un Marijas Ļvovas-Belovas aizturēšanai, ikviens ukraiņu bērns kļūst par upuri un kriminālnozieguma liecinieku,» apgalvo Nikolajs Kuļeba, fonda Save Ukraine vadītājs. Nikolajs no 2014. līdz 2021. gadam strādāja par pilnvaroto cilvēktiesību jautājumos. Un novēroja, kā uz Krieviju, aizbildinoties ar evakuāciju, tika izvesti veseli bērnunami, kā okupētajās teritorijās viņi tika adoptēti. Viņš uzskata, ka Krievijas puse likumdošanu gatavoja jau sen: vienkāršoja gan adopcijas, gan dokumentu izsniegšanas procedūru ukraiņu bērniem.

«Krievijas mērķis ir iznīcināt ukraiņu identitāti. Jau pirms gada Krievijas prezidenta padomnieks Vladimirs Medinska kungs paziņoja, ka Ukrainas zeme pieder Krievijas bērniem. Un, nespēdami iekarot mūsu zemi, viņi pārvērš mūsu bērnus par Krievijas pilsoņiem,» uzskata Kuļeba. Ar pirmajiem piespiedu deportācijas gadījumiem Nikolaja Kuļebas organizācija sastapās 2022. gada augustā pēc Harkivas apgabala atbrīvošanas — noskaidrojās, ka krievu militāristi atkāpdamies izveda bērnus. Kopš pagājušās vasaras fonda darbinieki ir noorganizējuši sešas glābšanas misijas un ļāvuši atgriezties mājās 96 bērniem. Pirms dažām dienām fonds Save Ukraine ir palaidis virtuālo asistentu, darbojas arī diennakts «karstā līnija».

Analizējot katru bērnu nolaupīšanas gadījumu, fondā apzināti vairāki scenāriji, kādos ukraiņu nepilngadīgie nonāk Krievijas Federācijā. Pirmais — piespiedu kārtā tiek pārvietoti bāreņi, kas palikuši bez aizbildniecības — gan pa vienam, gan kā veseli bērnunami. Otrais — bērnus atšķir no vecākiem tā sauktās filtrācijas laikā, okupētajās teritorijās vērojami arī gadījumi, kad atņemtas vecāku tiesības.

Trešais scenārijs — bērnus izved veselības uzlabošanai. Tā aprīļa beigās Luhanskas administrācijas vadītājs Artjoms Lisogors paziņoja, ka okupētajās Luhanskas un Doneckas «tautas republiku» teritorijās bērniem sarīkotas masveida medicīniskās pārbaudes, pēc kurām 70 procenti atzīti par slimiem un viņiem piedāvāta «veselības uzlabošana» Krievijā. Savukārt maija sākumā piefiksēts, ka no Berdjanskas uz Krievijas pusi izbraukuši 40 autobusi ar 600 bērniem.

Cik tad kopumā ukraiņu bērnu izvesti uz Krieviju? Vienā no uzstāšanās reizēm Marija Ļvova-Belova minēja skaitli 750 tūkstoši. Pēc fonda Save Ukraine datiem, Krievijā vai okupētajās teritorijās atrodas aptuveni pusotrs miljons bērnu.

Ko stāsta bērni, kas atgriezušies no Krievijas «nometnēm»? Lūk, citāti no brīvprātīgo pierakstītā: «Mēs necēlāmies kājās, kad skanēja Krievijas himna. Un daudzreiz nācās par to rakstīt paskaidrojumus.» — «Mums teica: mēs, krievi, esam nācija, jūs, ukraiņi, neesat nekas.» — «Nebija normāla ēdiena un ūdens, ko nomazgāties. Skrējām prom, lai nopirktu normālu ēdamo.»

Bērniem stāstīja, ka Ukrainā viņus neviens negaida, ka daudzas ukraiņu pilsētas vispār vairs neeksistē un kara vaininiece ir Ukraina, nevis Krievija. Turklāt bērni, kurus izdevās atvest atpakaļ, stāstījuši, ka tikuši fiziski ietekmēti.

Rusificēt, pāraudzināt

«Rodas iespaids, ka Krievijas pusei ir rokasgrāmata genocīda sarīkošanai: bērnus pārvieto no vienas etniskās grupas uz citu, sniedz citādu audzināšanu, uzspiež svešas vērtības — dara visu, lai bērniem atņemtu nacionālo identitāti, izdzēstu no atmiņas visu, kas saistīts ar Ukrainu,» uzskata tiesību aizstāve Marija Ļebedeva.

Pētot dažādus gadījumus un analizējot Krievijas ierēdņu paziņojumus, Ļebdeva secinājusi, ka šī valsts izvēlējusies par mērķi ne tikai ukraiņu bērnu «pāraudzināšanu», bet viņu militarizāciju, lai radītu jaunu kareivju paaudzi, kas karos paši pret savējiem.

Kādā veidā tas tiek panākts? Jau 2014. gadā okupētās Krimas teritorijā saka darboties tā sauktā Jaunarmijas kustība, kurā bērniem no astoņu gadu vecuma tiek iepotēta «krievu pasaules» ideoloģija, notiek ierindas skates un apmācības, kā rīkoties ar dažādiem ieroču veidiem. Šī kustība nereti salīdzināta ar hitlerjūgendu, nacistu jaunatnes militāro organizāciju. Jēlas universitātes Sabiedrības veselības skolas Humanitāro pētījumu laboratorijas darbinieki nesen paziņojuši, ka Krievija Krimā izveidojusi veselības iestāžu tīklu, kas sastāv no 43 objektiem, kuros tiek turēti bērni no Ukrainas.

Savukārt okupētajās teritorijās Krievija skolu programmā ievieš bērnu militārās apmācības «kursus», kuros bērni apgūst ierindas mācību un trenējas apieties ar ieročiem, kā arī saņem «patriotisko audzināšanu».

Tā ir propaganda, kas sagatavo turpmākajam dienestam Krievijas bruņotajos spēkos. Tieši no tādas perspektīvas izbijās Bogdans Jermohins un rakstīja par to pilnvarotajam cilvēktiesību jautājumos.

Kāpēc Krievija laupa ukraiņu bērnus, piešķir tiem agresorvalsts pases un militarizē viņus? Atbilde ir acīmredzama.

Cik simti tūkstošu ukraiņu bērnu piespiedu kārtā padarīti par Krievijas Federācijas pilsoņiem kopš 2014. gada? Cik no viņiem ir zaudējuši savu ukraiņu identitāti un uzskata sevi par krieviem? Cik no viņiem jau Krievijas armijā karo pret Ukrainu, domādami, ka mēs esam ienaidnieki?

«Varu teikt, ka mēs esam zaudējuši jau vairākus tūkstošus bērnu, kuri pieauguši, kam jau ir 18 gadi. Viņi dzīvo Krievijā un uzskata, ka nekad neatgriezīsies Ukrainā. Taču mēs cīnīsimies par katru no viņiem,» apliecina Save Ukraine dibinātājs un vadītājs Nikolajs Kuļeba.

* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu

Komentāri (1)

QAnon 15.05.2023. 10.47

Lai nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtotos, visai krievu pasaulei, ko Polijas premjers nosauca par ļaundabību audzēju, ir jābūt totāli deklasētai, lai pat teorētiska iespēja nebūtu, ka kāds krievs paņem rokās ieroci un mūsu krievus mīlošiem siles lopiem būtu jānolād diena, kad tie nākuši pasaulē.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu