Kā mākslīgais intelekts iedomājās Džeikobu Deivisu 19. gadsimta 60. vai 70. gados.
Latvijā mums nav daudz patiesi pozitīvu svinamu un atzīmējamu dienu un gadadienu. Bija mūsu valsts neatkarības simtgade, bet gandrīz puse tā laika pavadīts okupācijā un nebrīvē. Ir drūma virkne traģisku piemiņas dienu – 14.jūnijs, 25.marts, janvāra barikāžu dienas, kad OMON Rīgā nošāva vairākus cilvēkus, ASV neatkarības diena 4.jūlijs, ko vēstniecība Rīgā cenšas publiski nesvinēt tieši tad, jo saskan ar represiju pret ebrejiem sākumu Latvijā. Ir arī novembra beigu dienas, kad 1941. gadā izveda cilvēkus no Rīgas geto uz nošaušanu Rumbulā.
Tomēr 20.maijā varam atzīmēt dienu, kad pirms 150 gadiem kāds Latvijā dzimis cilvēks ar savu radošumu un darbu sevi ierakstīja pasaules vēsturē un aizvien daudzu mūsu ikdienā. Šis cilvēks nebija politiķis, nebija kara vadonis, pat nebija liels zinātnieks vai rakstnieks. Viņš bija parasts skroderis, ebreju puisis no Rīgas nomales, kas, vairoties no iesaukšanas Krievijas cara armijā, 1854. gadā Krimas kara laikā uzkāpa uz kuģa Rīgā un sāka ceļu uz Ameriku.
Jaunais skroderis Jākovs Jofiss nonāca ASV, kur viņu kāds pierakstīja kā Jacob Davis, un pārējais it kā ir vēsture, tikai - vai Latvijā to zinām un pienācīgi novērtējam?
Šā gada 20. maijā visā pasaulē tiks atzīmēta kniedēto džinsu dzimšanas 150. gadadiena. Šo amerikāņu kultūras simbolu un ikonu nēsā un mīl miljardiem cilvēku visā pasaulē. 20.maijs ir Latvijā dzimušā Džeikoba Deivisa izgudrojuma patenta izdošanas diena 1873. gadā.
"Šis ir nozīmīgs pavērsiens modes vēsturē un apliecinājums Džeikoba Deivisa ilgstošajam mantojumam," saka Bobs Iofis, Džeikoba Deivisa attāls radinieks un 1st Startup USA prezidents. Šī bezpeļņas organizācija strādā pie kniedēto džinsu izgudrotāja mantojuma izpētes un saglabāšanas.
Latvijā dzimušais, ASV kopš 90.gadu sākuma dzīvojošais Iofis turpināja: "Es uzskatu, ka patiesais stāsts par kniedētu džinsu rašanos ir par daudz ko vairāk nekā tikai kādu modes inovāciju. Tas ir stāsts par smagu darbu, apņēmību un tiekšanos pēc brīvības un jaunām iespējām.”
Džinsu ideja radās, kad Jākovs, nu jau Džeikobs, nonāca ASV mežonīgajos rietumos kārtējā “zelta drudža” laikā, kas sākās ar zelta atrašanu Kalifornijā 1849.gadā, bet turpinājās viļņveidīgi turpmākajos gados. Cerības uz ātru bagātību, pie upēm sijājot zelta graudus no smiltīm, pulcēja līdz pat 300 000 zeltraču no visas pasaules, kas šo “amatu” bieži iemācījās improvizācijas ceļā. Zelta laukos arī nonāca Džeikobs, kur sastapa zeltračus un kovbojus. Viņu smagais darbs prasīja izturīgas drēbes, un tas radīja iedvesmu ar vara kniedēm stiprināt no stingras drānas šūtas darba bikses.
Šo drēbi Džeikobs sāka pirkt no cita Eiropas imigranta, vācu ebreja Levija Štrausa (Levi Strauss). Kad Džeikobs vairs netika galā “ar roku” un dažiem palīgiem, šujot savu izgudrojumu, pēc kura bija milzu pieprasījums, sākās partnerība ar Štrausu, kuram bija piemērota darbnīca. Pārējais, kas notika, ir vēsture.
Dažs var vaicāt, kādēļ miljoniem cilvēku no rīta velk Levis, nevis Jacobs? Tomēr nevajag iedomāties, ka pārtikušais vācietis būtu apšmaucis imigrantu no Latvijas. Cik var saprast, abiem vīriem (teju vienaudžiem) bijušas draudzīgas un koleģiālas attiecības mūža garumā. Štrauss mira 1902.gadā un nepiedzīvoja firmai, kam sēdeklis bija Sanfrancisko, liktenīgu notikumu - 1906.gada zemestrīci. Zemestrīcei sekoja milzu ugunsgrēks pilsētas drupās, kas iznīcināja lielu daļu uzņēmuma arhīva.
Tādēļ Bobs Iofis, Džeikoba attāls radinieks, mēģina ne tikai popularizēt šo globālās ikonas radītāju ar saknēm Latvijā, bet arī ar mākslīga intelekta palīdzību aizpildīt robus Džeikoba garajā un dēkainajā mūžā. Boba galvenais mērķis Latvijā ir uzcelt pieminekli džinsu izgudrotājam, to izvietojot netālu no Spīķeru kvartāla, kura tuvumā pirms 170 gadiem Džeikobs uzkāpa uz kuģa un sāka savu ceļu uz Ameriku. Piemineklis būs jauna tūristu atrakcija Latvijas galvaspilsētā, uzskata Bobs.
Projektam esot zināms atbalsts no Rīgas domes, arī no Latvijas ebreju kopienas, jo piemineklis atrastos tuvu pašreizējam Geto un holokausta muzejam, kā arī tūristiem pievilcīgajam Spīķeru kvartālam. Pieminekli pēc idejas veidotu simboliski stāvoši džinsi.
Idejas virzīšana nestāv uz vietas – Bobs cer uztaisīt filmu par Džeikobu Deivisu, kas varētu būt gan par vienu no pirmajiem ASV jaunuzņēmumiem vai startups, gan arī sava veida vesterns un dēku filma. Džeikobs arī pats esot zeltu meklējis – tiesa gan, Kanādas ne mazāk mežonīgajos rietumos, un viņam šādā vidē, kur likums bieži bija revolveris, bija jāpielāgojas. Kas zina, vai jaunam vīrietim no Bolderājas nebija savi ar īpašu pannu izskalotie zelta graudu krājumi jāsargā ar ieroci?
Aprīļa vidū arī ar ASV vēstniecības atbalstu filmēšanas un izpētes grupa no Latvijas filmu studijas Fenixfilm devās pa Džeikoba pēdām ASV Nevadas štatā un konsultēties ar Bobu Iofisu Sanfrancisko. Safilmētais un izpētītais būs iedīglis, iespējams, unikālai t.s. dokudrāmai (dokumentālai filmai ar inscenētām epizodēm) par cilvēku no Latvijas, kas radīja globālu ikonu – džinsus.
Kas zina, varbūt šāda filma ienesīs jaunu tēlu Latvijas kino – sava veida “Skroderdienas Nevadā” – tikai Dūdara vietā būs Deiviss kovboja cepurē, ar paša šūtiem džinsiem mugurā, ar revolveri pie sāniem, zelta skalošanas pannu mugursomā un šujmašīnu uz sava tuksneša ēzeļa muguras.
Autors ir žurnālists
