Serhijs Pritula ar Ukrainas armijai iepirktajiem droniem. Foto no personīgā arhīva
Kā Serhijs Pritula savāca 100 miljonus eiro, lai palīdzētu Ukrainas armijai, un kā viņš kļuva par otro populārāko cilvēku valstī
Marta sākumā Ukrainas Bruņotie spēki saņēma 101 kāpurķēžu bruņumašīnu. Šī tehnika nav Ukrainas sabiedroto piegāde, bet gan tautas dāvana savai armijai. Naudu šim pirkumam — aptuveni 200 miljonus grivnu (5,1 miljons eiro) — dažu dienu laikā savā fondā savāca pazīstams Ukrainas televīzijas raidījumu vadītājs un brīvprātīgais Serhijs Pritula.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka viņš ir otrajā vietā pēc prezidenta Volodimira Zelenska tādā rādītājā kā sabiedrības uzticība. Vietējie politiskie analītiķi prognozē, ka Pritula varētu kļūt par vienu no galvenajiem Zelenska konkurentiem nākamgad martā plānotajās prezidenta vēlēšanās. Tomēr pats Serhijs ir uzsvēris, ka negrasās būt politiski aktīvs vismaz līdz kara beigām. Savu pazīstamību pēdējā gada laikā viņš spējis pārvērst par vēl nebijušu rīku, kas palīdz armijai un Ukrainas izlūkdienestam.
No šovmeņa par brīvprātīgo
Serhijam ir daudz kopēja ar Zelenski. Arī viņš savu skatuves karjeru sāka studiju laikā, piedaloties populārajā humora raidījumā KVN. Vispirms dzimtajā Ternopiļā strādāja par radio ētera personību, tika pamanīts un 2004. gadā uzaicināts uz valsts mēroga raidījumu vadītāja atlasi. Kopš tā laikā Pritula 17 gadus regulāri ir bijis redzams lielākajos televīzijas kanālos kā rīta šova, talantu šova un izklaidējošu raidījumu vadītājs. Paralēli darbam televīzijā izveidoja savu komēdiju trupu The Variety Show, ar kuru apceļoja visu Ukrainu.
«Serhijs nāk no Rietumukrainas un sāka popularizēt saturu ukraiņu valodā, kad tas vēl nebija modē,» stāsta Pritulas fonda padomnieks un politologs Konstantīns Batozskis. Viņa nelielais komēdiju bizness savā ziņā bija arī nostājas izpausme — skečos Pritula izsmēja bijušā prezidenta Viktora Janukoviča muļķīgo valdību, arī citus politiķus un korupciju. Vairākus skarbus paziņojumus televīzijas personība izteica tā dēvētās Pašcieņas revolūcijas laikā 2013. gada nogalē un 2014. gadā sākumā, savukārt pēc Krimas okupācijas sāka palīdzēt Ukrainas armijai. Ilgu laiku šī palīdzība aprobežojās ar paša un draugu līdzekļiem. «Katrs brauciens uz fronti man arvien vairāk palīdzēja saprast, ka mūsu svarīgākais uzdevums ir Ukrainas aizsargāšana un valstiskuma stiprināšana,» saka Pritula.
2019. gadā rokgrupas Okean Elzy līderis Svjatoslavs Vakarčuks uzaicināja Pritulu pievienoties savai partijai Golos, kas parlamenta vēlēšanās startēja «kā vidusšķiras partija» ar proeiropeisku un proukraiņu programmu. Lai gan Golos pārvarēja vēlēšanu barjeru un daļa komandas iekļuva parlamentā, Pritulam pietrūka balsu, tāpēc viņš nolēma turpināt savu sabiedrisko darbību un sāka veidot fondu.
Tautas vienošana
Fonda ideja dzima kovida laikā, kad ap Serhiju sapulcināta neliela brīvprātīgo grupa vienojās, ka tās uzdevums būs palīdzēt maznodrošinātajiem. Burtiski nedēļu pirms Krievijas masveida iebrukuma pērn februārī fonds tikko bija pabeidzis vairākus humānās palīdzības projektus. Viens no tiem bija sporta laukuma būvniecība internātskolai Kirovohradas apgabalā. Fonda kontos tobrīd nebija daudz naudas, un nebija arī jaunu plānu.
Taču, kad Kijivā sāka krist pirmās raķetes, fondam palīdzību lūdza militāristi, bet pats Pritula kā brīvprātīgais sāka piedalīties televīzijas tiešraidēs. Fonda konti sāka strauji papildināties — dienas laikā savāca vairāk nekā visa iepriekšējā gada laikā. «Pirmajās dienās pēc uzbrukuma Kijivai mēs saņēmām desmitiem miljonu grivnu. Februārī divās dienās savācām 38 miljonus grivnu (960 tūkstoši eiro), bet 2022. gada martā — desmit reizes vairāk,» atceras fonda militārās nodaļas vadītājs Romāns Siņicins.
Kopš kara sākuma fonda komanda ir izvēlējusies divus galvenos iepirkumu kritērijus: «glābt pēc iespējas vairāk Ukrainas karavīru un nogalināt pēc iespējas vairāk ienaidnieku». Aizvadītā kara gada laikā fonds Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir nodevis 1000 transportlīdzekļu, 4500 dronu, tūkstošiem optisko tēmekļu, 11 000 sakaru iekārtu, desmitiem tūkstošu pirmās palīdzības aptieciņu un daudz ko citu.
Taču Pritulas galvenais nopelns ir tas, ka, pateicoties viņa rīkotajām kampaņām, ikviens ukrainis neatkarīgi no tā, cik daudz viņš ziedo, jūtas līdzdalīgs palīdzības sniegšanā armijai.
«Tagad katrs ukrainis vēlas izdarīt kaut mazumiņu, lai palīdzētu savējiem, savai tautai. Un visvienkāršākais veids, kā to izdarīt, ir piedalīties finansiāli. Nav svarīgi, cik daudz naudas konkrēta persona var iemaksāt — pat ja tā ir neliela summa, šī līdzdalība liek justies labāk. Mēs izjutām šo pieprasījumu un piedāvājām risinājumu,» kampaņas panākumus skaidro Pritula.
Tautas fonds
Pirmo lielo tautas naudas vākšanas kampaņu Pritula izziņoja pagājušā gada jūnijā — iedvesmojoties no lietuviešu žurnālista Andreasa Tapina projekta, kurā tika vākta nauda turku ražotā militārā drona Bayraktar iegādei Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, Pritula aicināja tautiešus ziedot naudu arī savam «tautas bairaktaram».
Trīs dienu laikā fondā ieplūda 600 miljoni grivnu (15 miljoni eiro) — ar to pietika pat trim Bayraktar. Uzzinot par šo iniciatīvu, dronus ražojošais turku uzņēmums visus trīs dronus vienkārši uzdāvināja. Savukārt savākto naudu fonds izlietoja Ukrainas izlūkiem nepieciešamā satelītu ICEYE apmaksai. Piekļuve kosmosa datiem ļauj armijai veikt precīzus triecienus pa ienaidnieka tehniku. Pēc Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes datiem, šādā veidā līdz janvārim tika iznīcinātas 2600 Krievijas tehnikas vienības.
Otru plašo ziedojumu vākšanas akciju Atriebība Serhijs sāka pēc Kijivas masveida apšaudes pagājušā gada oktobrī. Pritula kopā ar slavenu blogeri Serhiju Sternenko, uzrunājot savus sekotājus, dažu dienu laikā savāca nedaudz vairāk par 350 miljoniem grivnu (8,9 miljoni eiro), lai par tiem iegādātos 142 dronus kamikadzes.
Kara sākumā Pritulas fonds vāca ziedojumus konkrētām armijas vienībām vai daļām, taču tagad sadarbojas tieši ar Aizsardzības ministriju un Galveno izlūkošanas pārvaldi. Tādā veidā Bruņotie spēki tiek pie speciāla aprīkojuma, kuru pati armija ne tikai nevar atļauties, bet arī nedrīkst iegādāties juridisku ierobežojumu dēļ.
Janvārī Pritula kopā ar fondu Povernis živim (Atgriezies dzīvs) un Razom (Kopā) pārstāvjiem uzstājās ASV Kongresā, stāstot par īstenotajiem projektiem. Brīvprātīgie, kas palīdz armijai, faktiski vairs nav tikai armijas apkalpojošās struktūras, bet zināmā mērā arī kā domnīcas, kas vāc un analizē informāciju.
«Mūsu uzdevums ir stiprināt armiju, kā vien iespējams,» saka Pritula. Viņa fondā ir pat atsevišķa Sakaru un tehnoloģiju nodaļa, kas palīdz jaunizveidotiem bataljoniem izveidot savas sakaru sistēmas, piemēram, saslēgt rācijas un uzstādīt retranslatorus. «Mēs esam visaptveroši noseguši nepieciešamību pēc drošiem sakariem,» skaidro fonds.
Fonda instruktori arī māca karavīrus sniegt pirmo medicīnisko palīdzību un tikai pēc tam viņiem izsniedz aptieciņas.
Instruktoru grupā ir ukraiņi un amerikāņi, arī tādi, kas kauju pieredzi guvuši, karojot Irākā un Afganistānā. «Mācīti jau vairāk nekā 2000 cilvēku,» lēš Pritula.
Pagājušā gada vasarā fonds atvēra savu biroju ar noliktavu Dnipro, lai būtu tuvāk frontei. No turienes katru dienu izbrauc ekipāžas uz Harkivu, Donecku, Luhansku, Zaporižju un Hersonu. Šajā kurjeru dienestā strādā aptuveni 15 cilvēki.
Līdzīgi loģistikas centri darbojas arī Ļvivā, Mikolajivā, kā arī Polijas pilsētā Peremišlā. Šobrīd fondā strādā vairāk nekā 150 darbinieku, no kuriem daudziem ir pieredze uzņēmējdarbībā un profesionālas zināšanas iepirkumu, loģistikas un komunikāciju jomā.
Pritula par izlietoto naudu regulāri ziņo sociālajos tīklos: viņam ir 1,4 miljoni sekotāju Facebook un vairāk nekā 700 000 tviterī.
«Fonda darbu ir grūti nepamanīt, Pritulas līdzekļu vākšanas pasākumi izplatās kā vīruss. Ukraiņi pastāvīgi gaida brīnumu no Serhija,» saka politologs Batozskis.
Šķiet, ka Pritulas panākumus nevēlas redzēt tikai Valsts prezidenta kanceleja un pats Zelenskis — laiku pa laikam pret Pritulu tiek vērstas negatīvas kampaņas par to, ka viņš «pērk no nepareiziem cilvēkiem par nepareizu naudu».
Taču šķiet, ka Serhijam tas ir mazsvarīgi. Zelenski viņš sauc par «labu puisi» un atceras, kā savulaik organizējis tagadējā prezidenta bijušās izklaides kompānijas 95. kvartāls viesizrādes Ternopiļā.
* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
