Elīna Egle-Ločmele, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja. Publicitātes foto
Vēlos komentēt rakstu, kas ataino šauru privāto interešu viedokli un maldina lasītāju par nepieciešamību ražot Latvijā militāra un divējāda pielietojuma produktus. Autors ir uzņēmuma Eurosec vadītājs Latvijā, kas pārstāv, cik man zināms, Igaunijas uzņēmumu, kas importē Baltijā trešo valstu produktus.
Pretēji tam, ka Covid pandēmija un karš Ukrainā mācīja mums pašiem parūpēties par pirmās nepieciešamības un divējāda pielietojuma precēm, joprojām tiek kultivēts priekšstats, ka nav jāatbalsta vietējā ražošana un piegādes drošība. Tas ir aicinājums joprojām dzert citu valstu pienu, lai arī pašu govju saimes iet postā.
Pievienoju ieskatam PIL monitoringu, Iekšlietu un Aizsardzības ministriju iepirkumi 2020 IR, kas skaidri parāda, ka ārvalstu un vietējie tirgotāji netiek diskriminēti, gluži pretēji. Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF) Latvijas 105 biedru vidū ir gan pašmāju, gan ārvalstu ražotāji un tirgotāji, kas valstij nodokļos samaksā pie 100 milj. eiro, nodarbina 6900 cilvēku un rada 870 milj. apgrozījumu. Latvijas drošībai ir vajadzīgi visi, bet ir jābūt pārdomātam un uz valsts attīstību vērstam balansam.
Divējāda pielietojuma preču ražotājiem gandrīz gadu sniedzot atbalstu Ukrainai, bankas atkal aicina ražotājus atteikties no sadarbības ar NBS, lai saglabātu kontu bankā. Joprojām labdarības organizācijas un ārvalstu armijas ir lielākie Latvijā ražoto produktu pircēji. Tas ir absurds!
Ja mēs nesaprātīgi izlietosim sabiedrības atvēlētos līdzeļus, kas paredzēti drošībai un aizsardzībai, iztērēsim pašu resursus kā indiāņi "par zvārgulīšiem". Un pat neradīsim savu rūpniecības kapacitāti apgādāt armiju, drošības iestādes, par ko trauksmes zvanus zvana NATO un Eiropas Komisija, kā arī nepasargāsim sabiedrību ārkārtas situācijās.
Konkrētais tirgotājs ignorē faktu, ka Valsts aizsardzības koncepcijā ir skaidri pateiktas prioritātes, kas mums ir jāpaveic pašiem, ja vēlamies būt drošībā. Papildus 2021.gadā Aizsardzības ministrija atvēlēja Valsts aizsardzības pētījumu programmā, piemēram, RTU finansējumu izpētei bruņuvestu izstrādei, jo tā joprojām ir viena no pieprasītākajām precēm Ukrainai. Bet tirgotājs, ignorējot valsts apdraudējumu, maldina sabiedrību un mudina noticēt, ka nākamajā krīzē ir atkal labāk paļauties uz Ķīnas vai citu "draudzīgo" valstu atbalstu.
Tiek izplatīta Latvijas centieniem piesaistīt ārvalstu investorus pretēja ziņa – te nav droši ražot.
Mēs saprotam, ka ziņa par finansējuma pieaugumu aizsardzības un drošības nozarē vedinās daudzas sabiedrisko attiecību aģentūras klientu vārdā rūpēties par tirgotāju ātru peļņu. Ražotāji var neizturēt tirgoņu spiedienu, bet kas no tā būs ieguvējs? Vai Latvija?
Latvijā ir ļoti brīva konkurence, mūsu mājas durvis ir vaļā visiem lūgtiem un nelūgtiem ciemiņiem. "Ņemiet un nesiet no manas mājas prom, ko vien gribat – gleznu, sievu..." ES un NATO maina šo pieeju aizsardzības un drošības nozarēs, jo mūsu mājai ir jābūt mūsu drošības bastionam un tikai mēs nosakām, kas ir draugi un kas - pašlabuma meklētāji.
Elīna Egle-Ločmele, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja
