Pandēmijas krīze un Krievijas militārā agresija Ukrainā mainīja Eiropas Savienības un Latvijas izaugsmes trajektoriju. Piegādes ķēžu traucējumi, energoresursu dārdzība un inflācijas kāpums, kā arī globālā pieprasījuma samazināšanās negatīvi ietekmēja Latvijas izaugsmes tempus, apgrūtinot Latvijas atpalicības samazināšanu no Baltijas kaimiņvalstīm, un iezīmēja akūtas budžeta politikas problēmas. Plānojot valsts budžetu, atslēgvārds ir nenoteiktība. Budžets tiek veidots brīdī, kad Latvija slīd recesijā kombinācijā ar inflāciju.
Šogad Eirozonas lielākais izaicinājums ir sabalansēt inflācijas apkarošanas ierobežojošo monetāro politiku, kas neizbēgami palēnina IKP izaugsmi, ar efektīvu fiskālo politiku. Arī Latvijā, veidojot šā gada un nākotnes budžeta politiku, nepieciešams pakāpeniski mainīt valsts parāda dinamiku, kas izveidojusies krīzes laikā.
