Izglītības digitalizācija nenozīmē datoru katram bērnam

  • Marvins Desouza (Marvin Dsouza)
  • 01.02.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Tehnoloģiju integrēšana izglītības procesā sniedz virkni būtisku priekšrocību – palīdz labāk izprast tēmu, mācību priekšmetu, uzlabot sadarbību un komunikāciju, attīstīt radošumu un kritisko domāšanu. Tehnoloģijas ir arī iespēja vecākiem kļūt par daļu no mācību procesa. Svarīgi saprast, ka izglītības digitalizācija nenozīmē datoru katram bērnam, bet gan individuālu pieeju un sagatavošanos 21. gadsimta dzīvei un profesijām. Tieši tehnoloģijas ir atslēga, lai padarītu izglītību pieejamu ikvienam.

Runājot par tehnoloģiju iekļaušanu izglītības procesā, jāapzinās, ka bērni, kuri tagad mācās pirmskolā, sākumskolā vai pamatskolā, ir piedzimuši ar tehnoloģijām. Tā dēvētie digitālie mazuļi, kuri prasmes lietot tehnoloģijas nereti iegūst ātrāk, nekā prasmi staigāt vai runāt. Lai ieinteresētu šos bērnus mācību procesā, būtiska loma ir tieši tehnoloģijām, kas palīdz vizualizēt (veidot projekcijas) un labāk izprast teju ikvienu tēmu. Būtiski, ka digitāla mācīšanās ne vienmēr nozīmē biežāku ierīču lietošanu, tā var būt arī vēstures vai ģeogrāfijas tēmas (attēlu) projicēšana telpas centrā, piemēram, izmantojot visaptverošu paplašināto realitāti un daudz ko citu. Covid-19 pandēmija ir gan apgrūtinājusi mācīšanos, gan paātrinājusi tendences, kas tuvina mūs jaunam posmam – Izglītība 4.0 - un kas atbilst gaidāmajai ceturtajai industriālajai revolūcijai.

Vecāku un vecvecāku iesaiste mācību procesā

Tehnoloģijas ļauj arī vecākiem aktīvāk iesaistīties mācību procesā un kļūt par tā daļu, kas ir ļoti svarīgi. Tās ļauj vecākiem, piemēram, tiešsaistē ielūkoties nodarbībās vai attālināti piedalīties svētku pasākumos u.tml. Tādejādi iespējams arī sekmēt uzticamības veidošanos starp vecākiem un pirmskolu vai skolu. Patiesībā šādi mācību procesā var iesaistīties arī vecvecāki, kuri dzīvo citā pilsētā vai valstī, attālināti sekojot līdzi mazbērnu panākumiem. Tehnoloģijas sekmē radošumu, sadarbību, komunikāciju un kritisko domāšanu. Runājot par radošumu, jāņem vērā, ka bērni ar dažādu tehnoloģiju palīdzību var dziedāt, dejot, radīt priekšnesumus un daudz ko citu. Tādejādi iespējams pat apgūt dažādu mūzikas instrumenti spēli.

Tehnoloģijas neaizstās skolotājus, bet mainīs viņu lomu

Lielākā izglītības sistēmas problēma patiesībā ir vēlme mācīt vienu un to pašu visiem bērniem vienādā veidā, taču pareizās tehnoloģijas, pielietotas atbilstošā veidā un attiecīgajai mērķauditorijai, sekmē individuālu pieeju un lielā mērā palīdz arī pedagogam. Mūsdienās skolotājiem ir liels izaicinājums – mācīt bērnus, kuri lieliski pārvalda tehnoloģijas un gandrīz ikvienu tēmu var atrast internetā. Pedagoga loma šajā laikmetā mainās, kļūstot par mentoru, kurš vada izglītojamo mācību procesā. Nevis tikai sniegt saturu, kā tas bija pirms divdesmit gadiem, bet gan palīdzēt radīt jaunu saturu. Svarīgi saprast, ka tehnoloģija maina pedagogu lomu, bet tās nekad neaizstās skolotājus.

Atbildīga tehnoloģiju lietošana un digitālā higiēna

Iesaistošas tehnoloģijas attīsta kritisko domāšanu, rosina uz sadarbību, grupu darbiem, tās var mudināt arī uz kustību. Mācīšanās caur rotaļām ne tikai palīdz labāk apgūt attiecīgo vielu, bet arī vairo bērna pārliecību par sevi. Ja ar pedagoga palīdzību izdodas apvienot digitālo instrumentu pielietošanu ar būšanu dabā, sasniegtais balanss noteikti sekmēs bērna attīstību. Būt daļai no dabas un spēt pielietot tehnoloģijas – 21. gadsimtā ir svarīgi apvienot abas šīs lietas. Šāds mācību process palīdz saprast tehnoloģijas un lietot tās atbildīgi, apgūstot gan digitālo higiēnu, gan kiberdrošības aspektus.

Svarīgākais – apzināties, ka stāsts ir nevis par iekārtām, bet par saturu, tā radīšanu un pielāgošanu. Bērniem ir jābūt gataviem dzīvei 21. gadsimtā un profesijām, par kādām šobrīd vēl nemaz nezinām. Ņemot vērā, ka tehnoloģiju izmaksas nākotnē samazināsies, to integrēšana mācību procesā galu galā padarīs izglītību pieejamu visiem.

 

Autors ir digitālās transformācijas un inovāciju eksperts

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā “Origo” izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā