Izglītības digitalizācija nenozīmē datoru katram bērnam

  • Marvins Desouza (Marvin Dsouza)
  • 01.02.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Tehnoloģiju integrēšana izglītības procesā sniedz virkni būtisku priekšrocību – palīdz labāk izprast tēmu, mācību priekšmetu, uzlabot sadarbību un komunikāciju, attīstīt radošumu un kritisko domāšanu. Tehnoloģijas ir arī iespēja vecākiem kļūt par daļu no mācību procesa. Svarīgi saprast, ka izglītības digitalizācija nenozīmē datoru katram bērnam, bet gan individuālu pieeju un sagatavošanos 21. gadsimta dzīvei un profesijām. Tieši tehnoloģijas ir atslēga, lai padarītu izglītību pieejamu ikvienam.

Runājot par tehnoloģiju iekļaušanu izglītības procesā, jāapzinās, ka bērni, kuri tagad mācās pirmskolā, sākumskolā vai pamatskolā, ir piedzimuši ar tehnoloģijām. Tā dēvētie digitālie mazuļi, kuri prasmes lietot tehnoloģijas nereti iegūst ātrāk, nekā prasmi staigāt vai runāt. Lai ieinteresētu šos bērnus mācību procesā, būtiska loma ir tieši tehnoloģijām, kas palīdz vizualizēt (veidot projekcijas) un labāk izprast teju ikvienu tēmu. Būtiski, ka digitāla mācīšanās ne vienmēr nozīmē biežāku ierīču lietošanu, tā var būt arī vēstures vai ģeogrāfijas tēmas (attēlu) projicēšana telpas centrā, piemēram, izmantojot visaptverošu paplašināto realitāti un daudz ko citu. Covid-19 pandēmija ir gan apgrūtinājusi mācīšanos, gan paātrinājusi tendences, kas tuvina mūs jaunam posmam – Izglītība 4.0 - un kas atbilst gaidāmajai ceturtajai industriālajai revolūcijai.

Vecāku un vecvecāku iesaiste mācību procesā

Tehnoloģijas ļauj arī vecākiem aktīvāk iesaistīties mācību procesā un kļūt par tā daļu, kas ir ļoti svarīgi. Tās ļauj vecākiem, piemēram, tiešsaistē ielūkoties nodarbībās vai attālināti piedalīties svētku pasākumos u.tml. Tādejādi iespējams arī sekmēt uzticamības veidošanos starp vecākiem un pirmskolu vai skolu. Patiesībā šādi mācību procesā var iesaistīties arī vecvecāki, kuri dzīvo citā pilsētā vai valstī, attālināti sekojot līdzi mazbērnu panākumiem. Tehnoloģijas sekmē radošumu, sadarbību, komunikāciju un kritisko domāšanu. Runājot par radošumu, jāņem vērā, ka bērni ar dažādu tehnoloģiju palīdzību var dziedāt, dejot, radīt priekšnesumus un daudz ko citu. Tādejādi iespējams pat apgūt dažādu mūzikas instrumenti spēli.

Tehnoloģijas neaizstās skolotājus, bet mainīs viņu lomu

Lielākā izglītības sistēmas problēma patiesībā ir vēlme mācīt vienu un to pašu visiem bērniem vienādā veidā, taču pareizās tehnoloģijas, pielietotas atbilstošā veidā un attiecīgajai mērķauditorijai, sekmē individuālu pieeju un lielā mērā palīdz arī pedagogam. Mūsdienās skolotājiem ir liels izaicinājums – mācīt bērnus, kuri lieliski pārvalda tehnoloģijas un gandrīz ikvienu tēmu var atrast internetā. Pedagoga loma šajā laikmetā mainās, kļūstot par mentoru, kurš vada izglītojamo mācību procesā. Nevis tikai sniegt saturu, kā tas bija pirms divdesmit gadiem, bet gan palīdzēt radīt jaunu saturu. Svarīgi saprast, ka tehnoloģija maina pedagogu lomu, bet tās nekad neaizstās skolotājus.

Atbildīga tehnoloģiju lietošana un digitālā higiēna

Iesaistošas tehnoloģijas attīsta kritisko domāšanu, rosina uz sadarbību, grupu darbiem, tās var mudināt arī uz kustību. Mācīšanās caur rotaļām ne tikai palīdz labāk apgūt attiecīgo vielu, bet arī vairo bērna pārliecību par sevi. Ja ar pedagoga palīdzību izdodas apvienot digitālo instrumentu pielietošanu ar būšanu dabā, sasniegtais balanss noteikti sekmēs bērna attīstību. Būt daļai no dabas un spēt pielietot tehnoloģijas – 21. gadsimtā ir svarīgi apvienot abas šīs lietas. Šāds mācību process palīdz saprast tehnoloģijas un lietot tās atbildīgi, apgūstot gan digitālo higiēnu, gan kiberdrošības aspektus.

Svarīgākais – apzināties, ka stāsts ir nevis par iekārtām, bet par saturu, tā radīšanu un pielāgošanu. Bērniem ir jābūt gataviem dzīvei 21. gadsimtā un profesijām, par kādām šobrīd vēl nemaz nezinām. Ņemot vērā, ka tehnoloģiju izmaksas nākotnē samazināsies, to integrēšana mācību procesā galu galā padarīs izglītību pieejamu visiem.

 

Autors ir digitālās transformācijas un inovāciju eksperts

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Viedoklis Viesturs Bulāns

Ar kādu “iekšējo temperatūru” uzņēmumi noslēdz gadu?

Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad organizācijas atskatās uz aizvadīto gadu un definē plānus nākamajam darba cēlienam. Tas nereti ir arī emocionālās bilances laiks, kad darbinieki izvērtē, vai viņi jūtas novērtēti, vai bijusi jēga no ieguldītā darba un darba devējs par viņiem ir rūpējies, ne tikai prasījis rezultātu? Ja atbilde ir “drīzāk nē”, tad janvāris var kļūt par aktīvu darba meklēšanas mēnesi, taču, ja darba devējs visu gadu ir pievērsis uzmanību darbinieku labbūtībai, iesaistei un motivācijai, decembris var kļūt par brīdi, kad ar gandarījumu atskatīties uz paveikto un definēt drosmīgus nākotnes mērķus – gan no darba devēja, gan darbinieka perspektīvas. Likumsakarīgi rodas jautājums, kā saprast, vai darbinieki jūtas novērtēti un gatavi jaunā gada mērķiem?

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Jaunākajā žurnālā