Kādas ir darbinieku prasības 2023. gadā?

  • Sanita Kļaviņa
  • 12.01.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Darba tirgus atrodas lūzuma punktā. Mainās ierastās attiecības starp darba devējiem un ņēmējiem. Talantu piesaiste un noturēšana kļūst par vienu no galvenajiem izaicinājumiem uzņēmējdarbībā, ko papildina Z paaudzes ietekme. Pieci secinājumi, kas palīdzēs veidot konkurētspējīgu darba vidi 2023. gadā.

Ar dziļām kabatām vien nepietiks

Lai gan Z paaudzi mēdz uzskatīt par antikapitālistiem, tomēr tā nav patiesība. Pretēji globāli izplatītiem pieņēmumiem par nemateriālo vērtību nozīmi viņu dzīvēs, Latvijā vairākumam (79%) jaunu darbinieku galvenais kritērijs darbavietā ir konkurētspējīgs atalgojums, secināts Evolution Latvia un kompānijas Norstat pētījumā. Vienlaikus jaunie talanti meklē sabalansētību starp ienākumiem, izaugsmi un personīgajām interesēm. Z paaudze  ir iedvesmota aizvien atklātāk runāt par darba lomu savā dzīvē un vēlmi tikt taisnīgi atalgotiem. Viņi ir pietiekami drosmīgi, lai pateiktu, kas nav pieņemami. Iespējams, tāpēc viņus bieži vien dēvē par paaudzi, kura ir pret kapitālismu.

Labsajūtu veicinoši pasākumi

Atšķirībā no darba tirgus priekšgājējiem Z paaudze arī pieprasa, lai uzņēmumi nodrošinātu labsajūtu atbalstošus pasākumus. Atsaucoties uz pētījuma datiem, vismaz katram trešajam (39%) aptaujātajam ir svarīgas sociālās garantijas, tajā skaitā veselības apdrošināšana un apmaksātas fiziskās nodarbības. Mūsu pieredzē jogas, fitnesa, pilašu nodarbību, volejbola laukuma un fizioterapeita pieejamība audzē komandas apmierinātību. Tāpat viņi novērtē tādas priekšrocības kā atpūtas zonas ar masāžas krēsliem, spēļu konsoli PlayStation, bezmaksas dzērienus un augļus. Pieredzē esam saņēmuši pieprasījumus nodrošināt darba vietā klavieres un mūziku liftā patīkamākiem braucieniem. Ieklausoties darbiniekos, uzņēmumi ne vien izrāda rūpes par darbiniekiem, bet arī krietni samazina darbinieku mainību.

Kompetence un izaugsmes iespējas

Tāpat Z paaudze dod priekšroku darbam, kurā viņi var paplašināt talantus, zināšanas un pieredzi. Viņu prasības pēc daudzpusīgām apmācību iespējām pierāda arī mūsu veiktais pētījums. Tajā vairākums (94%) jaunu cilvēku izsaka vēlmi apgūt papildu prasmes darbavietā. Populārākās ir svešvalodas, kam seko pašizaugsme, digitālā kompetence, vadība un pārvaldība. Tā kā Z paaudze ir darba tirgus jaunpienācēji, viņi alkst apgūt potenciālos talantus un pilnveidot unikālas prasmes. Identisku pieeju viņi sagaida arī no uzņēmuma. Mēs novērojam darbinieku atsaucību apmeklēt vizāžistu kursus, “ēnu dienas” dažādos uzņēmuma departamentos, stresa pārvaldības, finanšu pratības un pašizaugsmes lekcijas, kas veicina viņu attīstību.

Ārpusdarba aktivitātes

Veidojot aptuveni 3000 jaunu cilvēku karjeru, varam pārliecinoši apgalvot – Z paaudze ir talantīgi. Daži paralēli darbam uzņēmumā jau guvuši panākumus, piemēram, kā sociālo mediju satura veidotāji. Viņi apvieno vairākas prasmes un jebkuru aizraušanos mēģina pārvērst biznesā. Tāpēc meklē organizācijas, kas sekmē viņu ārpusdarba aizraušanās. Aptuveni katrs ceturtais (23%) darbinieks sagaida vaļasprieku atbalstošu uzņēmumu. To papildina vēlme pēc darba un privātās dzīves līdzsvara, kas ir otrs svarīgākais kritērijs darbavietā. Z paaudze uzskata, ka tikai šādā vidē viņiem būs iespēja izmantot savām interesēm atbilstošas iespējas. Kā viens no lielākajiem jaunu cilvēku karjeras veidotājiem valstī paredzam, ka tas, visdrīzāk, stimulēs radīt labvēlīgākus apstākļus visiem darbiniekiem.

Piederības sajūta

Z paaudze ir augusi kopsolī ar digitālajiem risinājumiem un apzinās, cik nozīmīgi ir veidot attiecības, izmantojot saziņu tiešsaistē. Viņi vēlas atrast līdzīgi domājošus cilvēkus, ar kuriem socializēties, risināt problēmas un sadarboties. Z paaudzei ir svarīgi justies piederīgiem kopienai un saistītiem ar cilvēkiem, arī ar komandu, ar kuru kopā viņi pavada lielāko dienas daļu. Socializēšanās ar kolēģiem palīdz mazināt darbā stresu katram ceturtajam (24%) darbiniekam vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tas ir dabiski, jo šādā veidā Z paaudze saņem atbalstu, izpratni un pretimnākoša kolēģu komanda ierindota kā otrs efektīvākais stresa mazināšanas līdzeklis darbā. Tam ir izšķirīga nozīme, jo palīdz jauniešiem attīstīties un veiksmīgi pārvarēt izaicinājumus.

 

Autore ir Evolution Latvia Baltijas un Rumānijas personāla pārvaldes vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā