Kādas ir darbinieku prasības 2023. gadā?

  • Sanita Kļaviņa
  • 12.01.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Darba tirgus atrodas lūzuma punktā. Mainās ierastās attiecības starp darba devējiem un ņēmējiem. Talantu piesaiste un noturēšana kļūst par vienu no galvenajiem izaicinājumiem uzņēmējdarbībā, ko papildina Z paaudzes ietekme. Pieci secinājumi, kas palīdzēs veidot konkurētspējīgu darba vidi 2023. gadā.

Ar dziļām kabatām vien nepietiks

Lai gan Z paaudzi mēdz uzskatīt par antikapitālistiem, tomēr tā nav patiesība. Pretēji globāli izplatītiem pieņēmumiem par nemateriālo vērtību nozīmi viņu dzīvēs, Latvijā vairākumam (79%) jaunu darbinieku galvenais kritērijs darbavietā ir konkurētspējīgs atalgojums, secināts Evolution Latvia un kompānijas Norstat pētījumā. Vienlaikus jaunie talanti meklē sabalansētību starp ienākumiem, izaugsmi un personīgajām interesēm. Z paaudze  ir iedvesmota aizvien atklātāk runāt par darba lomu savā dzīvē un vēlmi tikt taisnīgi atalgotiem. Viņi ir pietiekami drosmīgi, lai pateiktu, kas nav pieņemami. Iespējams, tāpēc viņus bieži vien dēvē par paaudzi, kura ir pret kapitālismu.

Labsajūtu veicinoši pasākumi

Atšķirībā no darba tirgus priekšgājējiem Z paaudze arī pieprasa, lai uzņēmumi nodrošinātu labsajūtu atbalstošus pasākumus. Atsaucoties uz pētījuma datiem, vismaz katram trešajam (39%) aptaujātajam ir svarīgas sociālās garantijas, tajā skaitā veselības apdrošināšana un apmaksātas fiziskās nodarbības. Mūsu pieredzē jogas, fitnesa, pilašu nodarbību, volejbola laukuma un fizioterapeita pieejamība audzē komandas apmierinātību. Tāpat viņi novērtē tādas priekšrocības kā atpūtas zonas ar masāžas krēsliem, spēļu konsoli PlayStation, bezmaksas dzērienus un augļus. Pieredzē esam saņēmuši pieprasījumus nodrošināt darba vietā klavieres un mūziku liftā patīkamākiem braucieniem. Ieklausoties darbiniekos, uzņēmumi ne vien izrāda rūpes par darbiniekiem, bet arī krietni samazina darbinieku mainību.

Kompetence un izaugsmes iespējas

Tāpat Z paaudze dod priekšroku darbam, kurā viņi var paplašināt talantus, zināšanas un pieredzi. Viņu prasības pēc daudzpusīgām apmācību iespējām pierāda arī mūsu veiktais pētījums. Tajā vairākums (94%) jaunu cilvēku izsaka vēlmi apgūt papildu prasmes darbavietā. Populārākās ir svešvalodas, kam seko pašizaugsme, digitālā kompetence, vadība un pārvaldība. Tā kā Z paaudze ir darba tirgus jaunpienācēji, viņi alkst apgūt potenciālos talantus un pilnveidot unikālas prasmes. Identisku pieeju viņi sagaida arī no uzņēmuma. Mēs novērojam darbinieku atsaucību apmeklēt vizāžistu kursus, “ēnu dienas” dažādos uzņēmuma departamentos, stresa pārvaldības, finanšu pratības un pašizaugsmes lekcijas, kas veicina viņu attīstību.

Ārpusdarba aktivitātes

Veidojot aptuveni 3000 jaunu cilvēku karjeru, varam pārliecinoši apgalvot – Z paaudze ir talantīgi. Daži paralēli darbam uzņēmumā jau guvuši panākumus, piemēram, kā sociālo mediju satura veidotāji. Viņi apvieno vairākas prasmes un jebkuru aizraušanos mēģina pārvērst biznesā. Tāpēc meklē organizācijas, kas sekmē viņu ārpusdarba aizraušanās. Aptuveni katrs ceturtais (23%) darbinieks sagaida vaļasprieku atbalstošu uzņēmumu. To papildina vēlme pēc darba un privātās dzīves līdzsvara, kas ir otrs svarīgākais kritērijs darbavietā. Z paaudze uzskata, ka tikai šādā vidē viņiem būs iespēja izmantot savām interesēm atbilstošas iespējas. Kā viens no lielākajiem jaunu cilvēku karjeras veidotājiem valstī paredzam, ka tas, visdrīzāk, stimulēs radīt labvēlīgākus apstākļus visiem darbiniekiem.

Piederības sajūta

Z paaudze ir augusi kopsolī ar digitālajiem risinājumiem un apzinās, cik nozīmīgi ir veidot attiecības, izmantojot saziņu tiešsaistē. Viņi vēlas atrast līdzīgi domājošus cilvēkus, ar kuriem socializēties, risināt problēmas un sadarboties. Z paaudzei ir svarīgi justies piederīgiem kopienai un saistītiem ar cilvēkiem, arī ar komandu, ar kuru kopā viņi pavada lielāko dienas daļu. Socializēšanās ar kolēģiem palīdz mazināt darbā stresu katram ceturtajam (24%) darbiniekam vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tas ir dabiski, jo šādā veidā Z paaudze saņem atbalstu, izpratni un pretimnākoša kolēģu komanda ierindota kā otrs efektīvākais stresa mazināšanas līdzeklis darbā. Tam ir izšķirīga nozīme, jo palīdz jauniešiem attīstīties un veiksmīgi pārvarēt izaicinājumus.

 

Autore ir Evolution Latvia Baltijas un Rumānijas personāla pārvaldes vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Liene Valdmane

Kas skolēnu vecākiem jāzina par mākslīgā intelekta vadlīnijām?

Mākslīgais intelekts ir ienācis mūsu dzīvē strauji, nebaidīšos teikt – pat pārāk strauji, jo nav paspēts izvērtēt, saprast un lēnām iepazīt. Viena no jomām, kur par MI rīku izmantošanu ir pietrūkušas visu iesaistīto pušu sarunas, ir izglītība, jo īpaši skolas vide.

Viedoklis Līga Āboliņa

Solis atpakaļ: kāpēc atteikšanās no cilvēktiesību saistībām nav tikai juridisks jautājums

Plkst. 4.54 no rīta vīrietis, sauksim viņu par Andri, alkohola reibumā izsita loga stiklu un ielauzās mājā, kur gulēja vēl nesenā dzīvesbiedre Baiba ar diviem bērniem. Viņš kliedza, raustīja vannas istabas durvis, kurā ģimene bija iemukusi, un draudēja. Andrim jau bija spēkā tiesas aizliegums tuvoties, ko viņš ignorēja. Policija ieradās brīdī, kad Baiba bija izbēgusi pagalmā, bet bērni caur logu - no mājas.

Viedoklis Arturs Evarts

Ilgtspēja vai drošība - tas nav jāizvēlas. Ilgtspēja ir Latvijas drošība

Diskusijas par llgtspējas informācijas atklāšanas likumu, Ekonomikas ilgtspējas likumu un Piesārņojuma likumu aizvadītajās nedēļās raisīja plašas diskusijas Saeimā, medijos un līdz ar to arī sabiedrībā. Opozīcija nebeidza uzsvērt, ka nākamā gada budžeta sastādīšanā ir jāfokusējas uz Latvijas drošības stiprināšanu, nostādot to pret ilgtspējas attīstības mērķiem. Līdz ar to finansēt valsts apņemšanos izpildīt ilgtspējas prasības - tā tiek uzskatīta par lieku greznību. Diemžēl, tikai neliela daļa sabiedrības un arī politiķu patiesi saprot ilgtspējas nozīmi. Tā nav izvēle. Ilgtspēja ir Latvijas drošība.

Viedoklis Zigurds Līkums

Kāpēc birokrātijas mazināšanai vajadzīga sistēma, nevis vēl viena darba grupa

Mēs gadiem runājam par birokrātijas mazināšanu, bet reti kurš spēj pateikt, kā izskatās valsts bez tās. Politiķi sola samazināt ministriju skaitu, ierēdņus un izmaksas, taču reti kurš spēj atbildēt, kā šī “mazākā birokrātija” darbosies un ko cilvēki no tā iegūs. Katru reizi solām samazināt, nevis pārveidot, un tāpēc reforma vienmēr apstājas pusceļā.

Jaunākajā žurnālā