Ilustratīvs attēls
Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) regulai par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA — Markets in Crypto-Assets), Eiropas mērogā tiks ieviests vienots kripto nozares regulējums. Regulas ieviešanu atbalsta absolūtais tirgus dalībnieku vairākums, arī vadošās kriptoplatformas ir vienas no lielākajām jaunās regulas atbalstītājām.
Viens no regulas galvenajiem mērķiem ir palielināt patērētāju uzticību kriptoaktīviem, stiprinot lietotāju aizsardzību ar regulējumu. Nosakot skaidras prasības visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, jaunais regulējums paaugstinās ierindas kriptovalūtu lietotāju drošību. Jaunais regulējums attieksies gan uz kriptovalūtu emitentiem, gan biržas platformām, gan arī kriptovalūtu maku pakalpojumu sniedzējiem.
Regula paredz, ka kriptoaktīvu emitentiem turpmāk obligāti būs jāsagatavo un jāpublicē tā dēvētā “baltā grāmata”, kurā precīzi būs jāapraksta izmantoto tehnoloģiju standarti, protokoli un funkcijas.
Baltās grāmatas publicēšana jau pašlaik nozarē ir visai ierasta prakse, tomēr iepriekš tā bija brīva izvēle – tajā ierakstītais netika pārbaudīts un uzraudzīts. Savukārt pēc regulas stāšanās spēkā par nepatiesas informācijas sniegšanu baltajā grāmatā varēs saukt pie atbildības. Tas gan nozīmē, ka nākotnē tiks veidots ikvienam pieejams un uzticams balto grāmatu reģistrs, kurā esošās informācijas patiesums tiks kontrolēts. Vēl viens solis pretī lietotāju ērtībai būs prasība emitentiem nodrošināt lietotājiem tiesības atkāpties no darījuma noteiktā laika periodā.
Viens no regulas mērķiem ir arī samazināt iespēju kritpo nozarē darboties krāpniekiem vai vienkārši nekompetentiem pakalpojumu sniedzējiem. Līdzīgi kā tradicionālajās finanšu institūcijās, arī uz kriptovalūtu uzņēmumiem attieksies profesionalitātes pienākums –uzņēmuma vadošajiem speciālistiem ir jābūt prasmēm un priekšzināšanām, kas ļauj sniegt attiecīgos pakalpojumus vajadzīgajā līmenī.
Stingrākai uzraudzībai tiks pakļauti stabilo monētu (stablecoin) emitenti. Tās ir kripto valūtas, kuru maiņas kurss ir piesaistīts kādai centrālās bankas emitētai valūtai, piemēram, eiro vai dolāram. Ar regulu tiks ieviesta prasība, lai katra stabilā monēta pilnībā būtu nodrošināta ar attiecīgo valūtu. Citiem vārdiem sakot, par katru izdotu kriptovalūtas vienību emitentam būs jāspēj uzrādīt arī vienu eiro vai dolāru. Līdz ar to jaunā regulējuma mērķis ir nepieļaut valūtas radīšanu “no zila gaisa” un bez stabila nodrošinājuma. Ne vienam vien kriptovalūtas emitentam iepriekš garantiju sniegšana ir bijusi ļoti problemātiska, daži ir arī atzinuši, ka garantijas tie spēj sniegt tikai daļēji. Šāda attieksme un informācijas nepārskatāmība neveicina investoru uzticību un var būt pamats iespējamai krāpniecībai.
Regula gan neattieksies uz decentralizēto kripto tehnoloģiju sektoru, kur pakalpojumi ir pieejami tieši bez centralizēta administratora vai starpnieka. Tās ir lietojumprogrammas, kuras apvieno decentralizēto finanšu jeb DeFi jēdziens. Šīs programmas veido un pārvalda, piemēram, attīstītāju kopiena, un tām nav vienas pārvaldošas juridiskas personas.
MiCA regula ir viens no pirmajiem mēģinājumiem visā pasaulē visaptveroši regulēt kriptoaktīvu tirgus. Paredzams, ka šis jaunais regulējums ietekmēs arī to, kā kripto nozares regulācija attīstīsies valstīs ārpus ES. MiCA regula varētu stāties spēkā 2024. gadā. Līdz ar regulas stāšanos spēkā arī Latvijai būs nepieciešams pielāgot esošos normatīvos aktus jaunajam regulējumam.
Autore ir Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā
