Kā sakārtot veselības aprūpi un efektīvāk izmantot līdzekļus?

Meklējot atbildi, kā efektīvāk izmantot ierobežotos līdzekļus veselības jomā, daudzas valstis sekmīgi izmanto salīdzinoši jaunu veselības aprūpes organizēšanas modeli – vērtībās balstītu veselības aprūpes pieeju, kas vērsta uz pacientam būtisku rezultātu sasniegšanu un samaksu par ārstniecības pakalpojumu kvantitāti aizvieto ar samaksu par rezultātu un kvalitāti. Piemēram, Lielbritānijā šāda pieeja kardiovaskulāro slimību jomā dažu gadu laikā vienā no valsts reģioniem ļāvusi vairāk nekā 38 000 cilvēku uzlabot asinsspiediena kontroli, samazinājās pieprasījums pēc stacionārajiem pakalpojumiem un insulta izraisīti nāves gadījumi, par 24% saruka pieprasījums pēc neatliekamās palīdzības izsaukumiem, par 17% – neplānotu uzņemšanas nodaļas apmeklējumu skaits un valsts kopumā ietaupīja 6 miljonus mārciņu.

Sākt ar kardioloģiju

Lai šo daudzsološo modeli ieviestu arī mūsu valstī, pēc Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas ierosmes ir izveidota iniciatīvas darba grupa* ar mērķi vērtībās balstītu veselības aprūpes (VBVA) pieeju ieviest sirds un asinsvadu slimību grupā, kas jau daudzus gadus ir galvenais iedzīvotāju mirstības cēlonis mūsu valstī.

Iniciatīvas grupa  jau ir vienojusies par pilotprojekta sākšanu vairākām sirds un asinsvadu slimībām ar lielāko insultu un miokarda infarktu risku.

Jaunais pilotprojekts ir uzlikts uz sliedēm un pēc pāris mēnešiem būs gaidāmi interesanti rezultāti, kas novērtēs Latvijas veselības aprūpes sistēmas gatavību šāda pilotprojekta realizācijai, parādīs vājās puses un sniegs ieskatu par prioritāri veicamiem darbiem.

Veselības aprūpe nesniedz gaidīto

Gan Latvijā, gan pasaulē globālie veselības aprūpes sistēmu izaicinājumi ir ļoti līdzīgi. Izdevumi veselības aprūpei aug straujāk nekā valstu IKP, arī Latvijā, bet joprojām saglabājas augsta mirstība no dažādām slimībām, daudzās jomās ir neapmierinoši ārstēšanas rezultāti. Progresu kavē arī lēnā inovāciju ienākšana praksē, veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība, pakalpojumu kvalitātes un snieguma atšķirības u.c.

Tāpēc likumsakarīgi, ka visā pasaulē veselības aprūpes veidotāji, politiķi, eksperti domā, kā veselības aprūpi uzlabot atbilstoši globālajiem izaicinājumiem. Latvijā tas ir īpaši svarīgi, jo divi būtiski rādītāji – mirstība no profilaktiski novēršamiem cēloņiem un mirstība no ārstējamiem medicīniski novēršamiem cēloņiem, ir otra augstākā ES (~ 5000 novēršamas nāves gadā). Tas nozīmē, ka Latvijā ir nepieciešami ievērojami sistēmiski uzlabojumi gan slimību profilaksē, gan ārstēšanā.

Analizējot veselības aprūpes budžeta izlietojumu Latvijā un ES valstīs, redzam, ka Latvijā salīdzinoši mazāka veselības aprūpes izmaksu daļa tiek finansēta no valsts līdzekļiem (tikai ap 60%), kas rada ievērojamas pieejamības problēmas iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem.  Savukārt finansējums procentuāli no kopējiem izdevumiem stacionāriem ir līdzvērtīgs (Latvijā – 87%, ES – 89%), bet atpaliek ambulatorajai aprūpei – Latvijā tie ir tikai 57%, kamēr ES – 75%. Valsts mazāk iegulda naudu arī medikamentu kompensācijas sistēmā – (41% Latvijā un 57% – ES).

No kvalitātes – uz kvantitāti

Minētie dati parāda, ka Latvijā valsts ieguldītā nauda veselības aprūpē nesniedz vajadzīgo atdevi, jo dominē samaksa par kvantitāti, nevis kvalitāti – jo vairāk minupulāciju veic ārsts vai ārstniecības iestāde, jo lielāku samaksu saņem. Bez noteiktiem pakalpojuma kvalitātes kritērijiem un to uzraudzības praktiski nav iespējas vērtēt, vai un kādā mērā pacients saņēmis tam nepieciešamo ārstēšanu. Pievienojot mērķi sasniegt kvalitātes rādītājus, parādās cits stimuls. Pagājušā gadsimta 90. gadu pakalpojumu apmaksas modelis – samaksa par manipulāciju jeb pakalpojuma vienību (Fee – for – service) metode Latvijā joprojām ir viena no pamata metodēm. 2000. gados pasaulē tika ieviesta samaksa par kvalitāti jeb sniegumu (Pay for Performance) – to daļēji redzam arī Latvijas ģimenes ārstu darba apmaksas modelī. Pēdējos piecus gadus pasaulē runā par samaksu par vērtību jeb rezultātu (Pay for Value), kas ir samaksa par iepriekš definēta rezultāta sasniegšanu integrēta pakalpojuma kontekstā. Veselības vadības zinātniskie pētījumi liecina, ka veselības aprūpe ir tik efektīva, cik efektīva ir pakalpojumu apmaksas sistēma.

Vērtībās balstītā pieeja paredz samaksu par kvantitāti aizvietot ar samaksu par rezultātu un kvalitāti, tādējādi  nodrošinot ārstēšanas efektvitātes pieaugumu,  izmaksu kontroli un iespējami taisnīgu ierobežoto resursu sadalījumu starp visām pacientu grupām.

Ļoti vispārīgi ņemot – mēs zinām, kādus rezultātus katram pacientam vēlamies nodrošināt, ir plāns, kā to sasniegt, ārstēšanas process tiek mērīts un monitorēts un, ja rezultāts tiek sasniegts, veselības aprūpes sniedzējs saņem samaksu.

Ieguvumi – visiem iesaistītajiem

VBVA balstās uz visiem jau zināmajiem veselības aprūpes konceptiem. Gan pasaulē, gan Latvijā sen zinām un izmantojam pierādījumos balstītu medicīnas pieeju. Tāpat runājam par veselības ekonomikas principiem lēmumu pieņemšanā un izmaksu efektivitāti – to arī zinām un esam pieņēmuši. Tāpat daudzviet esam ieviesuši veselības aprūpes kvalitātes un pacientu drošības sistēmu, aprūpes intergrāciju, ir elektroniskie pacientu ieraksti un pēdējo gadu jaunums – digitālā transformācija. Liekot to visu kopā, nonākam līdz VBVA. Ņemot vērā šī koncepta daudzslāņainību, dažādās valstīs panākumi VBVA ieviešanā ir ļoti atšķirīgi. Attīstītās valstis, protams, ir priekšgalā, kamēr Latvija atpaliek, jo vāji sokas ar pārējo jau minēto konceptu ieviešanu. Piemēram, visaptverošu kvalitātes un pacientu drošības sistēmu neizdodas ieviest, vāji sokas ar pacientu elektronisko veselības datu uzkrāšanu un apmaiņu starp ārstniecības iestādēm. Tā rezultātā nevaram īstenot integrētu pieeju ārstēšanā, komandas darbu utt.

Stratēģiski virzoties uz VBVA, būtiski ir saprast katras iesaistītās puses ieguvumus. Pacientam tā ir labāka veselība  un dzīves kvalitāte, un zemākas izmaksas – pacients neveic nevajadzīgas mainipulācijas, bet fokusēti, mērķēti saņem nepieciešamo pakalpojumu. Katrai slimībai ir skaidri noteikts pacienta ceļš, kas izslēdz vilcināšanos un neskaidrības diagnozes noteikšanā. Veselības aprūpes sniedzēji iegūst lielāku pacientu apmierinātību, labāku ārstēšanas efektivitāti un sniegumu. Savukārt maksātāji var labāk kontrolēt izmaksas, bet piegādātāji – parādīt cenas un rezultātu saskaņotību, pamatot tehnoloģiju lomu labāku rezultātu sasniegšanā, bet sabiedrības ieguvums ir efektīvāks budžeta izlietojums un labāki sabiedrības veselības rādītāji.

Divritenis nav jāizgudro

Kaut gan VBVA ieviešana nav vienkārša, tās iedzīvināšanai nav jāizgudro divritenis vai jauni rīki – var pārņemt pasaulē plaši izmantoto pieredzi.

Izvēloties kādu diagnozi vai slimību grupu minētās pieejas ieviešanai, vispirms tiek adaptēts jau globāli standartizēts sasniedzamo rezultātu kopums un izstrādāti mērīšanas rīki un laika punkti, lai atvieglotu salīdzināšanu starp veselības aprūpes sistēmām. Par sasniegtajiem rezultātiem ziņo gan ārsti, gan pacienti. Rezultāti jāmēra visā aprūpes ciklā, kas ietver profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju. Būtiski papildus klīniskajiem rezultātiem vērtēt arī pacientiem svarīgos rezultātus un ārstēšanas procesa pieredzi.

VBVA pilotprojekta uzsākšana un īstenošana kardioloģijā, piesaistot atbilstošu finansējumu, varētu būt veiksmīgākais ceļš veselības aprūpes sakārtošanā un līdzekļu efektīvā izmantošanā ar mērķi radīt pamatu kopējo veselības aprūpes rezultātu pakāpeniskai uzlabošanai Latvijā.

 

Autore ir Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja, RSU maģistra studiju programmas Veselības vadība direktore

* Iniciatīvas darba grupas dalībnieki vērtībās balstītas veselības aprūpes pieejas ieviešanai sirds un asinsvadu slimību pacientu aprūpē:

Daiga Behmane, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas  vadītāja

Asoc. Prof. Anda Ķīvīte – Urtāne,  RSU Sabiedrības veselības institūta direktore

Asoc. Prof. Andris Skride, kardiologs, politiķis

Romualds Ražuks, LU Medicīnas fakultātes docētājs, politiķis

Kārlis Trušinskis, kardiologs

Ainis Dzalbs, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis

Inese Mauriņa, pacientu biedrības Par sirdi vadītāja

Elizabete Tērauda, Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāve