Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ļviva ir kļuvusi par vienu no galvenajiem Ukrainas transporta mezgliem — tur masveidā ierodas bēgļi no kauju plostītajiem reģioniem valsts austrumos. Tāpēc nav pārspīlēti arī Ļvivu saukt par «frontes līniju».
«Lielākā daļa pilsētas uzņēmumu ir pārprofilējuši savu darbību, lai apmierinātu militārās vajadzības — tie ne tikai cenšas daļu savu ienākumu novirzīt lieliem brīvprātīgo fondiem, bet daudzi īpašnieki arī paši aktīvi iesaistās brīvprātīgo projektos,» saka uzņēmēja Ruslana Rimarska no Ļvivas. Viņas Smakuli ir neliela ģimenes firma, kas ražo bezglutēna, bezlaktozes un hipoalerģiskus konditorejas izstrādājumus.
Gada sākumā Ruslana centās iesaistīties starptautiskajā tirgū un parakstīja pirmo līgumu ar mazumtirdzniecības uzņēmumu no Saūda Arābijas. Pirmo konteineru bija paredzēts piegādāt marta sākumā. Taču sūtījumu atcēla kara un loģistikas problēmu dēļ. Ruslana visu saražoto nosūtīja brīvprātīgo štābiem, kas izmitina pārvietotos cilvēkus. «Tirgošana tika pārtraukta, bet, lai neapstātos ražošana, es vienojos ar USAID1, ka viņi maksās par izejvielām un mēs piegādāsim produkciju bēgļu centriem.»
Pavasara beigās kļuva skaidrs, ka ar šādu darbības modeli uzņēmums tomēr neizdzīvos, bet 10 darbinieku komandu gribējās saglabāt. 2019. gadā Ruslana bija noklausījusies kursu par ekonomiskiem klasteriem kādā no Kijivas biznesa skolām, un tagad viņai radās ideja apvienot vairākus mazos ģimenes uzņēmumus pārtikas nozarē, lai kopā popularizētu savus produktus pasaules tirgos.
«Pirms kara daudziem šiem uzņēmumiem bija labi izveidoti izplatīšanas kanāli, visu produkciju absorbēja iekšzemes tirgus. Sākoties karam, kļuva skaidrs, ka mums ir jāiet ārējos tirgos,» stāsta Ruslana. Dažu nedēļu laikā viņai izdevās apvienot vairāk nekā 15 uzņēmumu. Maijā viņa organizēja pirmo Ukrainas ražotāju stendu Varšavas pārtikas izstādē. Sekoja brauciens uz pārtikas ražotāju samitu Čikāgā. Un tā neformālā apvienība pārtapa par oficiālu ģimenes uzņēmumu aliansi, kas ražo Ukrainas produkciju.
«Mēs vēlējāmies parādīt, ka mūsu valsts var piegādāt ne tikai izejvielas, piemēram, graudus un eļļu, bet arī esam gatavi ražot labas kvalitātes galaproduktus un vēlamies, lai pasaule sāktu mūs pazīt ar foršiem pārtikas zīmoliem,» saka Ruslana. Tagad kopā ar alianses biedriem viņa piedāvā Made in Ukraine pārtikas produktu kasti ar mūsdienīgām Ukrainas garšām. Šajā kastītē ir bezglutēna konditorejas izstrādājumi, bioloģiskās augļu pastas, bioloģiskie saldumi, pastētes, amaranta un čijas maize un daudzas citas lietas.
«Klients, kurš atvērs kasti, būs pārsteigts par mūsu produktu kvalitāti,» sola Ruslana. Un piebilst: «Vēlamies ne tikai vākt ziedojumus savai armijai, bet arī gribam, lai eiropieši izvēlētos mūsu produktus to kvalitātes dēļ un mūs kā partnerus uzticamības dēļ.»
Konteiners, kuru bija paredzēts martā nosūtīt uz Saūda Arābiju, ceļā devās ar divu mēnešu nokavēšanos. Un lielāko daļu no šajā darījumā nopelnītās naudas Ruslana nodeva palīdzības sniegšanai cilvēkiem Hersonas apgabalā. Turklāt kā brīvprātīgā viņa ar savām vadības prasmēm palīdz Hersonas militārās administrācijas vadītājam Jaroslavam Januševičam.
Braucienā uz Čikāgu Ruslanai izdevās vienoties ar ASV uzņēmējiem par palīdzību Hersonas reģionam, un pirms nedēļas tur ieradās divas amerikāņu uzņēmēju sagādātas ugunsdzēsēju automašīnas. Vēl viena viņas ideja bija nodrošināt pārtikas paku piegādi atbrīvotajiem ciematiem Hersonas apgabalā.
Ruslana stāsta, ka pēdējo deviņu mēnešu laikā viņai bieži gribējies raudāt no bezpalīdzības. Īpaši tad, kad 11. oktobrī krievu raķetes eksplodēja aptuveni kilometru no pašas mājām. «Taču es neatļauju sev vājuma mirkļus, jo esmu līdere, man aiz muguras stāv cilvēki, man aiz muguras stāv mani bērni. Mēs noteikti izdzīvosim un noteikti atplauksim. Un savu posttraumatiskā stresa sindromu pārvērtīsim par posttraumatiskā stresa izaugsmi,» saka uzņēmēja.
1 ASV Starptautiskās attīstības aģentūra
* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
Pagaidām nav neviena komentāra