Kopš Hersonas atbrīvošanas vietējie iedzīvotāji Mariupolē ir novērojuši Krievijas militārās aktivitātes pieaugumu. «Divu dienu laikā pilsētā ir iebraucis milzīgs daudzums militārās tehnikas. Vismaz divas reizes dienā no Mangušas pilsētiņas puses austrumos kolonnas ar 40—60 automašīnām dodas okupētās Doneckas virzienā,» apstiprina Mariupoles mēra Sergeja Boičenko padomnieks Pjotrs Andrjuščenko.
Kopš kara sākuma Pjotrs ir kļuvis par Mariupoles neoficiālo balsi. Agrāk viņš bija pilsētas aktīvists, kas cīnījās ar metalurģijas uzņēmumiem, pieprasot ievērot izmešu attīrīšanas standartus. Bet 2019. gadā tika uzaicināts pievienoties pilsētas administrācijas komandai.
Līdz 2022. gadam, pateicoties Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas programmai, Mariupoles varasiestādes panāca pilsētā ievērojamus uzlabojumus. Kopumā tika atjaunoti 244 infrastruktūras objekti, tajā skaitā skolas, administratīvās ēkas, galvenās ielas un ceļi, kā arī siltumtīkli un vietējā ūdensapgādes sistēma. 2019. gadā notika vērienīgs investīciju forums Re:think. Investēt Ukrainā.
«Pēc 2014. un 2015. gada briesmīgajām apšaudēm Mariupole bija atdzimusi,» stāsta Andrjuščenko. Viņš nekautrējas par to, ka mūsu sarunas laikā viņam acīs parādās asaras. Šā kara priekšvakarā vietējos iedzīvotājus kaitināja, ja kāds viņiem pajautāja, vai viņi tic ASV izlūkdienestu ziņojumiem par pilna mēroga Krievijas iebrukumu. «Pie mums runāja tā: «Vai tad mēs neesam redzējuši apšaudes?» Mēs tik tiešām agrāk esam piedzīvojuši apšaudes no raķešu palaišanas iekārtām Grad, taču vēl nekad mūsu pilsēta nebija bombardēta no gaisa un mēs nebijām dzīvojuši aplenkumā.»
Pirmajās kara dienās viņš kā pilsētas administrācijas pārstāvis organizēja evakuācijas vilcienus, taču tie aizbrauca pustukši. Vietējie nesteidzās pamest pilsētu. «Ar mums nežēlīgu joku izspēlēja Kijivas pieredze — tā tika ielenkta, taču palika neieņemta. Domājām, ka arī mēs spēsim atsist uzbrukumu,» saka mēra padomnieks. Mariupole noturējās 86 dienas.
«Vislielāko vilšanos man sagādāja apjausma, cik daudz mūsu pilsētā ir krievu kolaboracionistu. Cilvēki, kas agrāk valkāja višivankas un pozicionēja sevi kā patriotus, vienā mirklī kļuva par līdzskrējējiem. Viņi palīdzēja koriģēt artilērijas uguni, lai šāviņi trāpītu pilsētas svarīgākajai infrastruktūrai, skolām, ūdensapgādes uzņēmumiem, siltumtrasēm. Krievi to bombardēja, labi apzinoties, ka iznīcina infrastruktūru.»
Mēra padomnieks uzskata, ka no visām Ukrainas pilsētām Mariupole ir samaksājusi visaugstāko cenu.
«Februāra sākumā pilsētas administrācija galvenajiem mobilo sakaru operatoriem pieprasīja datus par rēķiniem, un šie dati liecināja, ka pilsētā dzīvo 450 000 cilvēku. 3. martā rēķini liecināja, ka skaits ir samazinājies līdz 350 tūkstošiem, bet tagad — 130 tūkstoši. Mēs oficiāli uzskatām, ka šajā laikā ir gājuši bojā 22 tūkstoši Mariupoles iedzīvotāju, aptuveni 60 tūkstoši ir aizbraukuši vai aizvesti uz Krievijas Federāciju, aptuveni 70 tūkstoši ir pametuši Ukrainu, bet pārējie ir uz laiku pārvietoti,» skaidro Andrjuščenko. Viņš, tāpat kā daudzi Mariupoles iedzīvotāji, savas mājas zaudēja Krievijas aviācijas bombardēšanas laikā. Pilsētu viņš atstāja 14. martā, kad pilsētas padomei izdevās noorganizēt «zaļo koridoru» un krievi atļāva izbraukt 36 autobusiem. Ar lielāko daļu pilsētas administrācijas darbinieku Pjotrs tagad mitinās Zaporižjā, kas atrodas uz ziemeļrietumiem trīs stundu brauciena attālumā no Mariupoles.
Tagad Pjotrs kopā ar entuziastu grupu sācis atvērt psiholoģiskās palīdzības centrus Es esmu Mariupole. Šādi starptautisku donoru atbalstītie centri šobrīd darbojas 16 Ukrainas pilsētās un apkalpo tieši no Mariupoles izbraukušos. Tur viņi var saņemt pārtikas pakas, psiholoģisko un juridisko palīdzību, medikamentus un citu atbalstu. Tajos mariupolieši palīdz citiem mariupoliešiem. Andrjuščenko uzskata, ka tas ir viens no veidiem, kā pārdzīvot grūtos laikus un palīdzēt cilvēkiem pielāgoties jaunajai realitātei. Pats tic, ka dzimtā pilsēta tiks atbrīvota un viņš ar ģimeni varēs tajā atgriezties.
* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
Pagaidām nav neviena komentāra