Atpakaļ nākotnē

Normunds Guļajevskis, SIA Koka ziemas dārzi īpašnieks un vadītājs. Foto – Lauris Aizupietis
Gunita Nagle

Normunds Guļajevskis piedāvā mājas, kādās, iespējams, dzīvos mūsu bērni un bērnubērni. Tās, gluži kā lego klucīši, saliekamas ikvienam vēlamā formā, lielumā un augstumā

Vai esat kādreiz bijuši apaļā stikla mājā? Es esmu. Turklāt tiku pie šādas iespējas pilnīgi negaidīti — apskatot uzņēmuma Koka ziemas dārzi demonstrēšanai paredzētās paraugmājas. Lai gan apaļā māja ir paredzēta apskatei, tajā ieejot, gribas uzvilkt čības, nesteidzīgi pagatavot kafiju un, izstaigājot cauri visām četrām istabām, iegulties atpūtas krēslā un mierīgi vērot ainavu aiz loga. Koka materiāli, no kā veidota ēka, un dabas tuvums aiz stikla sienām padara šo ēku futūristisku un vienlaikus ļoti mājīgu. Un moduļmājas uzturēšana izmaksā ne vairāk par 20 eiro mēnesī.

Koka ziemas dārzi šādas apaļas mājas sāka projektēt tikai 2018. gadā, bet īpašnieks Normunds Guļajevskis saka — runājot par nākotnes namiem, viņa ieskatā nākotnes nami ir viegli uzkonstruējamas un pēc katra vēlmēm un vajadzībām modelējamas mājas. Piemēram, kamēr dzīvo viens, uzliec sev 30 kvadrātmetru mājiņu. Kad esat divi, piepērciet klāt moduli un paplašiniet savu iedzīvi divreiz plašāku. Piedzimst mazie, un papildiniet savu māju ar apaļo versiju. Vai uzlieciet otro stāvu. Moduļu mājas ir viegli maināmas gan plašumā, gan augstumā.

Pēc Guļajevska stāstītā, viņa vadītais uzņēmums vienmēr ir darījis kaut ko neparastu. «Nekad nav bijuši konveijera darbi,» viņš saka. «Nekad neesam izgatavojuši divas vienādas lietas. Līdz ar to visu laiku ir bijis interesanti.»

Savienot nesavienojamo

Kokapstrādes biznesā Normunds Guļa-jevskis ir kopš 2000. gada. Lai gan savulaik Rīgas Aviācijas universitātē studējis elektroniku, darbu ar koka, stikla un alumīnija konstrukcijām viņš uzskata par loģisku skološanās turpinājumu. «Elektroniku studēju, jo mani interesēja, kā savienot šķietami nesavienojamas lietas. Arī biznesā mani interesē tieši tas pats. Vienveidīgs darbs man šķiet neinteresants,» stāsta Guļajevskis.

Viņš atceras, ka 90. gados, kad guvis pirmo darba pieredzi, māju apdarē bagātīgi tika izmantota plastmasa. Būvējot gan privātmājas, gan publiskās ēkas, priekšroka tika dota plastmasas pakešu logiem un durvīm. Savukārt Normunds ar savu kursabiedru nolēma, ka Latvijā ēku būvniecībā jāizmanto tikpat kvalitatīvi materiāli kā Rietumeiropā. Tāpēc tika nodibināts jauns uzņēmums, kas piedāvāja logus, durvis un sienas veidot no augstvērtīgiem materiāliem. Taču pēc dažiem gadiem toreiz veiksmīgo uzņēmumu nopirka viens no Latvijas lielākajiem industriālajiem koncerniem, un Guļajevskis, sapratis, ka savas idejas vairs nevar brīvi īstenot, aizgāja no paša veidotā uzņēmuma.

Taču drīz vien kopā ar pieciem citiem domubiedriem atkal nodibināja uzņēmumu, kas piedāvāja dažādas konstrukcijas, ražotas no koka, stikla un alumīnija. «Nekādas koncepcijas mums nebija. Nekādas lielās pieredzes arī nebija. Bija radošā doma,» atceras Guļajevskis. «Nācās mācīties strādājot, ar basām kājām pa ežu muguriņām pastaigāt.»

Projekts no salvetes

«Sākums bija smags,» atzīst uzņēmējs. Uzņēmuma piedāvātie produkti bija stikla fasādes, ziemas dārzi, nojumes un lapenes. It kā nekā sarežģīta. Bet uzņēmums neko neražoja pēc standarta projekta, katra konstrukcija tika projektēta atbilstoši klienta vēlmēm un vajadzībām. Bet klienti bieži atnāk bez skaidras vīzijas. «Ko jūs vēlaties? — Īsti nezinām,» tipisku sarunu īsi atstāsta Normunds Guļajevskis. «Mēs saburzām salvetīti. Šāda forma patīk? Patīk! Tad mēs zīmējam, skicējam, strādājam. Tie nebija vienkārši darbiņi.»

Visi pasūtījumi bijuši tādi, ko citi uzņēmumi vai nu nav varējuši, vai nemaz nav gribējuši pieņemt. Visbiežāk projektētas koka un stikla fasādes, kā arī ziemas dārzi. Bet bija arī jāuzprojektē un jāuztaisa neliels paviljons ar stikla bīdāmo jumtu. Pēc īpaša pasūtījuma tapusi āra sauna, visa no stikla. Arī apaļā māja ar stikla sienām radās no vēlmes radīt kaut ko neordināru un vēlmes pierādīt, ka tādā namā var ērti un skaisti dzīvot. «Mēs esam pieraduši mitināties kvadrātā un skatīties uz pasauli caur šaujamlūkām. Bet tas ir tikai pieradums. Dabā kantainu lietu nav,» saka Guļajevskis.

Klienti viņa vadītajam uzņēmumam vienmēr ir bijuši un joprojām ir tikai privātpersonas. Savulaik Guļajevskis principiāli pieņēmis lēmumu nemaz nepiedalīties konkursos par dalību publisku ēku celtniecībā un slēgt līgumus ar juridiskām personām, vienalga, tie ir uzņēmumi, valsts vai pašvaldību iestādes. Kāpēc? Jo šādi līgumi parasti paredz, ka apakšuzņēmēji vai pasūtījuma izpildītāji strādā tikai un vienīgi pēc pasūtītāja neskaidri diktētiem noteikumiem un bez priekšapmaksas. «Dažkārt viņi uzvedas kā bullis trauku bodē. Tiklīdz kaut kas nepatīk, esi brīvs,» saka Guļajevskis.

Tiesa, pildot pasūtījumus privātpersonām, uzņēmuma vadība vienmēr ir apzinājusies, ka par līdzvērtīgiem produktiem Skandināvijā vai Rietumeiropā maksātu par vismaz 30% vairāk. «Cenas Latvijā bija ļoti, ļoti zemas,» uzsver Guļajevskis. «Bet arī izejvielas un darbaspēks Latvijā izmaksāja mazāk nekā daudzās citās valstīs.»

Līdz pat nesenai pagātnei uzņēmums strādāja tikai Latvijas tirgū. Ja arī bija kādi produkti, kas vesti ārpus robežas, tad pircējs bija atradis šo uzņēmumu ar kāda latvieša starpniecību. Pēc Guļajevska aplēsēm, tikai 5% no saražotā tika eksportēts.

No šā gada uzņēmums mērķtiecīgi strādā eksportam. «Fakts, ka Latvijā pircēji visu laiku jāizglīto, skaidrojot, ka labāk ieguldīt vairāk naudas ēkā, kuras uzturēšanas izmaksas ir niecīgas, nekā pirkt lētu, bet nekvalitatīvu, radīja nogurumu,» paskaidro Guļajevskis. Klientiem Skandināvijas valstīs un Eiropā neesot jāskaidro, kāpēc Koka.lv moduļu mājas maksā tik, cik maksā. Samaksājot bez vārda runas.

Pilnīga neatkarība

Kamēr vēl nav stabila noieta, Normunds Guļajevskis piesargājas nosaukt eksporta valstis. Taču paraugmāju interjers vedina domāt, ka moduļu mājas radītas Skandināvijas tirgum, un uzņēmējs apstiprina, ka, piemēram, Zviedrijā 15 kvadrātmetru lielu būvi drīkst uzstādīt bez jebkādām būvatļaujām. Zviedru valodā to sauc par būdu vai šķūni. «Bet daudzi pat nenojauš, ka 15 kvadrātmetrus var uztaisīt šādi — tajā ir dzīvojamā telpa, tualete, duša un virtuve,» saka Guļajevskis, izrādot moduļu māju, kas sagatavota izstādei Zviedrijā Māja un villa. Salaspils pusē saražotās moduļu mājas jau ir uzstādītas un apdzīvotas dažādās vietās. Uzņēmumam pieteikušies pārstāvji, kuri grib Koka.lv konstrukcijas tirgot dažādās Eiropas valstīs.

Skandināvijā novērtē ne tikai to, ka nelielajām moduļu mājām nav nepieciešama būvatļauja. Mājas ir pārvietojamas no viena zemesgabala uz citu neizjauktā veidā, piemēram, ar helikopteru. Lai uzliktu moduļu māju, tai nav nepieciešams rakt pamatus. Tas nozīmē, ka tā ir noliekama arī vietā, kur pāļu dzīšana ir aizliegta.

Ja grib, nelielo namiņu, ko izmanto tikai atpūtai brīvdienās, var padarīt par ģimenes mājvietu, jo moduļu mājas ir viegli paplašināmas — tās ir savstarpēji savietojamas. «Mēs arī vēlamies panākt, ka moduļu mājas, pat ja tās lietotas, var pārdot nākamajam pircējam jau par izdevīgāku cenu,» saka Guļajevskis, pārliecinājies, ka viņa uzņēmumā ražotās mājas kalpo gadiem ilgi.

Apbrīnojami, ka ar šo moduļu māju ražošanu nodarbojas tikai 12 cilvēki. Jo Guļajevskis jau pirms desmit gadiem nolēmis, ka viņa uzņēmumā jāstrādā iekārtām, nevis daudziem mazkvalificētiem cilvēkiem. «Cilvēkiem jādomā!» uzsver Guļajevskis. Tagad nelielajā ražotnē ir daudzas datorizētas kokapstrādes iekārtas, kuras, ja nepieciešams, var no koka kaut mežģīnes iztamborēt. Bet strādā ar tām viens operators.

Koka ornamenti ir radīti mūsdienu iekārtās, bet, kā paskaidro Guļajevskis, pēc būtības izmantota 17. gadsimta tehnoloģija. Uzņēmējs darbu ar koku salīdzina ar pārvietošanās veidu — kādreiz pasažierus pārvadāja kučieri zirgu vilktās karietēs vai ratos, bet tagad to dara pilotu vadītas lidmašīnas. Lūk, kokapstrādē arī vairs nestrādā kučieri, tagad to dara piloti, kuri programmē kokapstrādes ierīču darbības.

Guļajevskis lepojas ar saviem kolēģiem, kuri šo programmēšanas darbu esot apguvuši pašmācības ceļā. «Pareizie cilvēki,» viņš saka. «Ja ir iekšā dzirkstelīte un vēlme kaut ko darīt, tad var daudz iemācīties. Ne visur tādi cilvēki strādā, jo daudzi savu dzīvi redz caur naudaszīmēm, bet šajā uzņēmumā tomēr tā nav. Man ir paveicies strādāt kopā ar cilvēkiem, kuri grib attīstīties.»

Pašlaik uzņēmumā gādā par to, lai katrai moduļu mājai būtu savs energobloks, tas ir, lai tai būtu sava ūdens, kanalizācijas un elektroapgādes sistēma. Siltumu mājai nodrošina siltumsūknis. Tas nozīmē, ka dzīve šādā mājā nodrošina pilnīgu neatkarību.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Vēlme būt neatkarīgam. Daru to, ko patiešām vēlos. Un man ir iespēja radīt jaunus produktus.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Tādu ir daudz. Viena no kļūdām — pats nodarbojos ar saimniecisko darbību. Tā ir skola, kurā es mācos no savām kļūdām. Vēl neesmu pabeidzis šo skolu.»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Negribu sniegt nekādus padomus, jo tā ir liela stulbība — mācīt, kā pareizāk darīt.»

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu