Ilustratīvs attēls
Šo ziemu vairākums no mums cer sagaidīt tādu kā pirms pāris gadiem, kad termometra stabiņš tikai retu reizi noslīdēja zem nulles atzīmes. Tam par iemeslu ir straujais energoresursu cenu kāpums, kas liek pārdomāt gan savus ikdienas paradumus, gan patērētos enerģijas avotus. Taču, vai šīm raizēm ir arī kāda pozitīvā puse? Eiropas vēlme kļūt energoneatkarīgākiem lielā mērā stimulē arī klimata mērķu sasniegšanu, meklējot alternatīvas lielākai atjaunīgo resursu ieguvei. Šis brīdis vēsturē ir būtisks pagrieziena punkts, kurā ekonomisko faktoru ietekmē esam spiesti meklēt jaunas alternatīvas, netīši kļūstot arī klimatam draudzīgāki.
Vai elektroauto joprojām ir arī ekonomiski izdevīgāks?
Elektrības cenu straujais kāpums daudziem liek pārdomāt arī elektroauto izdevīgumu. Lai gan elektroauto vienmēr ir bijis veidots kā klimatam draudzīgāka alternatīva salīdzinājumā ar iekšdedzes auto, liels elektrības cenu kāpums daudziem liek pārdomāt to izdevīgumu tīri no ekonomiskā skatupunkta.
Lielākoties iemesls pašreizējam elektrības cenu kāpumam ir Krievijas izraisītais karš Ukrainā. Krievija tam gatavojās ilgstoši un tagad varam redzēt, ka gāzes pieejamība vai precīzāk – nepieejamība – bija viens no agresorvalsts taktiskajiem gājieniem. Diemžēl elektrības cenu nosaka dārgākais nepieciešamais ražotājs, piemēram, ja ar HES saražoto elektrību pietiktu, lai apmierinātu 99 % Latvijas elektrības patēriņa, tad ir nepieciešams TEC, lai iegūtu trūkstošo 1 %, kas nosaka tā brīža elektrības cenu. Ņemot vērā, ka gāzei, kas ir fosilais resurss, enerģijas ražošanā ir iztrūkums, cena par to ir krietni augstāka nekā līdz šim.
Domājot par to, kā elektrības cenas ietekmē Eiropas Savienības (ES) uzstādīto mērķi no 2035. gada pārtraukt jaunu automašīnu ar iekšdedzes dzinēju ražošanu, elektroauto attīstības un pieprasījuma dinamika nemaz netiks tik skarbi ietekmēta kā skeptiķi varētu domāt. Viena sabiedrības daļa izvēlas elektroauto vides faktoru, nepatikas pret Krieviju vai citu personīgo iemeslu dēļ. Šiem cilvēkiem elektrības cenu svārstības ir sekundāras. Savukārt otra sabiedrības daļa joprojām izvēlas elektroauto ekonomisku faktoru ietekmē – cenu svārstības liek atlikt vai vismaz pārrēķināt izvēli par labu elektroauto.
Lai objektīvi izvērtētu elektroauto ekonomisko izdevīgumu varam salīdzināt elektrības cenas ar degvielas cenām. Nerēķinot apkopes un citus izdevumus, iekšdedzes dzinēja automašīnai 100 km brauciens izmaksā vidēji no 10 līdz 18 eiro. Lai elektroauto sasniegtu šādus rādītājus, cenai par kilovatstundu ir jābūt starp 0,54 un 0,90 eiro. Kaut gan daudzās uzlādes stacijās ir pacēlušās cenas, uz 100 km tās joprojām ir zemākas nekā degvielas cenas. Kā piemēru varu minēt situāciju Eleport tīklā, kur uzlādes cenas ir starp 0,30 un 0,39 eiro/kWh, kas ļauj pamatoti secināt, ka elektroauto joprojām ir ievērojami izdevīgāks par iekšdedzes automašīnu.
Pasīvi, bet pozitīvi
Augstas inflācijas apstākļos ir saprotams, ka tiek meklēti izdevīgākie varianti itin visā – gan veikalu plauktos, gan mājās, vēlāk sākot apkures sezonu, gan arī transportlīdzekļu izvēlē. Šeit ieslēdzas arī zināms fenomens, par ko zinātnieki jau ilgstoši mēģināja izglītot sabiedrību – viszaļākā enerģija ir neizmantotā. Tagad daudzi no mums ir sākuši piedomāt pie saviem ikdienas paradumiem un tas netiešā veidā atspoguļojas ietekmē uz vidi. Jā, vides jautājumi nav bijuši prioritārie, bet ekonomiskie jautājumi tos ir pasīvi pozitīvi ietekmējuši.
Te tomēr ir jāsaprot, ka cīņa pret klimata pārmaiņām ir nemitīgs darbs visām iesaistītājām pusēm – valdībai, organizācijām, indivīdiem, medijiem un citām sabiedrības daļām. Ir redzamas arī pārmaiņas un klimata jautājumi tiek risināti zinātnē balstītos pieņēmumos ar attiecīgu lēmuma spēku. Piemēram, jaunais valsts atbalsts uzņēmumiem no Atveseļošanās fonda vērtēs pieteikumus nevis rindas kārtībā, bet gan uzņēmumu iesniegtie projekti tiks savstarpēji salīdzināti atklātos konkursos, kuros lielāku punktu skaitu saņems projekti, kas nodrošinās lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai primārās enerģijas samazinājumu.
Ja mēs skatāmies globāli, tad tieši energoresursu sadārdzinājums ir licis valstīm un organizācijām ātrāk tiekties pēc klimata mērķiem. Lai gan ir sagaidāmas īstermiņa nobīdes, ilgtermiņā skatoties, mērķi varētu tikt sasniegti pat agrāk nekā gaidīts. Šī ir iespēja Latvijai “pacelt latiņu” un rādīt priekšzīmi pārējām valstīm.
Lai cik biedējoši tuvu robežai būtu “uzkāpušas” šī brīža elektrības cenas, situācija nav paliekoša. Optimistiski vērtējot tuvāko nākotni un iespējamos risinājumus, jau pēc šīs apkures sezonas situācija normalizēsies, atrodot citus enerģijas avotus. Taču tas nenozīmē, ka tik drīz redzēsim tādas pašas cenas kā 2018. gadā. Diemžēl, tikai negatīvu notikumu rezultātā sākas uzņēmīgāka darbība atjaunīgo resursu virzienā. Redzamu efektu mēs jutīsim ātrākais pēc diviem gadiem. Šobrīd lielu cerību vietējā līmenī vieš septembrī darbu uzsākušais Latvijā jaudīgākais VES Ventspilī, kas mums kā valstij ļauj ātrāk domāt par neatkarīgu enerģijas patēriņu no atjaunīgajiem resursiem.
Autors ir Eleport Latvija vadītājs
