Ko es varu?

Vai jums ir sanācis rakņāties atkritumos, lai atgūtu izmestu lietu? Neparastākā reize man gadījās Indijā — izrādījās, ka milzīgā sarkanā pastkaste vairs nepilda savu funkciju un tajā nupat iemestā pastkarte ir pievienojusies drazu čupai. Likās, ka uz visiem laikiem, jo izķeksēt to neizdevās arī apkārt saskrējušajiem palīgiem. Liels bija pārsteigums un prieks, kad sūtījums tomēr pienāca Latvijā — kāds bija to izvilcis un nevis pievācis dārgo marku, bet aiznesis līdz īstai pastkastei. Nepazīstamu cilvēku laipnība vienmēr stiprina manu ticību labajam šajā pasaulē.

Paļaujos, ka arī vēlēšanu rezultāti to stiprinās, kaut šonedēļ ceru uz tieši pretēju līdzcilvēku rīcību — nerakņāties drazās! Lai politikas mēslainē izmestie krāmi tur arī paliek. Kā mums var noderēt «līderi», kuru darbu savtīgums, domu cinisms un valodas netīrība tik uzskatāmi atklājās oligarhu sarunās Rīdzenē? Nekā.

Saeimas vēlēšanas iekrīt laikā, kad skaidrāk nekā jelkad kopš neatkarības atjaunošanas redzam — droša un sekmīga valsts nākotne nav pašsaprotama vai garantēta, mums tā pacietīgi jāveido ar gudriem lēmumiem un godprātīgu darbu.

Latvija ir izdevusies valsts, jo tauta spējusi izšķirošos brīžos izdarīt saprātīgas izvēles, lai kā arī vilinātu malduguņu piesolītāji, kas dalījuši banānus, patriotisma kvēlē musinājuši nestāties ES un NATO, kārdinājuši ar Krievijas naudas leiputriju vai tagad cenšas iedzīvoties no cilvēku ciešanām pandēmijas un kara krīzē.

Sestdien vara — un atbildība par Latviju — atkal būs katra pilsoņa rokās. Ja grūti izvēlēties, palīdzēt var Ir politiskais Tinderis.lv. Balsojam gudri!

Reklāma

Līdzīgi raksti

Jā, es arī!

Atmodas laikā uz skolas dienasgrāmatas vāka uzlipināju Brīvības pieminekļa bildi — atceros skaisti zilo debesu fonu, kas priecēja visu gadu, arī apmākušās dienās. Bet galvenais iemesls, protams, bija milzīgās cerības atgūt Latvijas valsti. Dzīvojot Madonā, uz Rīgu braukt nesanāca bieži, bet bilde uz dienasgrāmatas ļāva Brīvības pieminekli redzēt ik dienu. Man tas bija svarīgi. Toreiz pat nenojautu, ka pēc daudziem gadiem — laikā, kad pieminekli ieskaus remonta sastatnes — man laimēsies uzkāpt līdz pašai augšai un ielūkoties Brīvības statujas sejā, kas tuvumā izskatās tik dīvaini neproporcionāla…Šajā novembrī mūsu

Nebaidies, man pašam bail

Aizņēmos slejas virsrakstu no sava vectēva. Tā viņš man bērnībā jokojot teica. Tomēr, domājot par naudu, diemžēl šajā jokā ir arī daļa patiesības. Lai gan īstenas labklājības pamatā ir gan uzcītīgs darbs un savu talantu apzināšanās, gan veiksme, nozīme ir arī mūsu attieksmei pret naudu. Lasot šī žurnāla rakstus, pie tā nonācu atkal un atkal.Pre

Atmīnēšana

Triju meitiņu tēvs ar sievu, kas norūpējušies par bērnu nākotni. Jauns čalis, kurš vēl nevar balsot vēlēšanās, bet uzskata par pilsoņa pienākumu paust viedokli un gribētu, lai ikviens paņem un tiešām izlasa slaveno Stambulas konvenciju. Trīs bērnu māte, kas izšķīrusies no vardarbīga vīra un grib iemācīt meitai, ka sevi ir jāaizstāv. Jauna sieviete, kas tīņa gados piedzīvojusi izvarošanu un zina, cik grūti tolaik bija saņemt palīdzību. Pusmūža vīrs, kas uzaudzis bez tēva un negrib, lai viņa trim meitām jebkad būtu jābaidās no vīra vai no savas valsts.Tik dažādi ir pe

Bez loģikas

Kad telefonā parādījās nepazīstams numurs ar Francijas kodu, pirmā doma bija — necelt, finanšu krāpnieki! Tomēr atbildēju, un labi vien bija, jo zvanīja žurnālists no ARTE televīzijas. Viņš lasot internetā, ka Latvija taisās izstāties no vardarbības aizlieguma konvencijas! Bet tas tik ļoti izskatās pēc viltus ziņām, kādas nemitīgi ražo Kremļa troļļi, ka nolēmis pārbaudīt, kas mums te īsti notiek. Vēlēšanu kampaņas populisms, atbildēju — konservatīvo vērtību aizstāvji cīnās pret dženderismu. «Bet tur taču nav loģikas!» franču kolēģis izsaucās, noklausījies mūsu likumdevēju argumentācijas kopsavilkumu. Man nebija, ko iebilst. Bet dzīvē notiek neloģiskas lietas. Piemēram, drošības sistēma Luvrā arī nešķiet diži loģiska, ja reiz nenovērtējamus dārgumus pāris čaļu nosper dažās minūtēs, vai ne?Dzīvojam laikos, kad katrs var turēties pie savas lo

Jaunākajā žurnālā