Ilustratīvs attēls
“Ilgtspēja” ir viens no skanīgākajiem un korporatīvajā vidē visvairāk piesauktajiem jēdzieniem, kas, koncentrēti to atšifrējot, nozīmē ētisku, atbildīgu attieksmi pret visiem ar biznesu un tā attīstību saistītiem jautājumiem. No darbinieku piesaistes un iepirkumu organizēšanas, līdz rūpēm par klimatu un uzņēmumu pārvaldību. Ētiska un atbildīga attieksme vārdos un darbos. Ja “ilgtspēja” paliek skanīga jēdziena līmenī, kā bija ierasts agrāk, tad tai nav jēgas. Vēl vairāk – kamēr ilgtspēja ir tikai kā daļa no glītas fasādes, tā ir traucējoša nasta, kuru sazin kāpēc ir jāstaipa līdzi uz akcionāru sapulcēm, padomes sēdēm un preses konferencēm, lai arī “visi taču saprot, ka tā ir tukšmuldēšana.” Tieši šeit slēpjas izpratnes un vērtību plaisa starp vadītājiem, kuru uzskati tā arī nav būtiski mainījušies kopš agrīnajiem deviņdesmitajiem, un tiem, kuri patiešām, no sirds, vēlētos dzīvot un strādāt cieņpilnā un empātiskā pasaulē.
