Pieaugot EURIBOR procentu likmei, mazie un vidēji uzņēmumi nonāk riska zonā

  • Jānis Diedišķis
  • 15.09.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Šā gada sākumā EURIBOR likme bija ap mīnus 0,5%, bet šobrīd – plus 0,2%, kas jau tagad būtiski ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kas ir 99,8% no ekonomiski aktīvajiem komersantiem Latvijā, piespiežot tos no uzņēmuma attīstības pārorientēties uz uzņēmuma saglabāšanu.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome 27. jūlijā lēma paaugstināt visas trīs galvenās ECB procentu likmes par 0,5 procentpunktiem. Tiek prognozēts, ka sešu mēnešu EURIBOR likme būs vismaz 1,6% līdz 2023. gada beigām. Pēc ECB datiem, 2021. gadā bija arī MVU peļņas kritums. Analizējot pašreizējās tirgus tendences, ir acīmredzami, ka augsta inflācija saglabāsies gan atlikušo 2022. gadu, gan 2023. gadā. Skaidrs, ka inflācija zem ECB mērķa, tas ir, 2%, nesamazināsies arī 2024. gadā.

2025. gadā monetārā politika mainīsies uz procentu likmju samazināšanu, taču tendences liecina tikai un vienīgi par gaidāmo lejupslīdi, kas varētu būt izšķirīga visiem uzņēmējiem, ne tikai MVU. Ja kredītam ir fiksēta mainīgā likme (papildus bankas noteiktajai starpbanku EURIBOR likmei), ir jārēķinās ar ikmēneša maksājuma pieaugumu. Jo lielāka aizdevuma summa, jo lielāks ikmēneša maksājums un, protams, naudas izteiksmē, jo lielākas procentu likmju kāpuma radītās svārstības.

MVU finansiālās veselības uzturēšanai nepieciešama rūpīga plānošana un skaidra stratēģija.

Katram uzņēmumam noteikti ir jābūt plānam B sliktākajām dienām, kas ir pārdomāta stratēģija biznesa pielāgošanai mainīgajiem ekonomiskajiem, ģeopolitiskajiem, pandēmijas apstākļiem vai vienkārši mainīgām patērētāju vajadzībām. Covid-19 pandēmija parādīja, cik ātri uzņēmumiem bija jāpielāgojas, lai izdzīvotu – tiem uzņēmumiem, kuri nevarēja pielāgoties digitalizācijai vai pārvietot savus produktus un pakalpojumus tiešsaistē, nācās saskarties ar grūtībām vai pat bankrotu. Runājot par ekonomikas atveseļošanos, vispirms ir jādomā, kā mēs varam palīdzēt atgūties sava uzņēmuma ekonomikai, lai uzņēmuma saglabāšanas fāze nebūtu pārāk ilgi. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir pēc iespējas laicīgāk izpildīt finansiālās saistības un ietaupīt vairāk uzņēmuma finanšu rezervju.

Lai pārdzīvotu inflāciju un pat recesiju, pirmkārt, ir pastiprināti jāseko līdzi uzņēmuma finansiālajai situācijai. Nespēja sekot līdzi finanšu plūsmām uzņēmumam ir kā giljotīna. Tipiska situācija biznesā – uzņēmums acīmredzot spēj radīt pārdošanas apjomus un peļņu, taču realitāte varētu liecināt, ka tas tikai zaudē naudu. Un šajā kontekstā uzņēmuma finansiālā veselība nav tikai savlaicīga rēķinu apmaksa. Finansiāli spēcīgs uzņēmums ne tikai spēs saglabāt savu biznesu, bet arī nodrošināt uzņēmuma attīstību! Otrkārt, ir jāseko līdzi ne tikai ienākumu un izdevumu bilancei, peļņas atskaitēm, bet arī jāpievērš uzmanība apgrozāmajiem līdzekļiem. Piemēram, izejvielu cenu kāpuma dēļ ir jāizlemj, vai pirkt tikai tik, cik atļauj apgrozāmie līdzekļi, vai tomēr labāk aizņemties papildus un paturēt rezervi, piemēram – investīcijām, optimizācijai vai digitalizācijai, kas nākotnē varētu ietaupīt uzņēmuma finanšu resursus.

 

Autors ir SME Finance Latvijas filiāles vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā