Jaunieši tunelī pie Daugavas promenādes. Foto - Edijs Pālens, LETA
Runājot par demokrātiskas valsts veidošanu un lēmumu pieņemšanu, tas tiek asociēts pārsvarā ar Ministru kabineta un Saeimas darbu, ko Latvijas pilsoņi ievēl reizi četros gados. Tomēr tas nav vienīgais veids, kā ietekmēt demokrātiskus procesus. Bieži tiek piemirsta arī nevalstisko organizāciju loma (NVO) un iesaiste lēmumu pieņemšanā, viedokļa paušanā. Nevalstiskās organizācijas ir viens no demokrātiskas valsts būtiskākajiem veidotājiem un pilsoniskās līdzdalības veicinātājiem, jo pārstāv visu sabiedrības grupu intereses, tai skaitā - jauniešu.
Jaunieši Latvijā nereti tiek dēvēti par pasīvāko sabiedrības daļu. Tikai aptuveni 17% jaunieši iesaistās nevalstisko organizāciju darbībā (pēc JSPA pētījuma Baltijas valstīs). Tāpēc ir nepatīkami apzināties, ka nevalstisko organizāciju potenciāls Latvijā netiek pilnībā izmantots. Lielākā daļa jauniešu neiesaistās NVO darbībā, tas izpaužas arī viņu zemajā interesē par pilsonisko aktīvismu. Tomēr NVO ir būtiska platforma, kas ļauj jauniešiem tapt sadzirdētiem.
Nevalstiskās organizācijas attīsta jaunieša potenciālu un veicina pilsonisko līdzdalību, tā ir iespēja jaunietim pašam kļūt par līderi, attīstīt savas idejas un tās aizstāvēt arī lēmumpieņēmējiem.
Nevalstiskās organizācijas apvieno jauniešu kopienas, kurām ir līdzīgs redzējums par dažādiem procesiem, kas ietekmētu gan valsts, gan reģionu attīstību. Nevalstiskās organizācijas var salīdzināt ar tiltu starp jauniešiem un lēmumpieņēmējiem, kas ļauj vienam otru sasniegt, ieklausīties un līdzdarboties. Protams, ne vienmēr lēmumpieņēmēji ņem vērā jauniešu teikto un reizēm tā pat ir tīri formalitāte, nevis patiesa interese ieklausīties jauniešos. Šā iemesla dēļ jauniešiem, vairāk kā jebkurai citai sabiedrības daļai, ir jāpierāda un jāaizstāv savs viedoklis, kas arī veicina aktīvu un spēcīgu pilsonisko līdzdalību. Diemžēl joprojām valda uzskats, ka jaunieši ir par jauni, lai radītu reālu ietekmi, un viņiem nav attiecīgās pieredzes. Tomēr šis uzskats lēnām sāk mainīties.
Kā jau teikts, demokrātiskas valsts veidošanā būtiskas ir vēlēšanas. Tas ir veids, kā jauniešu balsīm tapt sadzirdētām. Laikā, kad no skolu programmām tiek izņemta politikas mācība un vidējam jaunietim ir salīdzinoši zema izpratne par valsts veidošanās procesiem un politiku kopumā, ir ļoti svarīgi, lai par vēlēšanām un politisko aktīvismu runātu tieši nevalstiskās organizācijas.
Jaunieši, sasniedzot 18 gadu vecumu, bieži nedodas uz vēlēšanām, jo uzskata, ka viņu balsij nav nozīmes. Viņi nezina, par ko balsot, vai vienkārši ir bail izdarīt nepareizu izvēli.
Šajā jautājumā nozīmīga loma ir tieši nevalstiskākām organizācijām, kurām ir ar jauniešiem jārunā par to, jāizglīto un jāiedrošina, ka ik balsij ir liela vērtība. Tas veicinās jauniešu dalību arī vēlēšanās, ievēlot sev tīkamus politiskos spēkus, kas, iespējams, vairāk ieklausīsies jauniešu viedoklī arī pēc vēlēšanām. Nevalstiskajām organizācijām ir jāpanāk, ka politiskie spēki skatās uz jauniešiem kā uz būtisku sabiedrības daļu un viņos ieklausās, tā veicinot līdzdalību. Tieši šā iemesla dēļ ir būtiski, ka jaunieši iesaistās nevalstisko organizāciju darbībā, jo tikai kopīgs darbs un kopīga skaļa balss spēj ietekmēt lēmumus arī valsts un pašvaldību līmenī.
Latvijas Jaunatnes padome 2021. gada sākumā sāka kampaņu #TapisArJauniešuEnerģiju, kuras laikā vērsa sabiedrības un jo īpaši Saeimas deputātu uzmanību uz jaunatnes problēmām, zemo finansējumu un jaunatnes nevalstisko organizāciju nozīmi. Vairāk par to var uzzināt mājaslapā www.jauniesuenergija.ljp.lv
Autore ir jaunatnes organizācijas Klubs Māja jauno Eiropas federālistu koordinatore
