Augstskolas misija ir ieguldīt studentos

  • Anna Saltikova
  • 11.08.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Augstskola var atbalstīt studentus dažādos veidos – palīdzēt iegūt zināšanas un kompetences studiju programmu ietvaros, sekmēt kontaktu tīkla veidošanos ar dažādiem ārpusstudiju pasākumiem, kā arī sniegt atbalstu pirmās darba pieredzes iegūšanā. Daudziem jauniešiem, absolvējot augstskolu, trūkst praktiskas darba pieredzes, kas reizēm traucē karjeras veidošanā, un augstskola šeit var palīdzēt.

Attīstīt darbam nepieciešamās iemaņas

Salīdzinoši nesen Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar biedrībām/nodibinājumiem un augstākās izglītības iestādēm (universitātēm, akadēmijām, augstskolām, koledžām, kurām ir augstākās izglītības iestādes statuss) aizsāka projektu “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība”, kas patiesībā sniedz ieguvumu gan jauniešiem, gan augstskolām un biedrībām, jo vieni var mācīties darot, bet otri iegūst savā kolektīvā jaunus talantus un svaigas idejas. Pamata ideja ir pavisam vienkārša – augstskolas var pieņemt darbā studentus amatos, kas ir saistīti ar kādu no piedāvātajām studiju programmām, bet studējošais par šo darbu saņem stipendiju. Protams, var diskutēt par stipendijas apjomu, iesaistes ilgumu vai citām lietām, tomēr pati ideja ir ļoti vērtīga.

Iespēja pamanīt jaunus talantus

Šī ir iespēja gan palīdzēt studentiem, kuri, iespējams, pandēmijas laikā zaudējuši darbu vai nevar uzsākt darba gaitas pieredzes trūkuma dēļ. Tomēr vienlaikus, kā darba devēja, apzinos, ka šī ir iespēja arī kolektīvam – ir papildus darba rokas pienākumiem, kuriem iepriekš, iespējams, pietrūka laika, ir jaunas idejas, skatījums no malas. Nenoliedzami, strādājot ar jauniem cilvēkiem, kuri nav darba pieredzes, nākas ieguldīt papildus laiku, lai apmācītu un ievadīti darba vidē, tomēr tā ir augstskolas misija: atbalstīt un palīdzēt pilnveidoties! Turklāt, tā ir iespēja savlaicīgi pamanīt spožākos talantus, lai nākotnē piesaistītu jau kā pilnas slodzes darbiniekus.

Nav noslēpums, ka daudziem jauniešiem pirmo soļi darba tirgū ir izaicinoši, jo trūkst izpratnes par to, kā tiek veidotas attiecības un komunikācija starp darba devēju un darba ņēmēju. Nereti arī darba devējs vēlas, lai potenciālajam darbiniekam būtu vismaz neliela pieredze u.tml. Studentiem šāda veida projekts, kas paredz iespēju strādāt augstskolā, kurā studē, sniedz gan pieredzi, gan izpratni un attiecīgi atvieglos arī karjeras veidošanu nākotnē. Vienlaikus, atšķirībā no prakses, tiek paredzēta arī stipendija, kas nav mazsvarīgi.

Ideja, kurā vērts iesaistīties

Neraugoties uz to, ka šādam sadarbības projektam ir liela pievienotā vērtība, līdz šim vērojama salīdzinoši neliela interese gan no studentu, gan no iesaistīto augstskolu puses. Ja runājam par augstskolu iesaisti, iespējams, interesi mazina tas, ka projekts nesedz administratīvās izmaksas, un sākotnēji to darījām pašu spēkiem, tomēr šī pasākuma ietvaros augstskola var algot studentu, kurš īsteno projekta administrēšanu. Es gribētu iedrošināt savus kolēģus citās augstskolās rast iespēju piedāvāt studentiem dažādas vakances un piedalīties!

Arī studentiem noteikti ir vērts būt aktīvākiem un piedalīties, jo tas, cik pozitīva ir pirmā darba pieredze, lielā mērā ietekmē arī kopējo motivāciju strādāt un veidot karjeru. Un kāpēc gan lai pirmais darbs nebūtu tieši augstskolā, kurā studē? Vidē, kura jau ir pazīstama, ar cilvēkiem, kuri nav sveši?

 

Autore ir Alberta koledžas valdes locekle

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā