Augstskolas misija ir ieguldīt studentos

  • Anna Saltikova
  • 11.08.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Augstskola var atbalstīt studentus dažādos veidos – palīdzēt iegūt zināšanas un kompetences studiju programmu ietvaros, sekmēt kontaktu tīkla veidošanos ar dažādiem ārpusstudiju pasākumiem, kā arī sniegt atbalstu pirmās darba pieredzes iegūšanā. Daudziem jauniešiem, absolvējot augstskolu, trūkst praktiskas darba pieredzes, kas reizēm traucē karjeras veidošanā, un augstskola šeit var palīdzēt.

Attīstīt darbam nepieciešamās iemaņas

Salīdzinoši nesen Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar biedrībām/nodibinājumiem un augstākās izglītības iestādēm (universitātēm, akadēmijām, augstskolām, koledžām, kurām ir augstākās izglītības iestādes statuss) aizsāka projektu “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība”, kas patiesībā sniedz ieguvumu gan jauniešiem, gan augstskolām un biedrībām, jo vieni var mācīties darot, bet otri iegūst savā kolektīvā jaunus talantus un svaigas idejas. Pamata ideja ir pavisam vienkārša – augstskolas var pieņemt darbā studentus amatos, kas ir saistīti ar kādu no piedāvātajām studiju programmām, bet studējošais par šo darbu saņem stipendiju. Protams, var diskutēt par stipendijas apjomu, iesaistes ilgumu vai citām lietām, tomēr pati ideja ir ļoti vērtīga.

Iespēja pamanīt jaunus talantus

Šī ir iespēja gan palīdzēt studentiem, kuri, iespējams, pandēmijas laikā zaudējuši darbu vai nevar uzsākt darba gaitas pieredzes trūkuma dēļ. Tomēr vienlaikus, kā darba devēja, apzinos, ka šī ir iespēja arī kolektīvam – ir papildus darba rokas pienākumiem, kuriem iepriekš, iespējams, pietrūka laika, ir jaunas idejas, skatījums no malas. Nenoliedzami, strādājot ar jauniem cilvēkiem, kuri nav darba pieredzes, nākas ieguldīt papildus laiku, lai apmācītu un ievadīti darba vidē, tomēr tā ir augstskolas misija: atbalstīt un palīdzēt pilnveidoties! Turklāt, tā ir iespēja savlaicīgi pamanīt spožākos talantus, lai nākotnē piesaistītu jau kā pilnas slodzes darbiniekus.

Nav noslēpums, ka daudziem jauniešiem pirmo soļi darba tirgū ir izaicinoši, jo trūkst izpratnes par to, kā tiek veidotas attiecības un komunikācija starp darba devēju un darba ņēmēju. Nereti arī darba devējs vēlas, lai potenciālajam darbiniekam būtu vismaz neliela pieredze u.tml. Studentiem šāda veida projekts, kas paredz iespēju strādāt augstskolā, kurā studē, sniedz gan pieredzi, gan izpratni un attiecīgi atvieglos arī karjeras veidošanu nākotnē. Vienlaikus, atšķirībā no prakses, tiek paredzēta arī stipendija, kas nav mazsvarīgi.

Ideja, kurā vērts iesaistīties

Neraugoties uz to, ka šādam sadarbības projektam ir liela pievienotā vērtība, līdz šim vērojama salīdzinoši neliela interese gan no studentu, gan no iesaistīto augstskolu puses. Ja runājam par augstskolu iesaisti, iespējams, interesi mazina tas, ka projekts nesedz administratīvās izmaksas, un sākotnēji to darījām pašu spēkiem, tomēr šī pasākuma ietvaros augstskola var algot studentu, kurš īsteno projekta administrēšanu. Es gribētu iedrošināt savus kolēģus citās augstskolās rast iespēju piedāvāt studentiem dažādas vakances un piedalīties!

Arī studentiem noteikti ir vērts būt aktīvākiem un piedalīties, jo tas, cik pozitīva ir pirmā darba pieredze, lielā mērā ietekmē arī kopējo motivāciju strādāt un veidot karjeru. Un kāpēc gan lai pirmais darbs nebūtu tieši augstskolā, kurā studē? Vidē, kura jau ir pazīstama, ar cilvēkiem, kuri nav sveši?

 

Autore ir Alberta koledžas valdes locekle

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā