Augstskolas misija ir ieguldīt studentos

  • Anna Saltikova
  • 11.08.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Augstskola var atbalstīt studentus dažādos veidos – palīdzēt iegūt zināšanas un kompetences studiju programmu ietvaros, sekmēt kontaktu tīkla veidošanos ar dažādiem ārpusstudiju pasākumiem, kā arī sniegt atbalstu pirmās darba pieredzes iegūšanā. Daudziem jauniešiem, absolvējot augstskolu, trūkst praktiskas darba pieredzes, kas reizēm traucē karjeras veidošanā, un augstskola šeit var palīdzēt.

Attīstīt darbam nepieciešamās iemaņas

Salīdzinoši nesen Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar biedrībām/nodibinājumiem un augstākās izglītības iestādēm (universitātēm, akadēmijām, augstskolām, koledžām, kurām ir augstākās izglītības iestādes statuss) aizsāka projektu “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība”, kas patiesībā sniedz ieguvumu gan jauniešiem, gan augstskolām un biedrībām, jo vieni var mācīties darot, bet otri iegūst savā kolektīvā jaunus talantus un svaigas idejas. Pamata ideja ir pavisam vienkārša – augstskolas var pieņemt darbā studentus amatos, kas ir saistīti ar kādu no piedāvātajām studiju programmām, bet studējošais par šo darbu saņem stipendiju. Protams, var diskutēt par stipendijas apjomu, iesaistes ilgumu vai citām lietām, tomēr pati ideja ir ļoti vērtīga.

Iespēja pamanīt jaunus talantus

Šī ir iespēja gan palīdzēt studentiem, kuri, iespējams, pandēmijas laikā zaudējuši darbu vai nevar uzsākt darba gaitas pieredzes trūkuma dēļ. Tomēr vienlaikus, kā darba devēja, apzinos, ka šī ir iespēja arī kolektīvam – ir papildus darba rokas pienākumiem, kuriem iepriekš, iespējams, pietrūka laika, ir jaunas idejas, skatījums no malas. Nenoliedzami, strādājot ar jauniem cilvēkiem, kuri nav darba pieredzes, nākas ieguldīt papildus laiku, lai apmācītu un ievadīti darba vidē, tomēr tā ir augstskolas misija: atbalstīt un palīdzēt pilnveidoties! Turklāt, tā ir iespēja savlaicīgi pamanīt spožākos talantus, lai nākotnē piesaistītu jau kā pilnas slodzes darbiniekus.

Nav noslēpums, ka daudziem jauniešiem pirmo soļi darba tirgū ir izaicinoši, jo trūkst izpratnes par to, kā tiek veidotas attiecības un komunikācija starp darba devēju un darba ņēmēju. Nereti arī darba devējs vēlas, lai potenciālajam darbiniekam būtu vismaz neliela pieredze u.tml. Studentiem šāda veida projekts, kas paredz iespēju strādāt augstskolā, kurā studē, sniedz gan pieredzi, gan izpratni un attiecīgi atvieglos arī karjeras veidošanu nākotnē. Vienlaikus, atšķirībā no prakses, tiek paredzēta arī stipendija, kas nav mazsvarīgi.

Ideja, kurā vērts iesaistīties

Neraugoties uz to, ka šādam sadarbības projektam ir liela pievienotā vērtība, līdz šim vērojama salīdzinoši neliela interese gan no studentu, gan no iesaistīto augstskolu puses. Ja runājam par augstskolu iesaisti, iespējams, interesi mazina tas, ka projekts nesedz administratīvās izmaksas, un sākotnēji to darījām pašu spēkiem, tomēr šī pasākuma ietvaros augstskola var algot studentu, kurš īsteno projekta administrēšanu. Es gribētu iedrošināt savus kolēģus citās augstskolās rast iespēju piedāvāt studentiem dažādas vakances un piedalīties!

Arī studentiem noteikti ir vērts būt aktīvākiem un piedalīties, jo tas, cik pozitīva ir pirmā darba pieredze, lielā mērā ietekmē arī kopējo motivāciju strādāt un veidot karjeru. Un kāpēc gan lai pirmais darbs nebūtu tieši augstskolā, kurā studē? Vidē, kura jau ir pazīstama, ar cilvēkiem, kuri nav sveši?

 

Autore ir Alberta koledžas valdes locekle

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā