Augstskolas misija ir ieguldīt studentos

  • Anna Saltikova
  • 11.08.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Augstskola var atbalstīt studentus dažādos veidos – palīdzēt iegūt zināšanas un kompetences studiju programmu ietvaros, sekmēt kontaktu tīkla veidošanos ar dažādiem ārpusstudiju pasākumiem, kā arī sniegt atbalstu pirmās darba pieredzes iegūšanā. Daudziem jauniešiem, absolvējot augstskolu, trūkst praktiskas darba pieredzes, kas reizēm traucē karjeras veidošanā, un augstskola šeit var palīdzēt.

Attīstīt darbam nepieciešamās iemaņas

Salīdzinoši nesen Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar biedrībām/nodibinājumiem un augstākās izglītības iestādēm (universitātēm, akadēmijām, augstskolām, koledžām, kurām ir augstākās izglītības iestādes statuss) aizsāka projektu “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība”, kas patiesībā sniedz ieguvumu gan jauniešiem, gan augstskolām un biedrībām, jo vieni var mācīties darot, bet otri iegūst savā kolektīvā jaunus talantus un svaigas idejas. Pamata ideja ir pavisam vienkārša – augstskolas var pieņemt darbā studentus amatos, kas ir saistīti ar kādu no piedāvātajām studiju programmām, bet studējošais par šo darbu saņem stipendiju. Protams, var diskutēt par stipendijas apjomu, iesaistes ilgumu vai citām lietām, tomēr pati ideja ir ļoti vērtīga.

Iespēja pamanīt jaunus talantus

Šī ir iespēja gan palīdzēt studentiem, kuri, iespējams, pandēmijas laikā zaudējuši darbu vai nevar uzsākt darba gaitas pieredzes trūkuma dēļ. Tomēr vienlaikus, kā darba devēja, apzinos, ka šī ir iespēja arī kolektīvam – ir papildus darba rokas pienākumiem, kuriem iepriekš, iespējams, pietrūka laika, ir jaunas idejas, skatījums no malas. Nenoliedzami, strādājot ar jauniem cilvēkiem, kuri nav darba pieredzes, nākas ieguldīt papildus laiku, lai apmācītu un ievadīti darba vidē, tomēr tā ir augstskolas misija: atbalstīt un palīdzēt pilnveidoties! Turklāt, tā ir iespēja savlaicīgi pamanīt spožākos talantus, lai nākotnē piesaistītu jau kā pilnas slodzes darbiniekus.

Nav noslēpums, ka daudziem jauniešiem pirmo soļi darba tirgū ir izaicinoši, jo trūkst izpratnes par to, kā tiek veidotas attiecības un komunikācija starp darba devēju un darba ņēmēju. Nereti arī darba devējs vēlas, lai potenciālajam darbiniekam būtu vismaz neliela pieredze u.tml. Studentiem šāda veida projekts, kas paredz iespēju strādāt augstskolā, kurā studē, sniedz gan pieredzi, gan izpratni un attiecīgi atvieglos arī karjeras veidošanu nākotnē. Vienlaikus, atšķirībā no prakses, tiek paredzēta arī stipendija, kas nav mazsvarīgi.

Ideja, kurā vērts iesaistīties

Neraugoties uz to, ka šādam sadarbības projektam ir liela pievienotā vērtība, līdz šim vērojama salīdzinoši neliela interese gan no studentu, gan no iesaistīto augstskolu puses. Ja runājam par augstskolu iesaisti, iespējams, interesi mazina tas, ka projekts nesedz administratīvās izmaksas, un sākotnēji to darījām pašu spēkiem, tomēr šī pasākuma ietvaros augstskola var algot studentu, kurš īsteno projekta administrēšanu. Es gribētu iedrošināt savus kolēģus citās augstskolās rast iespēju piedāvāt studentiem dažādas vakances un piedalīties!

Arī studentiem noteikti ir vērts būt aktīvākiem un piedalīties, jo tas, cik pozitīva ir pirmā darba pieredze, lielā mērā ietekmē arī kopējo motivāciju strādāt un veidot karjeru. Un kāpēc gan lai pirmais darbs nebūtu tieši augstskolā, kurā studē? Vidē, kura jau ir pazīstama, ar cilvēkiem, kuri nav sveši?

 

Autore ir Alberta koledžas valdes locekle

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Viedoklis Maija Katkovska

Kas ir "čata ruletes" un kāpēc tās ir bīstamas bērniem?

Laikā, kad nebija pieejami viedtālruņi, viena no bērnu izklaidēm bija zvanīt uz svešu telefona numuru, lai parunātu muļķības un ākstītos. Šobrīd izklaide atgriezusies tā dēvēto “čata rulešu” formā – video platformās, kur sarunu biedri tiek atlasīti pēc nejaušības principa un tad saslēgti videozvanā. 

Viedoklis Ausma Rozentāle

Valoda, vide un motivācija – kas senioriem palīdz apgūt digitālās prasmes?

Digitālās prasmes ir kļuvušas par ikdienišķu nepieciešamību. Kā saņemam valsts pakalpojumus, kā pierakstāmies pie ārsta vai saņemam medikamentus, kā veicam bankas maksājumus vai pat komunicējam ar tuviniekiem, - tas viss arvien vairāk notiek tiešsaistē. Tomēr OECD dati liecina, ka vairāk nekā puse senioru valstīs ar labu interneta pieejamību joprojām jūtas nedroši digitālajā vidē vai izmanto internetu tikai minimālām vajadzībām.

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Kļūst labāk – par IKP izmaiņām šā gada 3. ceturksnī

Kļūst labāk – tā divos vārdos var raksturot šodien publicētos IKP datus. Ekonomikas pieaugums gada griezumā ir sasniedzis 2,5%. Tas nav izcili, taču ārpus pandēmijas svārstību perioda, kad dažkārt iespaidīgu kāpumu radīja saimnieciskās darbības administratīva ierobežošana gadu iepriekš, šis ir labākais rādītājs kopš 2018. gada beigām.

Jaunākajā žurnālā