Izglītība kā praktiski pielietojams kompass

Ilustratīvs attēls
Zane Driņķe

Nekas nav tik pastāvīgs kā pārmaiņas. Tās vēl vairāk paātrināja pandēmija, digitālā transformācija un citi notikumi, kas liek uzdot jautājumu arī par to, kāda ir mūsdienīga kvalitatīva izglītība un kā tādu nodrošināt. Par to, ka šis jautājums kļūst aizvien aktuālāks, liecina arī pētījumu kompānijas Kantar nesen veiktais pētījums par augstākās izglītības reputāciju Latvijā. Tas liecina, ka augstākās izglītības reputācija sabiedrībā kopumā pieaug, bet jauniešu vidū – samazinās.

Izglītība kā praktiski pielietojams kompass

Izglītība patlaban ir viena no nozīmīgākajiem tematiem, runājot par sabiedrības ilgtspēju. Savukārt izglītība ilgtspējīgai attīstībai plašākā izpratnē ir jēgpilna izglītība. Tās centrā ir identitātes un vērtību, taisnīguma un atbildības jautājumi, iedvesmošana zinātkārei un radošumam, aicinājums būt atvērtiem, drosmīgiem un iejūtīgiem, un pamudinājums pielietot savus sociālos, emocionālos, kognitīvos un fiziskos resursus cerīgas nākotnes veidošanā.

Vienlaikus tik daudz kā vēl nekad agrāk izglītībai ir jābūt kā praktiski pielietojamam kompasam, kas jaunietim palīdz būt veiksmīgam pasaulē, kas kļūst arvien sarežģītāka, nepastāvīgāka un nenoteiktāka. Pētījumi apliecina, ka cilvēki ar augstāko izglītību ātrāk iekļaujas darba tirgū un viņiem ir lielāka iespēja saņemt darba piedāvājumu ar augstāku atalgojumu, tomēr ar šo pamatpatiesību vien nepietiek.

Tas patiešām ir milzīgs izaicinājums arī Latvijas augstskolu vadītājiem veidot mācību programmas tā, lai tās pielāgotos strauji mainīgajai videi un apmierinātu aizvien prasīgākos studentus. Protams, mācību saturu varbūt mazāk skars izmaiņas tādos “klasiskos” studiju virzienos kā, piemēram, filozofija vai klasiskā filoloģija. Taču ar uzņēmējdarbību saistītajām mācību programmām ir jāpaspēj “noķert” viss jaunais, jo kā gan topošais uzņēmējs varēs būt veiksmīgs, ja elastīgi nereaģēs uz pārmaiņām, pretējā gadījumā viņu apsteigs konkurenti un uzņēmums cietīs zaudējumus. Vēl vairāk – uzņēmējam ir jāspēj prognozēt notikumu attīstība, lai pirmais piedāvātu labākos risinājumus saviem klientiem un gūtu peļņu. Pēc šāda principa darbojas arī Biznesa augstskola Turība, jo mācīt citam pelnīt var tikai tas, kurš pats to prot.

Jauniešu vidū augstākās izglītības prestižs ir zemāks nekā pieaugušo vidū. Tā varētu būt pandēmijas ietekme. Attālinātās studijas būtiski izmainīja ierasto studiju dienaskārtību, no vienas puses, ietaupot studijām nepieciešamo laiku, no otras – liekot apšaubīt studiju lietderību. Viena no būtiskām studiju pievienotajām vērtībām ir kontaktu veidošana un paplašināšana. Ja studijas notiek attālināti, šī pievienotā vērtība būtiski samazinās, un daļai jauniešu tas ir ļoti svarīgi.

Kas pieejams visiem – nav prestižs?

Daļa jauniešu arī norāda – tad, kad izglītība kļūst pieejama visiem, tā vairs nešķiet tik iekārojama un prestiža. Un daļēji tam arī jāpiekrīt – faktiski ikviens šobrīd var studēt jebkurā pasaules malā – gan par maksu, gan bez maksas – atkarībā no tā, kādā valstī un kādu specialitāti vēlas apgūt. Lai iegūtu sev vēlamo izglītību, faktiski vairs nav nekādu ierobežojumu. Prestižākas joprojām skaitās tās augstskolas, kurās ir lielāks konkurss un ierobežojumi, kā arī mācību maksa salīdzinoši ir krietni augstāka.

Tomēr – vai tikai šis aspekts var būt noteicošais, vērtējot augstākās izglītības reputāciju? Noteikti nē. Jaunieši šobrīd ir mērķtiecīgāki nekā jebkad agrāk. Viņi nav gatavi tērēt laiku studijām, kuras pabeidzot, diploms varbūt arī tiks iegūts, taču kopumā studijas būs bijušas vairāk formālas. Studenti šobrīd vēlas iegūt jēgpilnu izglītību, kas var palīdzēt sasniegt karjeras virsotnes, veidot savu biznesu, būt soli priekšā citiem utt.,  un tāda mums, augstskolu mācībspēkiem, ir viņiem jāpiedāvā. Jēgpilnai izglītībai ir nākotne un prestižs. Ja izglītība ir formāla, tā šobrīd vairs neuzrunā jauniešus. Šobrīd dažāda veida izglītojoša informācija pieejama, piemēram, YouTube kanālā, tiek piedāvāti daudzi specializētie kursi, par kuriem samaksājot konkrētu naudas summu, ikviens var papildināt savas zināšanas nepieciešamajā jomā un tās arī praktiski izmantot, lai pelnītu naudu. Izglītībai ir jābūt tādai, kas dod šo praktisko pievienoto vērtību.

Studentam, kurš vēlas, lai augstskola viņam ir labā roka biznesa veidošanā jau tuvākajā nākotnē, ir jāpiedāvā gan pasniedzēji ar pieredzi sava biznesa veidošanā, gan mācību programmas, kuras atbilst pēdējos gados piedzīvotajai digitālajai transformācijai.  Nākotnes profesors ir pilnīgi citādāks – tas nav cilvēks, kurš darbojas tikai zinātnē, viņam ir savs uzņēmums, kurš ideālā gadījumā eksportē, bet vienlaikus šis cilvēks var būt arī doktors un profesors.

Kas māca pelnīt citiem, tas jāprot arī pašam

Vadot paši savu uzņēmumu veiksmīgi, to mācām arī citiem. Prasības, lai izsniegtu starptautiski atzītu diplomu, visām Latvijas augstskolām neatkarīgi no dibinātāja ir vienādas. Mums programmas ir jāveido tādas, lai tās būtu uz rezultātu orientētas. Augstskolai ir jābūt soli priekšā saviem studentiem, lai spētu piedāvāt rītdienas kompetences un zināšanas.

Pasniedzējam jāspēj studenta uzmanība noturēt jau ar citām metodēm. Mums veidojas sadarbība starp studentu un pasniedzēju, mēs dibinām uzņēmumus, iesaistām praksēs. Skolēns pēc vidusskolas jau ir nosēdējies skolas solā, viņš to vairs redzēt negrib. Jāliek citas pievienotās vērtības un motivācijas. Kas būs tas, kā dēļ jaunais students būs gatavs tērēt laiku? Jaunieši dzīvo, iet pa dzīvi vieglāk nekā mēs, vecāku paaudžu cilvēki. Viņi ir egoistiskāki, bet mērķtiecīgāki. Tieši šie cilvēki būs mūsu valsts nākotnes veidotāji, un mums ar to ir jārēķinās, palīdzot viņiem realizēties iespējami vislabākajā veidā.

 

Autore ir asoc. prof., Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu