Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 3
Kā Krievijas iebrukums Ukrainā ir izmainījis Latvijas sabiedrības uztveri, pasaules redzējumu un publisko komunikāciju? Kādas mācības esam guvuši? Kā šī laika sniegtās iespējas varam izmantot savā labā?
Sarunā piedalās Ieva Bērziņa, politisko zinātņu doktore, Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece, Vidzemes Augstskolas asociētā profesore,
Arno Jundze, rakstnieks un žurnālists, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs,
Gatis Krūmiņš, vēstures zinātņu doktors, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors,
Krišjānis Lācis, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes filozofijas doktorants, Telos.lv redaktors,
Jānis Pleps, juridisko zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents.
Sarunu sagatavoja Rudīte Kalpiņa.
Kāds konteksts Latvijā ir Ukrainā notiekošajam?
Gatis Krūmiņš. Mēs dzīvojam vietā ar augstu turbulenci, un, kad notiek ģeopolitiskas tektonisko plākšņu pārbīdes, notikumi arī pie mums kļūst intensīvāki. Ik pa laikam notiek kas negaidīts, kas pamaina lietas dažādos iepriekš neparedzētos virzienos. Pie mums šādas situācijas pēdējos 100 gados ir bijušas neskaitāmas reizes biežāk nekā, piemēram, Zviedrijā.
Ieva Bērziņa. Jāatzīst, ka, līdzīgi citiem, iepriekš domāju, ka fiziskas karadarbības no Krievijas puses nebūs, uztvēru Putina režīma stabilitāti kā Krievijas ārpolitikas aprēķinu. Bet 24. februārī pierādījās, ka tas, kā Krievija veido ārpolitiku, ir iracionāli. Mani personiski visvairāk satriec šī arhaiskā kara bezjēdzība, jo tas notiek 21. gadsimtā. Dzīvojam taču digitālā laikmetā un modernajā pasaulē it kā vairs necīnāmies par teritorijām. Līdz šim priekšplānā bija hibrīdkarš, taču Ukrainā pieredzam Otrā pasaules kara turpinājumu paātrinātā tempā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.