Zelts un asinis

Kremļa atbalstītais noslēpumainais tīkls, kas pazīstams kā Vāgnera grupa, pelna labu naudu Sudānā, palīdzot vietējiem militāristiem apspiest demokrātisko kustību

Saules izdedzinātā, taču ar zeltu bagātā apgabalā aptuveni 300 km uz ziemeļiem no Sudānas galvaspilsētas saimnieko kāds noslēpumains ārvalstu uzņēmējs. Vietējie iedzīvotāji to sauc vienkārši par «krievu firmu» — tuksneša vidū uzbūvēta rūpīgi apsargāta rūpnīca, kurā no putekļainās rūdas kalniem iegūst zeltu.

«Krievi maksā vislabāk,» saka kalnracis un vietējās kopienas līderis Amārs el Amīrs, kas dzīvo nelielā pilsētiņā Ibēdijā 15 km attālumā no rūpnīcas. «Neko vairāk mēs par viņiem nezinām.»

Taču Sudānas uzņēmumu reģistra un valdības dokumenti liecina, ka zelta raktuve pieder Vāgnera grupai — noslēpumainajam militārajam grupējumam, kuru kontrolē Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvs sabiedrotais.

Kā norāda eksperti un Rietumu amatpersonas, sākotnēji ar algotņiem pazīstamā Vāgnera grupa pēdējos gados kļuvusi par daudz plašāku un sarežģītāku Kremļa varas instrumentu, cenšoties iespiesties arī Āfrikā. Sniedzot militāru atbalstu vietējiem autokrātiem un iesaistoties tirdzniecības operācijās, šis grupējums palīdz vairot Putina ambīcijas Āfrikas kontinentā, kur Krievija bauda salīdzinoši lielu atbalstu.

Slēpj saites

Par Vāgnera grupu pirmoreiz sāka runāt 2014. gadā, kad šī Kremļa atbalstītā algotņu grupa iesaistījās Putina pirmajā iebrukumā Austrumukrainā, bet vēlāk arī Sīrijas konfliktā. Pēdējos mēnešos vismaz tūkstotis Vāgnera kaujinieku atkal ir parādījušies Ukrainā, ziņo britu izlūkdienesti.

Pēc Rietumu amatpersonu sniegtās informācijas, Vāgnera smadzenes ir Krievijas oligarhs Jevgeņijs Prigožins, kas pazīstams ar iesauku «Putina pavārs» (viņa restorāni saņēmuši daudzus izdevīgus valdības pasūtījumus) un kuram ASV izvirzīja apsūdzības par iejaukšanos 2016. gada prezidenta vēlēšanās. Runā, ka grupas nosaukumu par godu Hitlera iemīļotajam komponistam esot devis algotņu komandieris, kas apsēsts ar nacisma simboliem.  

2017. gadā Vāgnera grupa sāka aktīvi rosīties Āfrikā, kur tās algotņi ir kļuvuši par nozīmīgu, dažkārt izšķirošu faktoru vairākās konfliktu skartās valstīs: Lībijā, Mozambikā, Centrālāfrikas Republikā un pavisam nesen Mali, kur, tāpat kā citviet, Vāgnera kaujinieki apsūdzēti nežēlīgos noziegumos pret civiliedzīvotājiem.

Taču izrādās, ka Vāgnera grupa Āfrikā ir daudz vairāk nekā vienkārši kara mašīna, un to labi demonstrē tās rosīšanās Sudānā, kas ir trešā lielākā zelta ražotājvalsts kontinentā.

Dokumenti liecina, ka Vāgnera grupa Sudānā tikusi pie ļoti izdevīgiem zelta ieguves līgumiem, kas ir vērā ņemams papildinājums 130 miljardus ASV dolāru vērtajiem Kremļa zelta krājumiem. Tie savukārt palīdz mīkstināt ekonomisko sankciju ietekmi, ko pret Krieviju pēc iebrukuma Ukrainā noteikušas rietumvalstis, proti, ar zelta rezervēm tiek stutēts rubļa kurss.

Tagad kļuvis zināms, ka Vāgnera grupa palīdz Kremlim īstenot plānu uzbūvēt jaunu jūras spēku bāzi Sarkanās jūras krastā, kur Krievija varētu izvietot arī savus karakuģus. Savukārt Sudānas rietumu daļā grupējums ir iekārtojies bāzēs, no kurām algotņi var īstenot bruņotas operācijas kaimiņvalstīs.

Sudāna pērn oktobrī piedzīvoja militāru apvērsumu, un kopš tā laika Vāgnera grupa ir cieši sadarbojusies ar varaskāro komandieri Muhamedu Hamdanu Dagalo. Viņš, starp citu, bija ieradies vizītē Maskavā tieši 24. februārī, kad Krievija iebruka Ukrainā. Krievu algotņi tagad palīdz Sudānas militāristiem apspiest trauslo demokrātisko tautas kustību, apgalvo Rietumu amatpersonas.

«Krievija barojas no kleptokrātijas, pilsoņu kariem un savstarpējiem konfliktiem Āfrikā, aizpildot to vakuumu, kura novēršanā Rietumi nav iesaistīti vai nav ieinteresēti,» saka Samuels Ramani no Londonā strādājošās aizsardzības pētniecības grupas Royal United Services Institute.

Tajā pašā laikā gan Kremlis, gan Prigožins noliedz jelkādas saiknes ar Vāgnera grupu. Prigožins cenšas rūpīgi slēpt saistību ar Vāgnera grupu, izmantojot fiktīvu uzņēmumu tīklu un uz sarunām ar prezidentiem un militārajiem komandieriem Āfrikā ceļojot ar privātu lidmašīnu. Taču ASV Finanšu ministrija un citi eksperti, kas seko Prigožina aktivitātēm, apgalvo, ka tieši viņš kontrolē lielāko daļu vai pat visus Vāgnera grupas konglomerāta uzņēmumus.

Ekspertu rokās ir nonākuši gan Krievijas, gan Sudānas muitas dokumenti, kas pierāda Prigožina tiešu iesaisti šajā Āfrikas valstī notikušajos darījumos. Tos papildina arī kalnrūpniecības nozares līgumi, lidojumu dati un pat intervijas ar Sudānas amatpersonām, kas palīdzējušas atklāt Prigožina biznesa impērijas apjomu. Vāgnera grupa visā Āfrikā pēc sevis «atstāj melu un cilvēktiesību pārkāpumu pēdas», 24. maijā paziņoja ASV Ārlietu ministrija, norādot, ka tieši Prigožins ir tās «vadītājs un finansētājs».

Pats Prigožins garā atbildē uz mūsu jautājumiem noliedza jelkādu dalību kalnrūpniecības jomā Sudānā, nosodīja pret viņu noteiktās ASV sankcijas un pat deva mājienu, ka nekādas Vāgnera grupas vispār nav. «Man diemžēl nekad nav piederējuši zelta ieguves uzņēmumi,» viņš atbildēja. «Un es neesmu Krievijas militārpersona.» Savukārt «Vāgnera leģenda ir tikai leģenda».

Atslēga uz Āfriku

Vāgnera grupas darbība Sudānā sākās 2017. gadā ar kādu tikšanos Sočos — pēc gandrīz 30 gadu valdīšanas autokrātiskajam Sudānas prezidentam Omaram al Bašīram vara sāka slīdēt no rokām, tāpēc viņš ieradās pie Putina, lai veidotu «jaunu aliansi». Apmaiņā pret Krievijas palīdzību Sudāna kļūs par Krievijas «atslēgu uz Āfriku» — tā rakstīts Kremļa veiktajā sarunu stenogrammā.

Putins šo piedāvājumu pieņēma.

Jau pēc dažām nedēļām Sudānā sāka ierasties Krievijas ģeologi, kurus oficiāli nodarbināja jaundibināts sudāniešu uzņēmums Meroe Gold, liecina Londonā bāzētās izmeklēšanas iestādes Dossier Center iegūtie komerciālo lidojumu dati.

ASV Finanšu ministrija apgalvo, ka patiesībā Meroe Gold īstais īpašnieks ir Prigožins, un tāpēc jau 2020. gadā piemēroja sankcijas šim uzņēmumam. Meroe Gold direktors Mihails Potepkins agrāk strādāja Internet Research Agency, kas labi pazīstama kā Prigožina finansēta troļļu fabrika, kuru apsūdzēja par iejaukšanos ASV vēlēšanās 2016. gadā.

Ģeologiem drīz sekoja Krievijas aizsardzības amatpersonas, kas sāka sarunas par potenciālo Krievijas jūras kara flotes bāzi Sarkanajā jūrā.

Turpmāko 18 mēnešu laikā Meroe Gold ieveda Sudānā 131 kravu, liecina Krievijas muitas dati — kalnrūpniecības un celtniecības iekārtas, arī militārās kravas, automašīnas, amfībijas un divus transporta helikopterus. Viens no šiem helikopteriem gadu vēlāk tika nofotografēts Centrālāfrikas Republikā, kur Vāgnera grupas kaujinieki iesaistījās valsts prezidenta apsargāšanā, bet Prigožins tika pie ienesīga dimantu ieguves līguma.

Tikmēr Sudānā krievi sāka sniegt padomus al Bašīram par to, kā glābt savu ādu. Kad 2018. gada beigās tur sākās tautas sacelšanās, Vāgnera grupas padomnieki nosūtīja prezidentam rakstiskus ieteikumus, mudinot sākt plašu kampaņu sociālajos tīklos, lai diskreditētu protestētājus. Pat ieteica publiski sodīt ar nāvi dažus no viņiem — kā brīdinājumu citiem.

Šo saraksti un citus dokumentus ieguvis Dossier Center, kuru finansē Mihails Hodorkovskis, bijušais naftas oligarhs un Putina ilggadējais pretinieks. Šo informāciju apstiprināja arī The New York Times, aptaujājot amatpersonas un uzņēmējus Sudānā.

Kad 2019. gada aprīlī al Bašīru gāza no amata viņa paša ģenerāļi, krievi ātri apmeta kažoku. Jau pēc nedēļas Sudānas galvaspilsētā Hartūmā ieradās Prigožina lidmašīna ar Krievijas augstāko militāro amatpersonu delegāciju. Atgriežoties Maskavā, tā līdzi uz konsultācijām atveda arī vairākas sudāniešu amatpersonas, to vidū komandiera Dagalo brāli, kas jau bija ticis pie amata jaunajā Sudānas valdībā, liecina lidojumu dati.

Sešas nedēļas vēlāk, 2019. gada 3. jūnijā, Dagalo karaspēks sāka asiņainu operāciju, lai izklīdinātu demokrātiju atbalstošus protestētājus galvaspilsētas centrā — turpmāko divu nedēļu laikā tika nogalināti vismaz 120 cilvēki. Muitas dokumenti liecina, ka 5. jūnijā Prigožina uzņēmums Meroe Gold piegādāja Dagalo ģimenes kontrolētam uzņēmumam 13 tonnas preču, ieskaitot policijas vairogus, ķiveres un stekus.

Aptuveni tajā pašā laikā Sudānā sākās aktīva dezinformācijas kampaņa — politisko domstarpību uzkurināšanai tika izmantoti viltus sociālo mediju konti. Šīs aktivitātes bija aizdomīgi līdzīgas troļļu fabrikas Internet Research Agency paņēmieniem. Facebook slēdza 172 no šiem viltus kontiem.

Taču ne šie pasākumi, ne arī ASV noteiktās sankcijas neatturēja Vāgnera grupu no galvenā mērķa — sagrābt daļu Sudānas zelta.

Zelta racēji

Uz Ibēdijas pilsētiņu Nīlas krastā regulāri ceļo daudzi nabadzīgi vīrieši, kuri cer tikt pie labas peļņas. Viņi sev līdzi ved ar zelta rūdu bagātos tuksnesī sašķeltos iežus, kas vietējā tirgū tiek sadrupināti vēl sīkāk, izmantojot vecmodīgu dzīvsudraba metodi, kas kaitē veselībai.

Taču daudz lielāku peļņu varot gūt, iežus pārdodot uzpircējiem no Meroe Gold rūpnīcas. Krievi maksājot līdz pat 3600 ASV dolāriem par deviņu tonnu kravas automašīnu. Uzpircējus bieži pavada Dagalo ātrās reaģēšanas spēku karavīri.

Kad pie Meroe Gold rūpnīcas vārtiem ieradās laikraksta The New York Times komanda, sudāniešu inženieris Ahmeds Abdelmoneims vēlējās izpalīdzēt. «Te strādā apmēram 30 krievu un 70 sudāniešu,» viņš norādīja uz dzīvojamajām telpām, darbnīcām un rūpnīcas torņiem.» Paši krievi diez vai runāšot ar reportieri, paskaidroja Ahmeds. Pirms viņš paspēja kaut ko sīkāk paskaidrot, inženiera rācijā atskanēja balss krievu valodā. Piebrauca mikroautobuss, kuru vadīja atlētiska izskata gaišādains vīrietis šortos, saulesbrillēs un haki zaļā krekliņā. Ahmedam tika pavēlēts sēsties busiņā, bet žurnālistiem — doties prom.

Zelta ieguve Sudānā strauji izvērsās pēc 2011. gada, kad no agrākās valsts atdalījās Dienvidsudāna, līdzi paņemot lielāko daļu naftas atradņu. Taču šis zelta drudzis vairojis tikai dažu sudāniešu turību, jo tirdzniecībā dominē Dagalo ģimene. Pēc Sudānas Centrālās bankas aplēsēm, aptuveni 70% Sudānā iegūtā zelta izved kontrabandas ceļā. Lielākā daļa vispirms nonāk Apvienotajos Arābu Emirātos, kas ir galvenais nedeklarētā Āfrikas zelta tranzīta centrs. Rietumu amatpersonas apgalvo, ka, iespējams, šādā veidā kontrabandas ceļā tiek nogādāts arī zelts no Krievijas. «Jūs varat ierasties AAE ar zelta pilnu somu, un neviens jums neko nejautā,» saka Lakšmi Kumāra no Vašingtonā bāzētās bezpeļņas organizācijas Global Financial Integrity, kas pēta nelikumīgas finanšu plūsmas.

Krievijas zelta plūsmas apturēšana ir kļuvusi par rietumvalstu prioritāti. Šā gada martā ASV Finanšu ministrija piedraudēja ar sankcijām ikvienam, kas palīdz Putinam palielināt dolāru uzkrājumus Krievijas centrālajā bankā.

Iespējams, ka daļa Sudānas zelta nonāk Krievijā. No 2021. gada februāra līdz jūnijam Sudānas pretkorupcijas dienesta amatpersonas sekoja 16 krievu kravas reisiem, kas Sudānā ieradās no Sīrijas ostas pilsētas Latākijas. Dažu lidojumu maršruti, kurus veica Krievijas armijas 223. vienība, sākās netālu no Maskavas. 

Pastāvot aizdomām, ka šīs lidmašīnas tiek izmantotas zelta kontrabandai, pretkorupcijas inspektori pērn 23. jūnijā veica reidu — viņi ieradās lidostā un pieprasīja atvērt kādas lidmašīnas kravas nodalījumu. Tūlīt pat iejaucās kāds Sudānas ģenerālis, atsaucoties uz valsts līdera Abdelfatāha Burhāna pavēli. Lidmašīna tika aizripināta uz lidostas militāro daļu un jau pēc pāris stundām izlidoja uz Sīriju bez pārmeklēšanas.

Piecus mēnešu vēlāk Sudānas valdība slēdza savu pretkorupcijas iestādi.

Burhāns atteicās mums sniegt interviju, savukārt ģenerālleitnants Ibrāhīms Gabirs, kas ir viens no valdošās Suverenitātes padomes locekļiem, noliedz runas par Krievijas kontrabandu. «Cilvēki runā, bet ir vajadzīgi pierādījumi.»

No Krievijas ar cepumiem

Kopš 2016. gada ASV ir noteikušas vismaz septiņas sankciju kārtas Prigožinam un viņa uzņēmumu tīklam. Federālais izmeklēšanas birojs piedāvā 250 000 dolāru atlīdzību par informāciju, kas palīdzētu arestēt Prigožinu. Taču tas nav kavējis viņa ekspansiju Āfrikā, kur viņš nekautrējas izrādīt savus sakarus.

Pērn Prigožins ramadāna svētā mēneša laikā ziedoja 198 tonnas pārtikas nabadzīgajiem sudāniešiem. «Dāvana no Jevgeņija Prigožina. No Krievijas ar mīlestību,» bija rakstīts uz rīsu, cukura un lēcu paciņām. 

Dāvinājumā, kas tika veikts ar Meroe Gold meitasuzņēmuma starpniecību, bija arī 28 tonnas no Krievijas importētu cepumu. «Tie bija domāti bērniem, bet tos baudīja visi,» stāsta Sudānas labdarības organizācijas vadītājs Mūsa Gismilla, kas piedalījās palīdzības izdalē.

Taču nācās piedzīvot kādu aizķeršanos. Prigožins uzstāja, lai 10 tonnas pārtikas tiktu novirzītas nevis uz trūcīgākajiem reģioniem, bet gan ostas pilsētu Portsudānu, kur Krievija lobēja jaunu militāro bāzi. «Tas liecināja, ka šis žests bija vairāk saistīts ar politiku, nevis humānismu,» secināja Gismilla.

Atbildē The New York Times Prigožins rakstīja, ka viņam «nav nekāda sakara ar Meroe Gold», tajā pašā laikā piebilstot, «cik man zināms, uzņēmums pašlaik ir likvidācijas procesā».

Viņš apstiprināja labdarības ziedojumu, kas esot veikts pēc kādas sudānietes lūguma, ar kuru viņam bijušas «draudzīgas, darba un seksuālas attiecības». Tas acīmredzami bija izsmejošs paskaidrojums, kas konservatīvajā musulmaņu sabiedrībā ir īpaši aizskaroši.

Pielabināties sudāniešu tautai cenšas arī ģenerālis Dagalo, Vāgnera grupas galvenais militārais sabiedrotais Sudānā. Kopš 2019. gada, kad Dagalo nodeva savu kādreizējo patronu al Bašīru, viņš cenšas panākt, lai tauta aizmirst par viņa nežēlīgo reputāciju Dārfūras reģiona konfliktā — tūkstošgades sākumā tur gāja bojā aptuveni 300 000 civiliedzīvotāju.

Dagalo ir publiski paudis savas ambīcijas kļūt par Sudānas līderi. Viņš pielabinās gan vietējo cilšu līderiem, apdāvinot viņus ar naudu un transportlīdzekļiem, gan arī draudzīgām ārzemju varām, piemēram, Krievijai.

Divas augsta ranga Rietumu amatpersonas stāsta, ka tieši Vāgnera grupa organizēja Dagalo februāra vizīti Maskavā. Lai gan ceļojuma mērķis bija apspriest ekonomisko palīdzību, ģenerālis atlidojis ar zelta stieņiem un lūdzis Krievijas palīdzību bruņotu bezpilota lidaparātu iegādei.

Nedēļu vēlāk, atgriežoties Sudānā, Dagalo paziņoja, ka viņam «nav problēmu», ja Krievija atvērs bāzi Sarkanajā jūrā.

Atbalsta apvērsumu, «zog» zeltu

Aizdomīgākā Vāgnera grupas rīcība ir vērojama Sudānas rietumu reģionā Dārfūrā, kas cita starpā ir bagāta ar urānu. Šogad Dārfūru apmeklēja Krievijas ģeologu komanda, lai novērtētu tās urāna potenciālu.

Taču krievu algotņus Dārfūrā interesē arī Dagalo komandēto spēku bāzes, lai veiktu militāras operācijas kaimiņos esošajā Centrālāfrikas Republikā, Lībijā un Čadā, apgalvo ANO amatpersonas.

Interesanti, ka kopš Ukrainas kara sākuma Sudānā ir aktīvi sarosījušies dažādi dezinformācijas tīkli — viltus ziņu skaits ar Kremli atbalstošu naratīvu esot palielinājies deviņkārtīgi, apgalvo Amils Hans no Londonā bāzētās dezinformācijas monitoringa aģentūras Valent Projects.

Taču izskatās, ka daļa vietējo ir pamanījuši šo āža kāju. Dažos Sudānas kalnrūpniecības apgabalos ir izcēlušies protesti pret Meroe Gold darbību. Sudānas YouTube personība, kas pazīstama tikai kā «lapsa», ir piesaistījusi lielu auditoriju ar videoierakstiem, kuri atmasko Vāgnera grupas darbības. Un demokrātiju atbalstoši demonstranti izvirza teoriju, ka tieši Maskava stāv aiz pērn oktobrī notikušā militārā apvērsuma.

«Krievija atbalstīja apvērsumu,» bija lasāms uz kāda plakāta, kas nesen parādījās galvaspilsētā Hartūmā, «lai varētu nozagt mūsu zeltu.»