Ģenerālis Kažociņš: Šobrīd skatāmies uz pēdējo 20. gadsimta parauga karu Eiropā

  • Ir redakcija
  • 05.05.2022.
Jānis Kažociņš. Foto: Edmunds Brencis

Jānis Kažociņš. Foto: Edmunds Brencis

Atvaļinātais ģenerālis Jānis Kažociņš intervijā žurnālam Ir saka, ka "mēs šobrīd skatāmies uz pēdējo karu Eiropā, kurš notiek pēc 20. gadsimta parauga, kurā tiek lietota cilvēku masa un smagā tehnika". Viņš piebilst, ka Kijivas aizsardzība demonstrēja - ar smago tehniku nevar pieveikt tādus pārliecinātus aizstāvjus, kādi ir ukraiņi.

Kažociņš uzskata, ka krieviem pietrūkst ne tikai ieroču, bet arī cilvēku. Un tam nepalīdzēšot pat vispārējā mobilizācija, ja tādu izsludinātu prezidents Putins. Mobilizācija prasa laiku un var izraisīt diezgan lielu neapmierinātību. Ģenerālis atgādina, ka pašlaik karš nav Krieviju skāris tieši, jo politisko sistēmu izmaina notikumi Maskavā un Pēterburgā, nevis Burjatijā, no kurienes nācis viens no lielākajiem kritušo skaitiem Krievijā.

Uz jautājumu, ko praktiski nozīmē ASV aizsardzības ministra teiktais, ka mērķis ir novājināt Krieviju, ģenerālis atbild, ka Krievija jau ir novājināta: "Piemēram, uzbrukt Baltijas valstīm tuvākajā laikā nopietnā veidā, izņemot ar gaisa uzbrukumiem vai raķetēm, viņiem būtu diezgan sarežģīti. Tas nenozīmē, ka mums nav absolūti nepieciešams pierunāt sabiedrotos, lai dod to, kā mums šobrīd nav. Vismaz brigādi katrā valstī. Mums vajag gaisa aizsardzību, krasta aizsardzību, HIMARS — augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu, kas ļauj trāpīt pretiniekam, kamēr tas tikai gatavojas uzbrukumam."

Kažociņš tomēr nedomā, ka nākotnē atkārtosies 20. gadsimta kari: "Man ir diezgan grūti iedomāties, ka tāda veida karš varētu notikt Baltijas valstīs. Tas nav neiespējami, un mums ir jādara viss nepieciešamais, lai tas nebūtu. Bet no Kijivas aizsardzības varam diezgan daudz secināt, un tas nenāk par labu tankistiem. Turklāt krieviem tagad kādu laiku nebūs pietiekami spēki. Mums ir jādomā ne tikai par Māršala plānu Ukrainai, bet var gadīties, ka mums būs jādomā daudz nopietnāk arī par Māršala plānu Krievijai."

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

 

 

Līdzīgi raksti

Rīgas domē nomainīsies aptuveni divas trešdaļas deputātu

Pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē ievēlēti septiņi saraksti. Vislielāko balsu skaitu ieguva partija Latvija pirmajā vietā (LPV), bet ļoti tuvus rezultātus sasniegušas arī partijas Progresīvie un Nacionālā apvienība (NA), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie rezultāti.

Aktuāli Ir redakcija

Pilnās "Ir" intervijas ar Rīgas mēra kandidātiem

Pirms Rīgas domes vēlēšanām žurnāls Ir uz lielo interviju uzaicināja četru populārāko sarakstu līderus.

Vilnis Ķirsis: Uzskatu to par principiālu cīņu

Jaunās Vienotības kandidāts Rīgas mēra amatam Vilnis Ķirsis uzskata, ka pēc vēlēšanām būšot tikai divi varianti. Ja Jaunajai Vienotībai, Nacionālajai apvienībai un Progresīvajiem būs vairākums, tās veidos koalīciju. Ja nebūs, varu Rīgā iegūs promaskaviskie spēki ar Šleseru priekšgalā. Ar Rīgas domes priekšsēdētāju sarunājāmies 2025. gada 22. maijā viņa kabinetā domē. Publicējam intervijas pilno versiju.

Ratnieks: Visiem gribas, lai kāds kaut ko sola

Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāts Edvards Ratnieks izvairās vērtēt Aināru Šleseru un saka — koalīciju veidos tikai pēc vēlēšanām. Intervija notika 2025. gada 19. maijā Nacionālās apvienības birojā Vecrīgā. Publicējam intervijas pilno versiju.

Jaunākajā žurnālā