Atvaļinātais ģenerālis Jānis Kažociņš uzskata, ka patlaban vērojam pēdējo 20. gadsimta parauga karu Eiropā
Pat sakoncentrējot spēkus Donbasā, Krievija nespēj gūt nozīmīgus panākumus karā pret Ukrainu, tomēr cīņas turpinās, un daudzi jautājumi vēl nav atbildēti. Vai Putinam ir iespējas pavērst konflikta gaitu sev labvēlīgā virzienā? Kādas ir Ukrainas izredzes uzvarēt? Kā Baltijai pasargāt sevi no nākotnes draudiem?
Ir turpina intervēt militārās jomas speciālistus, kas izskaidro notiekošo un iezīmē nākotnes scenārijus. Pirmdienas pēcpusdienā izvaicājām bijušo Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, tagad Valsts prezidenta padomnieku un Nacionālās drošības padomes sekretāru Jāni Kažociņu.
Kā vērtējat stāvokli frontē?
Krievijas Federācijai iet ļoti slikti. Viņi pārvērtēja savas spējas un par zemu vērtēja Ukrainu. Acīmredzot ir bijis spiediens nodrošināt, lai prezidentam būtu, ko pasniegt kā uzvaru 9. maijā. Tāpēc uz ātru roku mēģināja pārkārtot kaujas grupas, kuras cieta Ziemeļukrainā. Tas nav viegli. Viņu uzbrukumi Austrumukrainā nav uzņēmuši apgriezienus.
Kāpēc? Tagad taču spēki ir sakoncentrēti.
Ja vēlas atvilkt un pārorganizēt spēkus, ir jābūt pārliecībai, ka ekipējums ir vislabākajā kārtībā, nevis savākts no dažādām pusēm ar cerību, ka viss kaut kā darbosies. Tā nemēdz būt. Karavīriem, kas bijuši spiesti atkāpties un kuriem disciplīnas līmenis ir ļoti zems — tāpēc redzējām tādas zvērības Bučā un citur —, jādod iespēja atvilkt elpu. Ir nopietni jāskatās uz komandstruktūru, kura acīmredzot nedarbojas.
Pirms pāris nedēļām ģenerāli Dvorņikovu iecēla par operācijas atbildīgo. Tagad dzirdam, ka Krievijas ģenerālštāba vadītājs Gerasimovs uz dažām dienām atradies netālu no frontes. Par ko tas liecina?
Virspavēlnieks pats nekādas milzīgas izmaiņas veikt nevar. Ja štābs nav saliedēta struktūra, kur visi ir apmācīti un katrs zina savu lomu, tad tas nedarbosies, vienalga, cik labs ir komandieris. Vēl klāt nāk tas, ko vācieši sauc par Auftragstaktik un angļi par mission command.
Ukraiņi pēdējos 15 gados to ir iemācījušies no Rietumiem. Krievi to nav īsti sapratuši nekad. Tas nozīmē, ka neviens plāns nepaliek bez izmaiņām brīdī, kad to sāk īstenot. Jārēķinās, ka nevarēsi izdarīt visu, ko esi iecerējis. Tāpēc svarīgi, lai katrā līmenī katrs komandieris zinātu, kas ir galamērķis, kuru šajā operācijas fāzē centies paveikt. Labi komandieri pasaka, ko vēlas izdarīt, nevis kā padotajiem tas jādara. Tas nozīmē, ka iniciatīva ir nepieciešama visos līmeņos. Tāpēc Rietumu armijās īpaša nozīme ir instruktoriem.
Latvijas armijā un Zemessardzē mums ir ļoti augstas kvalitātes instruktori. Tas nozīmē — ja virsnieks krīt, ir citi pat diezgan zemā līmenī, kas tūlīt var pārņemt vadību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.