Edvards Ratnieks. Foto - Kristīne Madjare
Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāts Edvards Ratnieks izvairās vērtēt Aināru Šleseru un saka — koalīciju veidos tikai pēc vēlēšanām. Intervija notika 2025. gada 19. maijā Nacionālās apvienības birojā Vecrīgā. Publicējam intervijas pilno versiju.
Nacionālā apvienība ir bijusi Rīgas domes valdošajā koalīcijā jau kopš pašiem pirmsākumiem. Jūs esat mēra vietnieks kopš 2022. gada decembra.
Ko Nacionālā apvienība ir paveikusi šajā laikā un par ko varētu lepoties jūsu partneri?
Nu, mūsu partneri ļoti aktīvi mūs reklamē, liekot savās avīzēs absolūti lielu skaitu tieši no mūsu paveiktajiem darbiem. Vieni konkurenti bija ielikuši gan ielu pārdēvēšanu, gan pieminekļu nojaukšanu, gan Uzvaras parku. Bija arī par skolu sporta laukumiem, par Manēžu ielikts. Nu visu ko mūsu partneri ir darījuši! Tikai tā jocīgi, kāpēc viņi neliek nu savām nozarēm tik daudz darbu, cik būtu izdarīts.
Protams, es ļoti priecājos par to, ka šie darbi ir izdarīti. Mans laiks ir bijis nedaudz vairāk kā divi gadi šajā amatā. Es arī par saviem diviem gadiem esmu atskaitījies sabiedrības priekšā un licis internetā atskaiti savā mājaslapā. Katrs ar tiem darbiem var iepazīties, apskatīties, kas ir izdarīts. Mēs gadā notiekošo skolu remontu, izglītības iestāžu remontu skaitu esam krietni palielinājuši. Es zinu, ka ir vēl daudz darba jādara. Manā atbildībā bija gan palīdzība Ukrainai. Galvenais stāsts ir par pašvaldības īpašumiem, kas ir bijuši mana atbildība. Ar to es ļoti lepojos, jo mēs esam ļoti palīdzējuši sporta infrastruktūrai un ļoti palīdzējuši arī bibliotēkām. Vienu jaunu bibliotēku esam izveidojuši Torņkalnā, tāpat arī esam remontējuši pa vienai bibliotēkai gadā. Šogad izglītības iestādēs notiek simts remonti. Milzīgs skaits.
Mēs tik tikko esam sākuši noslēguma darbus arī Sporta manēžā. Ja iepriekšējā sasaukumā mums bija tādi personāži, kas gribēja nojaukt Sporta manēžu un atdot attīstītājiem vietu, kur kaut ko citu būvēt, tad šobrīd jaunie sportisti, olimpieši trenējas, nāk, darbojas. Man ir, ar ko lepoties, no padarītā darba.
Kā jūs vispār vērtējat sadarbību ar koalīcijas partneriem šajā laikā?
Žēl, ka tieši nacionālajos jautājumos mums bieži ir likti kaut kādi sprunguļi. Paši, šobrīd jūtot sabiedrības spiedienu un pilnīgas izmaiņas vēlētāju vēlmēs, tagad stāsta, cik viņi ir lieli nacionālisti un kā viņi cīnījušies par Rīgas latviskošanu un kā iestājušies tagad par dažādām lietām, par kurām Nacionālā apvienība nepagurusi runāja koalīcijā.
Ko var teikt? Kādus koalīcijas partnerus liktenis iespēlēja, ar tādiem bija jāstrādā. Pusceļā mainījās šis stāsts. Sākumā bija Mārtiņš Staķis [no Progresīvajiem], pēc tam Vilnis Ķirsis [no Jaunās Vienotības]. Ja jāvērtē, tad, protams, ar Vienotību strādāt bija nedaudz labāk.
Kāpēc tā?
Šķēršļi, kas tika likti aiz politiskās greizsirdības – no abām pusēm jau mēs to izjutām. No Progresīvajiem gan mēs to krietni atklātāk redzējām gan koalīciju sarunās, gan [vēlāk]. Bet ar Vienotību atkal bija drusku savādāk. Tur bija tā, ka it kā visu atbalsta, bet beigās, kad jāiet cauri saskaņojumam, tad kaut kas aizķeras, neiet, kaut kāda tur viena klapata, otra klapata.
Iepriekšējās vēlēšanās jūs uzstādījāt ambiciozu mērķi veidot Lielrīgu par Latvijas attīstības motoru un solījāt augstāko konkurētspēju Baltijā. Šis solījums tiek turpināts arī šajā programmā. Diemžēl Rīga joprojām atpaliek no Tallinas un Viļņas, piemēram, iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju ziņā. Kāpēc tā?
Atkārtojiet, lūdzu, to pirmo daļu.
Iepriekšējās vēlēšanās Nacionālā apvienība startēja ar ambiciozi mērķi – veidot Lielrīgu kā Latvijas attīstības motoru.
Tagad stop! Jā, tātad vairāk kā divas trešdaļas Latvijas iekšzemes kopprodukta saražo Rīga un pierīga. Tas ir motors, kas vispār dzen Latviju uz priekšu. Šeit ir tas stāsts — kā mēs varam vēl palīdzēt Rīgai un pierīgai attīstīties un tajā pašā laikā visai Latvijai attīstīties? Šobrīd no mūsu rīdzinieku nodokļiem 138 miljoni aiziet pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Rīga iemaksā 70 procentus no visām iemaksām šajā fondā. Ja mēs no tiem, kas spēj saražot IKP, atņemam finansējumu no attīstības, tad diemžēl būs labi tiem, kas varēs uzbūvēt vēl kādu spa Rēzeknē vai kādus tramvajus iepirkt Daugavpilī.
Es neko nesaku par tām pašvaldībām, kur tas ir izdzīvošanas jautājums, ka pašvaldībām, kurām klājas slikti, izdzīvošanas minimums tiek nodrošināts. Bet šobrīd mēs esam aizgājuši tik tālu, ka no šī izlīdzināšanas fonda saņem Ventspils, saņem Liepāja, saņem Jēkabpils, Valmiera, Cēsis, saņem Rēzekne, un trešdaļu budžeta Daugavpilī veido tieši izlīdzināšanas fonda saņemtais finansējums. Tātad Rīga un pierīga nodrošina Daugavpilī trešdaļu budžeta, lai tā varētu darīt visādas labas lietas. Viss ir jauki, bet man gribētos, lai šīs lietas var darīt arī Rīgā. Piemēram, gan ielu remonti, gan skolu, citu izglītības iestāžu remonti. Tas, man liekas, ir tas, ko visi redz. Tilti un viss pārējais. Diemžēl šobrīd ir tāda situācija, ka donori nevar atļauties to, ko var atļauties tie, kam šī naudiņa tiek ieskaitīta.
Jūs sakāt, ka Rīga nespēj pietuvoties Viļņai un Tallinai, jo tik daudz naudas jādod pārējai Latvija?
Es teiktu, ka Rīgai tiek atņemta nauda attīstībai, tur ir tā nelaime. Tāpēc veidojas ekonomiskā atpalicība.
Ko vēl varētu darīt lietas labā? Vēl ir mūsu programmā divas lietas. Viens ir šis izlīdzināšanas fonds. Otrs ir ārkārtīgi svarīgs. Stāsts ir par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šobrīd tas aiziet tikai pēc dzīvesvietas. Cilvēks dzīvo pierīgā, brauc uz Rīgu, tērē visu Rīgas infrastruktūru, par kuru ir samaksājuši rīdzinieki, un pats dzīvo pierīgā. Viss ir jauki, tur viss ir labi, nodokļi aiziet uz turieni, bet uz Rīgu nekas no tā neatnāk. Tāpēc ir jābūt kaut kādai diferenciācijai. Kaut kam ir jābūt tādam, lai būtu motivācija gan pēc darba vietas, gan pēc dzīvesvietas. Tas būtu vismaz kaut cik godīgi.
Savukārt par uzņēmumu ienākuma nodokli – tā ir trešā lieta, kas ir mums paredzēta. Visi stāsta, visi kandidāti un partijas stāsta, cik ļoti ir nepieciešama uzņēmējdarbība. Tam es piekrītu, jo ir nepieciešama ekonomika. Bet tiešs ieguvums pašvaldībām no uzņēmumiem īsti nav. Es nerunāju par Rīgu, es runāju vispār par pašvaldībām Latvijā.
Ir pat bijuši gadījumi, kad iet investori vai attīstītāji uz kādām pašvaldībām Latvijā un saka: ziniet, mēs gribam šeit būvēt uzņēmumu, rūpnīcu, dodiet mums iespēju! Tad pašvaldības cilvēki tā kā paskatās un saka: ziniet, ja jūs te ienāksiet, mums te vajadzēs sakārtot ceļus, pievilkt vēl kaut kādas tur infrastruktūras lietas, kabeļus, vēl kaut ko un vēl kaut ko. Ziniet, mums izdevīgāk to naudiņu no izlīdzināšanas fonda dabūt nekā, ka jūs šeit nākat un attīstāt savu biznesu.
Nu, tā nedrīkst būt! Tāpēc mūsu programmā ir vēl trešais punkts attiecībā uz ekonomiku – par uzņēmumu ienākuma nodokļa sadali pašvaldībām.
Nesen Latvijas Radio bija diskusija tieši par šiem jautājumiem. Principā pret to, ko jūs sakāt, nevarētu iebilst, bet praktiski uzreiz rodoties problēmas. Finanšu ministrija saka: ienākuma nodokļa saistīšana ar darbavietu uzlikšot uzņēmējiem lielu birokrātisku slogu. Viņiem būs jāmēģina sadalīt, kur kurš strādā, bet mēs tagad mēģinām samazināt birokrātiju. Savukārt uzņēmumu ienākuma nodoklis ir ļoti nestabils. Nekad jau nevar zināt, kurā brīdī uzņēmējs izņems peļņu un tātad maksās nodokli. Tāpēc pašvaldības ienākumi visu laiku svārstīsies.
Tur svārstīsies, es piekrītu. Bet ir skaidrs, ka pašvaldībām – un te es nerunāju tikai par Rīgu – būs vismaz kaut kāda motivācija tur ar to nodarboties. Šobrīd ir tādas, kas ar to nodarbojas, pelna naudiņu citiem, un citi tikai tērē. Daudzos gadījumos tas ir attaisnojami, bet ir gadījumi, kad tas nav īsti pieņemami.
Savukārt par birokrātiju – kāpēc Finanšu ministrija uzsver, ka tieši uzņēmējam tā būs birokrātija? Tikpat labi tā var būt arī elektroniski, datorizēti atrisināta lieta Finanšu ministrijā. Domāju, ka šeit drusciņ Finanšu ministrija gribēja izslīdēt uz uzņēmēju rēķina.
Izlasīju jūsu programmu un salīdzināju ar citām. Jaunajai Vienotībai ir ļoti daudz ļoti konkrētu solījumu. Progresīvajiem un Šlesera Latvija pirmajā vietā arī ir kādas konkrētas lietas. Diemžēl jūsu programmā ir tikai vārdi "veicināsim", "uzlabosim", "attīstīsim", un tamlīdzīgi. Neviena konkrēta skaitļa, neviena konkrēta atskaites punkta, par kuru es varētu pēc četriem gadiem prasīt – cik no tā ir izdarīts?
Toties mēs pēc mana divu gadu darba esam ielikuši konkrētas atskaites par to, cik objekti ir remontēti, cik kurā skolā kas ir izdarīts. Tas viss ir uzskaitīts līdz pēdējam.
Jā, programmā mēs nerakstām konkrētās lietas, taču sociālajos tīklos mēs ļoti aktīvi stāstām tieši tās lietas, kuras mēs zinām, ka mēs izdarīsim.
Piemēram?
Piemēram, skola Mežaparkā. Skaidrs, ka mēs izdarīsim. Projekts ir tapis jau pirms vairākiem gadiem. Šobrīd no pašvaldības puses viss ir izdarīts. Valsts pusē ir aizķeršanās. Valsts nav sakārtojusi savus normatīvos aktus, tāpēc mēs nevaram iedabūt cauri tagad tos piecus miljonus, ko valsts mums ir paredzējusi, jo valsts sagaida, kad šajā konkursā pieteiksies arī citas pašvaldības. Tāpēc šobrīd Rīgai nākas drusciņ pagaidīt.
Bet skaidrs, ka tās lietas, kuras mēs zinām, ka būs, tās mēs arī solām. Būs skola Mežaparkā. Tiks papildināts jauns bērnudārzu komplekss Skanstē, kur tas ir nepieciešams. Visa mūsu izglītības struktūra, kas ir uzbūvēta padomju laikā, tieši tādā infrastruktūrā arī ir diemžēl palikusi. Diemžēl. Vēlme būtu veidot jaunas lietas. Izglītības iestādes ir pelnījušas 21. gadsimta elpu.
Mēs zinām, ka mēs turpināsim mūsu dabaszinību kabineta programmu. Mums ir tāda programma, ko mēs esam izveidojuši – dabaszinību tehnoloģiju, informācijas tehnoloģiju, fizikas, ķīmijas, bioloģijas klases skolās, kuras nodrošinātas ar visām 21. gadsimta iekārtām, ar visu, lai jauniešiem būtu interesanti. Tas nozīmē, ka viņi šīs sarežģītās jomas uztver sev tuvāk. Varbūt būs jaunieši, kas gribēs tieši tās vairāk mācīties padziļināti. Var būt, ka pēc stundām var veidot pulciņus šajās jomās. Var būt, ka no pulciņiem viņi izdomās: hei, varbūt es varu uztaisīt kādu jaunuzņēmumu, ar savu ideju, balstoties tieši uz šīm zinātnes atziņām, un tā veidot lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai? Sadraudzēties augstskolās un tālāk jau ar investoriem. Re, kur mums ir izveidojies Akadēmiskās jūdzes trīsstūris. Starp citu, to mēs arī solījām. Šajā jūdzē droši var darboties. Ir bibliotēka, ir Latvijas Universitāte, Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte. Manuprāt, tur ir fantastiskas iespējas, lai jaunieši droši ar šo bagāžu, ko viņi paņems Rīgā no skolas, varēs veidot savus uzņēmumus un draudzēties ar lieliem investoriem un veicināt Latvijas ekonomiku un atpazīstamību.
Daudziem vēlētājiem viens no atskaites punktiem ir tas, kas notiek ar ceļiem. Ko jūs varat konkrēti apsolīt ceļu jomā?
Tātad pilnīgi noteikti šajā nākamajā sasaukumā tiks remontēts Vanšu tilts. Tā ir, man liekas, problēma numur viens. Tāpat arī par pārējiem tiltiem ir jāskatās tehniskais stāvoklis. Mēs redzam, ka ir sākti darbi pie citiem. Arī Zemitāna tilts tagad tiek remontēts. Nu, lūk, šo mēs varam skaidri pateikt.
Bet ielas?
Ja ielas būtu atkarīgas no manis, es stāvētu un rādītu ar pirkstu uz katru bedri, kuru vajag aizlāpīt. Ja uzliek projektus uz sliedēm, bet tālāk nerisina jautājumus, diemžēl projekti mēdz aizķerties. Kādā kabinetā kaut kas noguļ ilgāk, kaut kur kāds kaut ko nav saskaņojis, kaut kur kāds kaut kam nepiekrīt. Bet mana pieredze rāda, ka [jārīkojas].
Piemēram, kad mums 2023. gadā vajadzēja Uzvaras parku atvērt uz 11. novembri un man sāka stāstīt, ka tur to nevar, to nevar, to nevar, tad es visus dienestus sasaucu kopā un prasīju: kur ir problēma? Viens saka - tur. Es saku tiem nākamajiem: nu, kur jums ir problēma? Beigās izrādās, ka pēc šīs sēdes nevienam nekādas problēmas nav. Visi visu atrisināja, visi par visu vienojās, ātri savas lietiņas izdarīja. Katrs gaida kaut kādus termiņus, kaut kādas ilgas, nesaprotamas lietas, ir kaut kādas aizķeršanās. Tādā veidā es domāju to risināt.
Ir jābūt saimnieciskajai vīzijai. Bet [tai] nav jābūt tikai mēram vienam. Respektīvi, ja es saku, ka es rādīšu uz bedrēm, tas ietver ne jau to, ka es fiziski tikai braukšu pa vietām un teikšu: re, te ir problēma! Tas nozīmē pievērst atbildīgo amatpersonu uzmanību, lai viņu atbildībā esošajās lietās būtu kārtība. Tas ir ļoti svarīgi. Rīga ir milzīga saimniecība, nevar viens cilvēks pilnībā visu nokontrolēt. Tas nav reāli. Tāpēc ir dienesti, tāpēc ir attiecīgās lietas, bet šiem dienestiem nedrīkst būt pavirša attieksme pret savu darbu. Tas, manuprāt, ir pats, pats svarīgākais.
Rīga turpina atpalikt arī daudzdzīvokļu māju siltināšanā.
Jā. Mans priekšlikums ir tāds, ka Rīgas namu pārvaldnieks varētu palīdzēt visiem, kas vēlēsies rakstīt projektus. Pirmkārt, ar informatīvo kampaņu stāstīt, ka tas būs izdevīgāk, jo mēs iegūstam labu fasādi, pievilcīgu pilsētvidi un zemākus rēķinus ilgtermiņā.
Vai ir kāds noteikts ēku skaits, ko jūs varat apņemties četru gadu laikā nosiltināt?
Mums ir jāizdara viss maksimālais, ko varēs izdarīt. Kad es tieši tāpat kā šajā brīdī būšu nostrādājis savu pienācīgo laiku, es varēšu visiem atskaitīties par visiem padarītajiem darbiem. Tad visus konkrētos rezultātus mēs redzēsim. Es saprotu, ka visiem gribas, lai kāds kaut ko sola.
Tad vēlētājiem ir kāds atskaites punkts.
Jūs piekrītat, ka konkrētu lietu rakstīšana programmās, ja pēc tam kaut kas neizdodas – ar to politiķus dzen stūrī.
Tas ir tieši labi, ka var iedzīt stūrī. Tas liek iespringt.
Bija tāda anekdote: indiānim prasa, ko tu darītu, ja zinātu, ka aiz tā stūra tev sitīs ar bomi pa galvu. Viņš saka — zini, es tur neietu.
Bet es piekrītu. Es zinu tās lietas, ko mēs varam darīt, un tās, ko mēs jau esam sākuši. Uzlikuši projektus uz sliedēm gan izglītības iestāžu remontos, gan citos remontos, kas ir manā atbildībā. Mēs šogad jau varam redzēt, piemēram, Natālijas Draudziņas vidusskolā [izdarīto]. Tur gadiem nebija remontu. Mēs, pa drusciņai remontējot, drīz būsim jau pabeiguši iekštelpas. Šobrīd mēs renovējam visu sporta kompleksu no augšas līdz apakšai. Nākamajā gadā man mērķis ir izremontēt arī C korpusu. Tur ir dabaszinību bloks, kurš ir diezgan briesmīgā stāvoklī.
Par līdzīgiem projektiem es varu stāstīt vēl. Piemēram, 31. vidusskola, kas ir Vecmīlgrāvī, kur ir veikta skolas reforma. Manuprāt, ir jārenovē visu no augšas līdz apakšai. Kāpēc tieši tur? Tāpēc, ka tā ir apkaime. Šobrīd mēs esam tik šausmīgi koncentrēti uz centru, bet nedomāt par apkaimēm – tas ir absolūti [nepareizi]. Ja grib ieriebt pilsētai, tad var turpināt strādāt tikai uz konkrētu vietu, bet nedomāt par visu Rīgu. Bet manā izpratnē Rīga beidzas tur, kur ir Rīgas robeža, tā nebeidzas pie bulvāru loka. Tas ir svarīgākais. 31. skolai es paredzu pilnīgu renovāciju.
Tāpat varētu domāt arī par citām apkaimju skolām. Piemēram, Valdorfa skolā mēs esam atklājuši veselu korpusu, taču tur ir tik liela zaļā teritorija, ka tur mierīgi var ierīkot vēl gan atbilstošu sporta laukumu, gan nākotnē būvēt baseinu. Rīgā, starp citu, mums ir ļoti maz baseinu. Natālijas Draudziņas vidusskolā mēs nonācām pie "pudeles kakla", jo tieši baseins parādīja, ka viss ir ļoti novecojis. Bet peldēšanas apmācība, peldētprasme ir lietas, kas ir nepieciešamas.
Ir lietas, kuras sola gan Vienotība, gan Progresīvie, gan Šlesers, bet kuru nav jūsu programmā. Tajā skaitā jauna koncertzāle un laikmetīgās mākslas muzejs.
Jauno koncertzāli mēs jau projektējam, tā ir tieši manā atbildībā. Tur ir sākušies projektēšanas darbi. Tie turpināsies divus gadus, un pēc tam būs jautājums par to, kā uzbūvēt un no kurienes finansēt. Jauki, ka cilvēki to saraksta savās programmās. Bet mēs kā atbildīgie par šo lietu esam iznesuši visu smagumu caur Īpašumu departamentu. Paldies arī Kultūras ministrijai par sadarbību. Es domāju, ka šis projekts būs tas, kas tiks īstenots.
Laikmetīgās mākslas muzejs?
Ja tas ir pašvaldības īpašums, tad es redzu vairākas vietas, kur to varētu darīt. Tas varētu būt gan Rīgas Tehniskās universitātes bijušajās telpās Kaļķu ielā 1, gan arī Centrāltirgū kaut kas no tā visa ir iespējams.
Bet kas ir svarīgākais mums kā pašvaldībai? Būt atbildīgiem pret pašvaldības līdzekļiem. Mēs nepirksim zemi, lai valstij uzbūvētu īpašu muzeju. Ja mēs to darām savās telpās, tad skaidrs, ka mēs redzam pašvaldības iesaisti. Tā ir atbildība par, pirmkārt, jau esošajām telpām un, otrkārt, par gan mūsu esošo, gan nākotnes budžetu.
NA demogrāfija un dzimstība ir bijis viens no svarīgākajiem jautājumiem programmā. Ir partijas, kas sola palielināt pabalstus par katru jaundzimušo, bet jums atkal nekādu konkrētu solījumu nav.
Mēs taisāmies paaugstināt. Protams, Rīgu salīdzināt ar citām pilsētām un stāstīt, ka tur kaut kas ir vairāk, ir jauki, ja par visiem šiem labumiem nemaksātu rīdzinieki no saviem nodokļiem. Tas, ko saredzu, ko noteikti varētu darīt, ir palielināt [pabalstu] gan par viena bērna, gan dvīņu, gan trīnīšu piedzimšanu, un to noteikt normatīvajā regulējumā.
Cik tas varētu būt?
Ir summas, kas tiks piedāvātas jau šajā nedēļā. Priekšlikumu gan par dvīnīšiem, gan par trīnīšiem iesniedz Sociālo jautājumu komiteja. To vēl skatīs šonedēļ. Savukārt, kas attiecas uz viena bērna piedzimšanas pabalstu, mēs saredzam, ka varētu vismaz dubultot to, kas ir šobrīd, varbūt pat vairāk.
Respektīvi, tas būtu cik?
Es ļoti labi saprotu jautājumu, bet man ir atbildība pret pašvaldības budžetu. Šobrīd ir 150 eiro, un es uzskatu, ka tas ir gaužām maz. Mans personīgais viedoklis, ar kuru es varu dalīties, ir, ka mēs to varētu pacelt līdz 450 eiro šogad. Respektīvi, šogad nolemt, bet reāli pacelt ar nākamā gada sākumu.
Ko vēl varētu izdarīt? Nu, katru gadu kāpināt šīs summas. Mums ir jārada iespējas jaunajiem vecākiem, jāpalīdz ar bērna piedzimšanu. Es šeit saredzu lielu labumu sabiedrībai no tā, ka mums dzimst jauni rīdzinieki.
Ģimenēm, protams, ļoti svarīga ir dzīvesvieta. Programmā ir apņemšanās celt dzīvokļus jaunajiem speciālistiem, bet atkal — kas varētu būt konkrētais mērķis, kuru apņematies sasniegt? Ko varētu piedāvāt jaunām ģimenēm, lai tās paliek Rīgā un nepārceļas uz kādu pierīgas pašvaldību?
Tas, ko es šajos divos gados esmu darījis... Starp citu, mūsu sarakstā kandidē arī Elīna Treija, kas ir Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītāja. Viņa ir bijusi arī manā komandā un nākusi ar saviem priekšlikumiem.
Viens no priekšlikumiem, kuru mēs esam jau ieviesuši, ir veidot Rīgā dzīvojamo māju ciematiņus. Tādi jau drīz taps Bukultos. Būs arī dzīvokļu mājas Ķengaragā, kur attīstītājiem ir iespējams iegādāties pašvaldības īpašumu ar nosacījumu, ka tās ir dzīvojamajam fondam.
Mēs vēlamies izbeigt rīdzinieku aiziešanu uz pierīgu, lai tur dzīvotu ar zaļu piemājas pagalmu un ar istabu mājā katram bērnam. Mūsu vēlme būtu nodrošināt tieši to pašu Rīgā. Ģimenēm ar bērniem tā ir ļoti svarīga lieta. Viņi pārceļas uz pierīgu, tapēc ka ir visi šie apstākļi. Šobrīd mums ir vietas, kur to var droši darīt tepat Rīgā. Tāpēc es uzskatu, ka mēs nedrīkstam turpināt zaudēt rīdziniekus pierīgai.
Tie būtu privāti projekti. Kāda ir Rīgas iesaiste?
Rīgas iesaiste būtu izkonkursēt šo teritoriju. Tālāk Rīga, protams, neiesaistās. Protams, viņiem jāizpilda šie kritēriji un nosacījumi. Tas ir svarīgākais, jo mēs gribam, lai Rīgā ir dzīvojamais fonds jaunajām ģimenēm. Tas ir ļoti svarīgi.
Starp citu, 2021. gada aptauja liecina, ka Rīgā aptuveni 54 000 dzīvokļi stāv tukši. Ir vairāki varianti, kāpēc. Vai nu ir kāds, kurš dzīvo mājā pierīgā un tur šeit dzīvokli tukšu, vai arī ir pārcēlies uz ārzemēm un tur tukšu dzīvokli. Varbūt ir vēl kaut kādi iemesli, kāpēc tā ir, bet mēs neredzam tirgošanas portālos ļoti lielu dzīvokļu piedāvājumu. Nav tur 54 000 dzīvokļu.
Ko varētu darīt, lai šos dzīvokļus palaistu tirgū vai nu kā īres dzīvokļus, vai arī, lai pārdotu?
Tas, protams, ir cilvēka privātīpašums, tur neko diži daudz nevar ietekmēt. Vajadzētu apskatīties šo dzīvojamo māju tehnisko stāvokli. Tas būtu jāizdara nākamajai domei, jāveic pilns audits par visām Rīgas namu pārvaldnieka ēkām un jādomā, ko darīt tālāk.
Arī uzņēmēju organizācijas ir pievērsušas tam uzmanību. Ir attīstītāji, kas būtu ar mieru būvēt jaunas ēkas, bet tas ir pārāk komplicēts jautājums, lai uzreiz varētu ļoti īsi, ātri atbildēt. Tur ir jānāk kopā visām iesaistītajām pusēm, sevišķi uzņēmējiem un pilsētplānotājiem.
Austrumvācijā uzbūvēja jaunu māju, kurp visi pārcēlās, kamēr pārbūvēja veco.
Es gribēju to pieminēt, bet vai tas Latvijas gadījumā der? Tāpēc es saku, ka ir jāizpēta. Tiek ieteikts tāds risinājums: uzbūvē lielāku māju, un tie, kas dzīvoja vecajā mājā, pārceļas uz jauno māju. Tad tie iemītnieki, kas vispār ir no malas un grib nopirkt jaunos dzīvokļus, samaksā par visiem. Bet vai tas modelis Rīgā vai Latvijā ir iespējams pie mūsu maksātspējas? Man atbildes šobrīd vienkārši nav, jo man nav datu. Es gan esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākamajā domes sasaukumā mēs šo jautājumu kustināsim.
Programmā ir rakstīts: «Svinēsim Rīgas 825. jubileju, stiprinot Dziesmu un deju svētku kustību.»
Jā, ļoti konkrēts priekšlikums!
Tomēr nav līdz galam saprotams, ko tas nozīmē, jo nākamie Dziesmusvētki plānoti 2028. gadā.
Rīgas astoņsimtgadi svinēja ar Dziesmusvētkiem, šeit būtu kaut kas nedaudz līdzīgs. Kori no visas Latvijas varētu sabraukt uz Mežaparka Lielo estrādi un svinēt Rīgas dzimšanas dienu ar dižkoncertu. Praktiski formāts būtu līdzīgs Dziesmusvētkiem. Radošā komanda jau sākusi pirmos darbus. Kultūras pārvalde, iesaistīti ir arī virsdiriģenti. Viņi ar savu piedāvājumu vēl nāks. Es pieļauju, ka viņi gaida nākamās domes sasaukumu. Šajā koalīcijā esam šo jautājumu pārrunājuši kādas trīs reizes, vienmēr pēc visām diskusijām ir bijis atbalsts.
Mums pastāvēja tāds variants, ka mums piedāvāja Pasaules koru olimpiādi organizēt Latvijā. Licence vien tur maksāja vairāk nekā miljons no pašvaldības. No Kultūras ministrijas tur būtu vēl pāris miljoni vajadzīgi, un tad vēl pašiem organizēt svētkus. Tā kā laika ziņā tas sakrita, mans piedāvājums, konsultējoties ar Rīgas domes speciālistiem, bija – kāpēc mums maksāt vāciešiem par to, lai citu valstu kori šeit uzstājas? Aizietu nesamērīgi daudz miljonu. Mūsu piedāvājums bija – organizējam paši, taisām kā astoņsimtgadē ar lielu dižkoncertu. Tas man liekas ļoti konkrēts priekšlikums mūsu programmā.
Programmā vēl ir rakstīts: "Izskaudīsim nelegālo imigrantu uzturēšanos Rīgā, veidojot drošāku dzīvi pilsētā." Jautājumam ir divas daļas. Pirmā ir par nelegālajiem imigrantiem. Vai jums ir kādi dati, ka Rīgā to ir ļoti daudz?
Mums dati ir tādi, ka tad, kad es biju mēra pienākumu izpildītājs, es sasaucu pie sevis Valsts robežsardzi, Valsts policiju, pašvaldības policiju un citus pašvaldības dienestus, un izrunājām šo jautājumu. Tika pastiprināta kontrole un notika reidi. Šajos reidos tika konstatēts, ka aptuveni 5% nelegāli atrodas šeit Rīgā. Tas, manuprāt, ir ļoti daudz. Tā ir divdesmitā daļa. Tie ir nelegāli.
Kā tad šie nelegālie izpaužas? Iekšlietu ministrija tulko to tā: nelegālais imigrants ir tas, kurš ir šķērsojis robežu nelegāli. Nu, manā ieskatā arī tie, kas šeit nelegāli uzturas, ir nelegāli. Viņiem ir beigušās uzturēšanās atļaujas, tātad vai nu darba atļauja, vai studiju atļauja. Tajā brīdī viņš jau šeit uzturas nelegāli, viņam nav legālas uzturēšanās atļaujas.
Bet nav jau stāsts tikai par nelegālajiem imigrantiem. Stāsts jau patiesībā ir arī par tiem legālajiem imigrantiem. Cik daudz mums ir augstskolās studenti, kas nemaz nepabeidz mācības? Nekā personīga uztaisīja sižetu. Es vairs neatceros, bet laikam tikai 20% absolvē, vai ne? Vārdu sakot, šie cilvēki izmanto iespēju iekļūt Eiropas Savienībā. Ja mēs šādā stilā turpināsim, mēs diemžēl neatgūsimies tāpat, kā nespēj atgūties arī Eiropa.
Šie skaitļi droši vien vēl būtu jāpapēta. Otrs jautājums: jūs sakāt, ka viņi apdraud drošību. Es ne dzirdu, ne redzu medijos, ka būtu tādas ziņas.
Ļoti bieži tiek izdarīti administratīvi pārkāpumi ceļu satiksmē gan ar automašīnām, kas neatbilst kādam tehniskajam stāvoklim, gan ar stāvēšanas aizliegumiem vai apdraudot citus satiksmes dalībniekus. Tas tiek fiksēts.
Tāpat mēs esam redzējuši, ka tad, kad beidzās Ramadāns, kaut kāda grupiņa zaga gulbi un veda prom. Es teiktu, ka tā ir ļoti bīstama tendence. Ne jau mums ir jākonstatē, vai šobrīd notiek. Ir jāparedz uz priekšu, kā situācija attīstīsies. Jo vairāk šeit sabrauks imigranti, jo grūtāk mums būs kontrolēt situāciju. Diemžēl Eiropa nespēj atgūties.
Pāriesim pie jautājuma par iespējamajām koalīcijām. Ja NA saņems visvairāk balsu, jūs virzīs kā mēra kandidātu, un jums būs izvēle veidot koalīciju vai nu ar Progresīvajiem, vai ar Šleseru. Ar ko jūs būtu gatavs veidot koalīciju?
Es jums atbildēšu tā: šajā [domē] mums tika likti sprunguļi visos nacionālajos jautājumos. Mums šī pieredze, tas, ko esam piedzīvojuši, ir izteikti svarīga. Tāpēc, neatbildot konkrēti uz šo jautājumu…
Bet kāpēc nevarat atbildēt?
Es izstāstīšu. Mēs iesim tikai tādā koalīcijā, pareizāk sakot, mēs ņemsim tikai tādus koalīcijas partnerus, kas atbildīs mūsu Rīgas nacionālajiem, drošības un latviskošanas jautājumiem. Kas būs gatavi parakstīties uz mūsu vērtībām, tikai ar tiem veidosim koalīciju. Absolūti skaidrs ir viens – Šlesera vadībā mēs nestrādāsim un viņa vadītā koalīcijā arī ne.
Jūsu teiktais pieļauj, ka jūs varētu strādāt koalīcijā ar Šleseru.
Es jau savu viedokli paudu. Progresīvo partija atsūtīja memorandu, kurā apņemas nestrādāt ar Šleseru, bet no prokremliskajiem spēkiem, kurus nenosauc vārdā, apņemas tikai norobežoties. Un pēc divām stundām viņi kopā ar Saskaņu, Krievu savienību un Plineru nobalsoja divos balsojumos kopīgi. Šeit, Rīgas domē, viņi atsūta pulksten deviņos ar minūtēm piedāvājumu norobežoties no prokremliskām partijām un pēc divām stundām ar tām nobalso. Bija divi priekšlikumi par sabiedrisko transportu, viens nāca no Saskaņas, otrs no Progresīvajiem. Tātad viņi sadarbojas, lai atbalstītu viens otra priekšlikumus.
Arī NA Saeimā ir balsojusi kopā ar Saskaņu dažādos jautājumos.
Nujā, bet kā var ticēt šādai partijai, kas šādi rīkojusies?
Otrkārt, liekot mums riteņos sprunguļus, lai nenovāktu visādus krievu pieminekļus. To varējām izdarīt tikai pēc tam, kad viņi aizgāja no koalīcijas. Piemēram, toreiz par Puškina noņemšanu. Mēs tajā laikā bijām trīs vicemēri un gaidījām mirkli, kad Staķis būs vai nu komandējumā, vai kādā atvaļinājumā. Tādu mirkli mēs sagaidījām, un tajā brīdī arī tika noņemts.
Pēc jūsu teiktā un partijas biedru izpausmēm sociālajos tīklos rodas iespaids, ka jūs gatavojat augsni, lai nesadarbotos ar Progresīvajiem un ietu kopā ar Šleseru.
Nē, tieši otrādi. Pirmkārt, mēs gribam, lai šīs partijas nāk pie nacionālās apziņas. Otrkārt, vēlamies, lai šobrīd nekādas koalīcijas netiktu veidotas. Šobrīd mēģina panākt obligātu apsolījumu kādam, ka viņi būs koalīcijā. Mēs vispār nekādus koalīcijas modeļus neveidojam ne ar vieniem, ne ar otriem, ne ar trešajiem. Mēs ejam savu ceļu. Mēs esam spēcīga partija un uzskatām, ka esam laba alternatīva nosacīti latviskajiem spēkiem, kas šobrīd ir valdībā. Visas tās mangānu rūdas un visas nebūšanas, kas ir plosījušas valdību teju visu tās pastāvēšanas laiku, kopš Nacionālā apvienība tur nav – manuprāt, mums par viņu grēkiem nekāda atbildība nav jāuzņemas.
Tātad jūs sakāt, ka jums vispār nav sarkano līniju?
Nē, tā mēs nesakām. Mums nekādā veidā nav nekādas sadarbības, vispār neapspriežam nekādus jautājumus ar prokremliskajiem spēkiem – Stabilitātei!, Saskaņa, Suverēnā vara, citi līdzīgi radījumi. Man liekas, ka, lai nu par ko, bet par Nacionālo apvienību nav absolūti nekādām šaubām jābūt.
Ar ko Šlesers atšķiras no Saskaņas?
Es viņus nevērtēšu, vispār atsakos no vērtēšanas.
Šlesera dēļ mums bija uzturēšanās atļauju tirgošana par nekustamajiem īpašumiem. Viņš bezmaz vai nosaucis NA par naciķiem. Viņa domubiedrs Sandris Točs ir teicis, ka vēršanās pret krievu valodu tieši apdraud Latvijas drošību. Jūs esat gatavi ar tādu partiju sadarboties?
Es vēlreiz atkārtoju, ka mēs nekādas koalīcijas šobrīd neveidojam. Kad vēlētājs nobalsos, tad mums būs skaidri zināms rezultāts un tad pie šīs sarunas vispār ķersimies klāt.
Vai jums nešķiet, ka vēlētājiem varētu būt svarīgi saprast, vai esat gatavi veidot koalīciju ar Šleseru?
Pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām Progresīvie un Vienotība skaidri apsolīja neiet ar Lembergu kopā, bet Zaļo un Zemnieku savienība šobrīd jauki sēž valdībā. Sakiet, vai šie nebija meli? Un vai tas neietekmēja vēlētāju izvēli?
No jūsu teiktā izriet, ka jums nāktos sameloties, ja teiktu, ka neveidosiet koalīciju ar Šleseru. Un ka tā jūs gatavojat iespēju iet kopā ar Šleseru.
Mēs vispār nekādas koalīcijas neveidojam. Mūsu mērķis ir dabūt uzvaru, dabūt vairākumu Rīgas pašvaldībā, un tad mums nekādas koalīcijas sarunas vispār nebūtu nepieciešamas.
Jūs tagad sakāt, ka ar Saskaņu un Stabilitātei! neiesiet. Agrāk partijas līderis Raivis Dzintars intervijā teica, ka ar Saskaņu un Stabilitātei! neiesiet. Bet par Šleseru jūs nesakat nē. Tā var saprast, ka – jā, tas ir iespējams.
Es neatbildu šobrīd šādi. Es saku, ka mēs nekādas koalīcijas neveidojam. Mums vissvarīgākais būs tas, vai nākamie koalīcijas partneri piekritīs visiem mūsu nacionālajiem drošības un latviskošanas jautājumiem. Tā ir mūsu prioritāte, lai mūsu programma tiktu izpildīta.
Šlesera partija Rēzeknē iet vienā sarakstā ar Aleksandru Bartaševiču, kurš saka, ka Latvijai jābūt neitrālai valstij, tātad jāizstājas no NATO. Vai tas neapdraud Latvijas drošību?
Visi tie dīvainie veidojumi, kas diemžēl Latgalē ir, ir kaut kas ļoti, ļoti interesants, bet attiecībā uz Rīgu es šobrīd tiešām nekomentēšu citas partijas, kā tās darbojas un kā sev mēģina pievilināt vēlētājus. Mani interesē, lai Nacionālās apvienības programma būtu izpildīta.
Kāds ir jūsu viedoklis par Šlesera atbalstīto Riga Waterfront?
Pašvaldībai nav jāpiedalās šī projekta finansēšanā. Ja pašvaldībai ir uzliktas kādas saistības vai pienākumi attiecīgi nodrošināt, piemēram, kaut kādu ūdenssaimniecību, tad tikai līdz [īpašuma] robežai, nevis iekšpusē. Viņu pārstāvji nākuši uz domi, ka viņiem vajag pasažieru ostas terminālim pievilkt tramvaju, lai tūristi varētu nokļūt Rīgā. To varētu diskutēt, bet tikai pēc tam, kad šāds pasažieru terminālis būs izveidots. Es saprotu, ka tā izveidei ir nepieciešami vismaz 10 gadi. Tā ka šis, visticamāk, nav pat šī sasaukuma, nav pat nākamā sasaukuma jautājums. Bet es nesaredzu iespēju, ka pašvaldība tur iesaistās ar savu finansējumu.
Bet man ir cits jautājums: vai jūs nesaredzat, ka šis projekts ir turpinājums Šlesera zelta vīzu un uzturēšanās atļauju tirgošanas projektam?
Noteikti, ka tas ir kaut kas līdzīgs. Tas arī ir tas stāsts, ka šobrīd nedz Progresīvie, nedz Vienotība nav apturējuši šo uzturēšanās atļauju tirgošanu. Tas būtu primārais, kas šīm partijām būtu jādara, ja tās grib parādīt, ka tās ir latviskas un vēlas, lai viņu it kā latviskums tiktu novērtēts.
Jo šobrīd mēs saskaramies ar to, ka Progresīvajiem nav problēmu sadarboties gan ar Krievu savienību, gan ar Saskaņu, gan ar Plineru. Tāpat mēs to redzam arī Saeimā šajos balsojumos, kur ir latviskošanas jautājumi. Tas ir briesmīgi. Arī no Vienotības puses ir tieši tas pats. Kāpēc nav [atrisināts] šis jautājums? Kāpēc par migrāciju man kā Rīgas vicemēram ir jāceļ trauksme, jāsauc iekšlietu dienesti kopā? Kāpēc to nedara attiecīgās partijas cilvēki, kam ir Iekšlietu ministrija? Kāpēc nav mainīta izlīdzināšanas fonda kārtība, ja mēram ir tiešā pieeja gan finanšu ministram, gan premjerei, kas par šiem jautājumiem atbild?
Kāds ir jūsu redzējums par ideālo attiecību modeli ar pierīgas pašvaldībām?
Šobrīd es vadu arī Rīgas un pierīgas pašvaldību apvienību Rīgas metropole. Pēc divu gadu darba es varu pateikt, ka pierīgas pašvaldības nav tik skeptiski noskaņotas, kā mums iepriekš likās, attiecībā uz sadarbību satiksmes jomā. Satiksmes joma ir primārais, par ko mums vajadzētu iestāties, jo sevišķi par Rīgas satiksmi. Tur ir iespēja maršrutus pagarināt. Ir iespējams, ka pierīgas pašvaldības nāk iekšā kapitālsabiedrībā ar savām daļām, un tā mēs kopīgi uzturam Rīgas satiksmi.
Šobrīd ir pašvaldības, kas tam ir atvērtas, un ir pašvaldības, kas tam nav atvērtas. Bet patiesībā Rīgas metropole ir visa Rīga un pierīga, un ir skaidrs, ka satiksmes jautājums ir primārais, kas mums ir savā starpā jāatrisina. Kas ir labais, kas ir izdarīts šajos divos gados? Drīz sāks darboties vienotā biļete vilcienam A zonā plus Rīgas satiksmes transportiem.
Vai tas nebija Vienotības jautājums?
Nē. Tas daudzus gadus nebija izkustējies. Kad es kandidēju par Rīgas vicemēru, es šo jautājumu cēlu priekšā, jo šis bija sadarbības jautājums ar pierīgu. Tā kā es esmu atbildīgs par sadarbību ar pierīgu, tad šo es uzskatīju kā savu jautājumu. Mēs pagājušajā gadā sasaucām pie viena galda tālaika satiksmes ministru, Autotransporta direkciju, Rīgas satiksmi, Pasažieru vilcienu un prasījām – kur ir problēma? Problēma bija finansēšanas modelī. Cik kurš maksās un cik kurš saņems pēc biļešu iegādes, tā bija galvenā problēma. Tad turpat Rīgas plānošanas reģiona sapulcē pie galda visi vienojāmies, ka šie trīs spēlētāji izstrādās finansēšanas modeli pa vasaru, un jūs neticēsiet, bet tas notika! Pēc tam ar tālaika ministra svētību šī lieta izkustējās no savām pozīcijām.
Ministrs bija Kaspars Briškens no Progresīvajiem?
Jā.
Jūs esat strādājis vairākus gadus Ventspilī. Kā vērtējat Ventspils pilsētas pārvaldi un Lemberga kungu?
Jūs visu laiku gribat, lai es vērtēju citus.
Tas, kā jūs vērtējat citus, atspoguļo jūsu nostāju un vērtības.
Ventspilī man bija tāda iespēja, es gāju strādāt pie profesores, tolaik Ventspils Augstskolas rektores Gitas Rēvaldes. Nu jau atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs izdomāja, ka viņa ir jāatlaiž. Man šis vispār bija absolūti nepieņemami, un mēs pret to cīnījāmies ar visiem juridiskajiem argumentiem.
Ventspilī es šādā vai citādākā veidā biju iesaistīts kaut kādos septiņos tiesvedības procesos, kuros vai nu Ventspils dome vai kādas saistītas institūcijas mani mēģināja sūdzēt tiesā, vai arī otrādāk. Mums bija jāaizstāv savas tiesības. Nu, tas viss ilga ilgi, kādus gadus.
Labā ziņa bija tāda, ka man izdevās apvienot kopā gandrīz visus opozīcijas spēkus pret tā laika Ventspils it kā mēru. Mēs izveidojām trīs partiju sarakstu, tajā reizē mēs saņēmām ap 25% vēlētāju balsu. Pagājušajās vēlēšanās, kas bija nākamās vēlēšanas pēc tām, kurās man izdevās šos sarakstus veidot, sanāca tā, ka tā plaisa bija krietni, krietni dziļāka. (2021. gada pašvaldību vēlēšanās Aivara Lemberga partija Latvijai un Ventspilij saņēma 54% balstu – red.) Pieļauju, ka šogad vēlēšanu rezultāti varētu parādīt, kādas ir Lemberga izredzes Ventspilī.
Pēdējās vēlēšanās tieši Nacionālās apvienības pārstāvis ļāva Lemberga partijai saglabāt vairākumu.
Diemžēl es vairs šajā nodaļā nebiju un nesastāvēju. Katrā gadījumā es tā nebūtu darījis.
Man pirms dažām dienām iemeta pastkastītē jūsu reklāmas bukletiņu, kurā jūs tiekat prezentēts kopā ar savu sievu, kura arī kandidē NA sarakstā. Interesants piegājiens, neparasts Latvijas politikā, bet tas arī vedina domāt: ja ievēlēs arī jūsu sievu, vai viņai būs kāda sevišķa loma Rīgas pārvaldē?
Es jums izstāstīšu vēsturi. Šeit ir nevis tā, kā gribas padomāt, bet šeit ir tā, kā ir noticis. Mēs iepazināmies tieši Nacionālajā apvienībā, vēlāk arī laulājāmies. Šīs mums kopā ir trešās vēlēšanas. Trešo reizi mēs kandidējam kopā, mēs arī visu šo laiku kopīgi veidojam mūsu kampaņu. Tur nekāda jauninājuma nav, un nekādas īpašas lomas nevienam nav paredzētas.
Bet ir skaidrs, ka viņa man ir milzīgs atbalsts un balsts. Es ļoti novērtēju viņas palīdzību, viņas spējas saprast mani tajos brīžos, kad iet grūti. Es zinu, ka viņa kā speciālists savā jomā – ainavu arhitektūrā, pilsētplānošanā – var palīdzēt Rīgai, rīdziniekiem, un es uzskatu, ka viņa ir labs kandidāts. Tā kā viņa ir mana dzīvesbiedre, tad, protams, nekādu augstu vietu sarakstā nepiedāvāja ne partija, ne es. Viņa startē ar noslēdzošo numuru.
Tā dažkārt var būt ļoti izdevīga pozīcija.
To nevar zināt. Grandi bijuši tieši, kas ir apzināti startējuši beigās. Piemēram, Artuss Kaimiņš kandidēja beigās kā noslēdzošais. Tad, kad ir grandi, tad jā, tad tam ir kaut kāda liela nozīme, bet šobrīd es domāju, ka tam nav lielas nozīmes.
Bet, ja vēlētājs gribēs, tas sarakstā atradīs un palīdzēs viņas mērķus realizēt. Viņai ir ļoti skaisti mērķi par pilsētas labiekārtošanu, par ūdens tilpēm. Viņa arī raksta maģistra darbu, kā palīdzēt veidot ūdens tilpes pieejamas. Ir arī tāda interesanta no Venēcijas aizgūta lieta – ūdens tramvajs, kas atslogotu sastrēgumus, izmantojot ūdenstransportu.
Es viņai esmu palīdzējis maģistra darbā, kopīgi ejot pastaigās gar Daugavu. Mēs esam secinājuši, cik daudzas lietas patiesībā no sabiedrības acīm ir noslēptas un neredzamas. Piesārņojuma līmenis, attiecīgās vietās samētātās lietas, bezpajumtnieki, kas dzīvo turpat blakus – tas ir briesmīgi, Es to saredzu kā reāli izdarāmu lietu nākamajā sasaukumā – savest to visu kārtībā.
Turpinot tēmu, es uzskatu, ka mums ir vajadzīga sava jūrmala. Mums ir Vecāķi, mums ir Bolderāja, mums ir viss šis dabas resurss. Kāpēc rīdziniekiem vajadzētu braukt speciāli uz Jūrmalas pilsētu, tērēt savus līdzekļus tur, ja viņi var tērēt tos šeit uz vietas? Man ļoti patīk staigāt Vecāķos, noiet kādus 15 kilometrus.
Tiesa, vēlēšanu dēļ šīs aktivitātes man ļoti samazinās. Es arī būtu priecīgs, ja varētu vairāk pagulēt. Bet viss kārtībā. Saprotu, ka tas ir tāds grūtāks brīdis dzīvē, bet iziešu cauri, un tad jau skatīsimies, kur tas viss aizvedīs.