Vilnis Ķirsis. Foto - Edmunds Brencis
Jaunās Vienotības kandidāts Rīgas mēra amatam Vilnis Ķirsis uzskata, ka pēc vēlēšanām būšot tikai divi varianti. Ja Jaunajai Vienotībai, Nacionālajai apvienībai un Progresīvajiem būs vairākums, tās veidos koalīciju. Ja nebūs, varu Rīgā iegūs promaskaviskie spēki ar Šleseru priekšgalā. Ar Rīgas domes priekšsēdētāju sarunājāmies 2025. gada 22. maijā viņa kabinetā domē. Publicējam intervijas pilno versiju.
Jūsu domes vairākums sevi pieteica kā “pārmaiņu koalīciju”. Kādas ir galvenās divas, trīs pārmaiņas, kas šajos piecos gados ir nākušas par labu rīdziniekiem?
Es noteikti minētu pārvaldību gan domē, gan domes kapitālsabiedrībās. Mēs atceramies, ka viss bija politizēts – kapitālsabiedrības, konsultanti. Nu tā visa ir pagātne. Šobrīd jau mēs pat saņemam visādas balvas, redzam, ka Rīgas ūdens iziet biržā ar obligācijām, un daudz citu stāstu. Rīgas satiksme no nolaista, izzagta uzņēmuma ir kļuvusi, man liekas, par vislabāk pārvaldīto, Rīgā pavisam noteikti. Tas ir viens bloks.
Otrs bloks noteikti ir saimnieciskais. Pilsētas infrastruktūra ir ieguvusi 700 miljonus ieguldījumu. Visu, ko mēs redzam apkārt – Austrumu maģistrāle, Dienvidu tilta 4. kārta, Brasas tilti, Kundziņsala, Sarkandaugava, mobilitātes punkti pie stacijām un tā tālāk. Tas viss ir tāda laba sadarbība ar valdību, Eiropas nauda, viss komplektā.
Un trešais, es teiktu, ir tāds nacionālās pašapziņas bloks. Vispār es uzskatu, ka šī sasaukuma svarīgākais uzdevums ir pāreja uz mācībām latviešu valodā skolās, bērnudārzos. Tas ir tāds ilgspēlējošais, kam būs atdeve pēc desmit, divdesmit, trīsdesmit gadiem, bet tas ir ļoti nozīmīgs, nu, tādā kaut cik saliedētas sabiedrības veidošanā.
Plus – pieminekļi aizvākti, tādi, kas stāstīja par viltus vēsturi, uzbūvēti jauni, atjaunoti tie paši Pirmā pasaules kara – Bumbu kalniņa, Sudrabkalniņa, Autotanku pulkam. Pirms nedēļas Vīķu krogā atklājām, tur bija vienas no karstākajām kaujām pret Bermontu. Tur atklājām pilnīgi jaunu pieminekli. Un ielu pārdēvēšana, kuras mums tādu imperiālisma domu mēģināja iesēt. To samainīt uz latviešu pašapziņas veidošanu. Šis ir, es teiktu, tāds latviskās pašapziņas bloks.
Nu, protams, ir vēl daudzas lietas. Bet, es domāju, šie trīs ir galvenie.
Jūsu programma pirms ārkārtas vēlēšanām dramatiski vēstīja, ka Rīga ir «smagi cietusi» no iepriekšējās vadības un rezultātā ir «vienīgā galvaspilsēta Baltijas reģionā, kuras iedzīvotāju skaits samazinās un pilsētvide pasliktinās». Aizvadīto piecu gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā ir turpinājis sarukt. Kāpēc nav izdevies to apturēt un vai jums ir plāns, kā to darīt?
Skatoties uz savu laiku, es teiktu, ka šobrīd iedzīvotāju skaits Rīgā ir stabilizējies, vairākus, kādus trīs gadus plus, mīnus virs 600 tūkstošiem balansē. Jo, ja mēs paskatāmies periodu no 2008., 2009. gadam, tad bija pie septiņsimt [tūkstošiem], un kritums tad ir bijis krietni ievērojamāks. Un nevar jau tādu lejupejošu spirāli strauji pagriezt pretējā virzienā. Ir jāpanāk stabilizācija, ko, es teiktu, mēs šobrīd esam panākuši, un tālāk jāgriež tas atpakaļ uz augšu. Kā to panākt? Tikai un vienīgi – mums ir jādara Rīga īpaši draudzīga tai grupai, kas ir ģimenes, kas var to iedzīvotāju skaitu vairot. Un to mēs arī darām.
Skaidrs, ka to nevar izdarīt, kā es bieži saskaros ar ekspektāciju – ka divos, četros gados ir iespējams pilsētu, kura būvēta 800 gadus, pēkšņi visu pārtaisīt, viss pēkšņi kļūst draudzīgs un pieejams, parciņi sataisīti. Tas vienkārši nav iespējams. Bet ceļā uz to mēs esam.
Ir vesela virkne lietu izdarītas, bērnudārzi vairs nav problēma, bērnudārzu līdzfinansējumi tiek celti, sporta iespējas, interešu izglītības iespējas vairotas. Strādājam pie mājokļu programmām. Bet tas ir tāds darbs, kuru ar vienu burvju mājienu pamainīt nevar, daudz kam arī laiks ir vajadzīgs, ja mēs paskatāmies arī tos pašus Helsinkus. Viena paaudze izvācās ārpus Rīgas, bet viņu bērniem tur ir garlaicīgi, un viņi tīri dabīgi pārvācas atpakaļ.
Un tāpēc jūs pats nedzīvojat Rīgā?
Man ir divas dzīvesvietas, viena no tām ir Rīgā, viena ir pierīgā [Garkalnē].
Rīgā esat deklarējis dzīvesvietu.
Rīgā es kopš savas dzimšanas, kopš pirmās dienas esmu deklarējies. Visus savus nodokļus esmu maksājis Rīgai.
Tomēr izvēlaties šeit nedzīvot.
Nu, es vēlreiz saku, man ir divas dzīvesvietas. Nu, tas droši vien ir manā ziņā, kurā brīdī kur es vairāk uzturos. Droši vien tas nav noziegums. Gandrīz vai katram latvietim ir kaut kur vasarnīca vai lauku māja, tāpēc jau viņš nezaudē savu rīdzinieka, teiksim, statusu.
Jūs pirms vēlēšanām solījāt iestādīt vienu koku par katru jaundzimušo. Cik tad ir piedzimuši un cik to koku ir iestādītis?
Nu, droši vien tā matemātika noteikti būtu pozitīva, jo mums ir Rīgas meži, kuri stāda daudz koku. Bet skaidrs, ka tas izaicinājums, tā doma, kas tam visam apakšā ir, ka vairāk, teiksim, tajā pilsētas centrālajā daļā. Tur ir daudz darīts. Kaut vai tajā pašā Dienvidu tilta ceturtajā kārtā plānots ap 5000 koku sastādīt. Pagājušajā rudenī mēs vairākus simtus koku stādījām centrālajā daļā.
Bet tā problēma ir tāda, ko es iepriekš ne tik ļoti apzinājos, ka Rīgā tā ir realitāte, ka apakšā zem visām ielām, zem visas pilsētas ir īstenībā vēl viena pilsēta, kas ir komunikācijas, kas ir pat sarežģītāka, nekā tā virsējā daļa. Un tu to koku nevari iestādīt, jo tev visur apakšā ir vai nu ūdens, vai gāze, vai elektrība, vai kanalizācija, un tā tālāk. Un tāpēc tās vietas īstenībā ir gana maz. Un tas, ko mēs esam darījuši vairāk, varbūt pat tur, kur nevar – kaut kādos podos kaut ko likuši, kā redzam kaut vai te ārā Vecrīgā, Ģertrūdes ielā, un tā tālāk.
Jūs arī kritizēja, ka likt kokus podos tomēr nav īsti labi.
Jā, redziet, nu, visiem liekas – re, kur brīvs, ņem un iestādi! Bet tas, ka tur viņam pēc tam nebūs gāzes vai nebūs ūdens, to jau reti kurš zina. Ja visi iedziļinātos tajā jautājumā, tad jau droši vien saprastu, ka tad jau labāk ir pods, vismaz tāds zaļums, nekā, ka nav vispār.
Bet kopumā šis jautājums ir virzīts. Skaidrs, ka gribētos vairāk. Bet, ja mēs matemātiski paskatāmies, tad solījums ir izpildīts, tomēr es gribētu to centrālo daļu vairāk kokos.
Ir izpildīts... Cik tad bērnu īsti ir piedzimis šajos gados?
Nu, parēķinām – plus, mīnus seši tūkstoši ar tendenci uz leju, pareizinām ar četriem, pieciem gadiem. Rīgas meži gadā kādu miljonu iestāda, tā ka tur viennozīmīgi tā bilance ir pozitīva. Bet centrālajā daļā mēs runājam par desmitiem un simtiem. Kā teicu, Dienvidu tilta ceturtajā kārtā bija vairāki tūkstoši.
Tomēr to zaļumu prasās šeit vairāk. Tā ka tādā ziņā es piekrītu, ka varbūt varēja... Nē, es pat nedomāju, vai varēja vairāk, jo iepriekš šis jautājums vispār nebija aktuāls. Mēs to esam virzījuši, tas ir dienaskārtībā, to ir jāturpina vienkārši darīt.
Jaunajā programmā solāt, ka 2029. gadā vidējā alga Rīgā būs 2700 eiro. Kā pašvaldība to var nodrošināt?
Pašvaldībā mums ir Investīciju un tūrisma aģentūra, mēs ļoti aktīvi strādājam uz darbavietu piesaisti, investīciju piesaisti. Nu, piemēram, ja mēs pieejam tā ekonomiski, kas ir jādara? Šobrīd Rīgā ir plus, mīnus 1900 vidējā alga. Mums ir nepieciešams uz Rīgu dabūt darba vietas, kurās pelna virs vidējā. Mēs esam pagājušajā gadā, piemēram, piesaistījuši tādu pasaules milzi Tech Mahindra, viņi atvēra biroju, viņiem šobrīd ir ap kādiem divsimt, trīssimt darba vietu, un viņi gatavi augt kaut vai līdz vairākiem tūkstošiem, strādā no šejienes uz Skandināvijas tirgu. Es precīzi nepateikšu, bet viņiem ir stipri virs šī brīža vidējā atalgojums darbiniekiem.
Nu, mēs varējām arī strādāt varbūt uz kādiem, kas tur ēvelē dēļus, kas arī ir ļoti laba lieta, vai taisa pirtsslotas, kā kādreiz folklorizējies teiciens, bet tur tā vidējā alga ir zema, un tad mēs nekad nesasniegtu to mērķi. Tā ka tas ir virziens.
Virziens ir arī tā pati startapu ekosistēma vai jaunuzņēmumu ekosistēma, kur mēs atbalstām no domes, piemēram, šo te jaunuzņēmumu māju, vēl kaut kādas programmas. Un, piemēram, viens uzņēmums, kas mums ir Rīgā, ieguva balvu – Aeron, kuri pirms pieciem, septiņiem gadiem izgudroja robotu, ar ko apkopt vēja turbīnu lāpstiņas. Nu, viņi tuvākajos gados, domāju, būs nākamais Latvijas uzņēmums ar miljarda apgrozījumu.
Veicinot šādu uzņēmumu attīstību, var panākt labāk apmaksātas darbavietas un vidējās algas pieaugumu.
Bet jums ir precīzs skaitlis – 2700.
Nu, tas ir nosprausts mērķis, tas nav kaut kādā veidā matemātiski aprēķināts, vienkārši mēs to uzliekam kā latiņu, kā tādu piesaistes punktu, uz ko mēs ejam.
Vēl es nepieminēju par šo jautājumu – mēs esam noslēguši memorandu ar trim universitātēm par Zināšanu jūdzi. Ar to mēs skaidri pasakām, ka mēs primāri redzam, ka Rīgas ekonomiskā identitāte ir tieši zināšanas. Ja šeit pieplūst un apgrozās cilvēki, talanti, studenti, uz tā bāzes un to pareizā veidā atbalstot, var cerēt, ka tie paši visādi produkti šeit tiks veidoti, attīstīsies, būs kaut kādas komandas, kas tieši šeit satiksies un nolems kaut kādas savas idejas attīstīt.
Jums bija ļoti konkrēti solījumi nodokļu jomā, tācu neviens no tiem nav izpildīts — ne samazināt nodokli par zemi, ne 25% no iekasētās summas novirzīt konkrētai apkaimei. Tagad to arī vairs nesolāt. Kāpēc pārdomājāt?
Tātad par to nodokļa sadali. Tur jau man startā visi politiskie sabiedrotie un arī ne tikai sabiedrotie teica, ka viņi tādu ideju neatbalstīs. Varbūt atceraties Latvijas Televīzijas pēdējās debates pirms vēlēšanām? Tur debašu vadītājs, tagad neatceros, kurš vadīja, par katras partijas vienu ideju prasīja pārējiem, vai atbalsta vai neatbalsta, un tad šo ideju par 25% diemžēl neviens jau tad neatbalstīja. Bet kopumā pie tā principa, ka katrai apkaimei tomēr arī ir jāsajūt kaut kāda progresa deva, esam centušies pieturēties, plānojot kaut kādas investīcijas.
Attiecībā uz to nodokli jāsaka, ka visiem jau liekas, ka es vadu domi piecus gadus, vismaz tā man saka galvenais politiskais oponents, bet īstenībā jau tas ir tikai pusotrs gads, nedaudz vairāk, un pirms tam vienkārši tie jautājumi nebija manā redzeslokā.
Bet, nu, mums ir arī jāsaprot, ka tas nodoklis ir faktiski stāvējis uz vietas piecpadsmit gadus, un inflācija aug. Mūsu gaidas pret pilsētas saimniecības savešanu kārtībā ir lielas, skaidrs, ka, lai tās visas ielas, tiltus vai parkus saremontētu – tam vajag naudu. Var jau, protams, iet uz samazinājumu, bet tad ir jāsaprot, ka visi cietīsim.
Budžeta ieņēmumi tomēr diezgan jūtami augt.
Šajā sadaļā neaug. Ja mēs runājam par nekustamā īpašuma nodokli, tas faktiski ir plakans jau entos gadus. Arī ieņēmumi – kā bija kaut kādi 100, 110 miljonu plus, mīnus, tādi arī plakani ir, es nezinu, cik gadus jau, varbūt pat desmit. Vismaz pēdējos kaut kādus piecus ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa nepieaug.
Kopējie ieņēmumi budžetā gan aug.
Kopējie aug, jā, bet uz citu nodokļu rēķina – uz IIN rēķina aug, uz Eiropas fondu, kur mums ar valdību ir izdevies dabūt, uz tā rēķina aug. Kaut kāds dotācijas skolotāju atalgojumam budžetā.
Nu, mūsu budžets tātad ir – nekustamā īpašuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un tad ir vesela virkne visādi transfēri, skolotāju atalgojumi, mērķdotācijas ielām, ceļiem un kaut kādas Eiropas naudas.
Nekustamā īpašuma nodokļa sadaļa – tā stāv uz vietas. Pārējās aug.
Viens konkrēts jautājums. Jūs solāt ierīkot virszemes gājēju pārejas pie stacijas un tirgus. Kad tas notiks, ja Rail Baltica projekts ir iestrēdzis un nav vispār skaidrs, vai vilciens ienāks Rīgā? Un kad pēdējo reizi pats esat bijis Stacijas tunelī?
Bieži esmu bijis gan tur, gan citās vietās, par kurām cilvēki jautā.
Nu, tātad, plus, mīnus mēs šobrīd taisām visai šai 13. janvāra ielai tādu kā, sauksim to par priekšizpēti, jo, lai Rīgā varētu darīt kaut kādas tādas fundamentālas lietas, tas ir tā kārtīgi jānomēra, jāizdiskutē ar visiem, un tā tālāk. Tā ka tas iet uz priekšu, un tad mēs ķeramies jau pie konkrētās projektēšanas.
13. janvāra ielai ir jāpārtop par tādu skaistu gandrīz vai promenādi. Varbūt pēc visiem principiem promenāde nesanāk, un diemžēl arī bija plānots daļu vaļņa norakt, kas tā kā atvērtu to sadaļu, kas tuvāk Vecrīgai, ar Centrāltirgu savienotu. Bet, nu, process jau sākās, nu, kaut vai tā pati Radziņa krastmala ir īstenībā pirmais solis.
Ir identificēti apmēram 40 projekti, ko Rīgas dome tad skatās ap staciju, kur ir arī jūsu minētās virszemes gājēju pārejas pie stacijas. Bet ne tikai, tur ir daudzas vietas ap staciju un Centrāltirgu, kas jāsakārto. Tajā skaitā viena no vietām bija Radziņa krastmala, Gogoļa, tagad Benjamiņas ielas tunelis, piemēram, kas ir pārveidots par velo novietni, un tur ir virszemes pārēja. Tā ka var pēc tā parauga paskatīties, kā mēs redzam stacijas sliežu otrā pusē.
Nu, bija jāizvēlas, kurus projektus pirmos virzīt, un šie bija tie gatavākie – Radziņa krastmala, Benjamiņas ielas pāreja, nu, tur vēl kanālmalas daļas sakārtošana, un tā tālāk. Tā ka soli pa solim tas jau iet uz priekšu. Bet skaidrs, ka tam, domāju, četru gadu perspektīva būtu ļoti labs mērķis, lai to panāktu.
Vai tātad četru gadu laikā?
Nu, ejam uz to. Tas ir diezgan ambiciozs termiņš, bet, nu, ejam uz to.
Un par Rail Baltica – nu, pēc pēdējām ziņām stacijai kaut kāda daļa naudas ir atrasta un kaut kādi risinājumi tur tiek meklēti. Re, kur mums te tam pašam metrobusa projektam atņēma naudu, novirzīja Rail Baltica. Kaut kā tur kaut ko stiķē. Es ceru, kad tomēr sastiķēs un būs.
Solījāt izskaust sadārdzinājumus iepirkumos, tācu līdz pēdējam aizstāvējāt Satiksmes departamenta vadītāju Jāni Vaivodu, kad trauksmes cēlējs bija ziņojis tieši par sadārdzinātiem remontiem un miljonu izšķērdēšanu. Tagad Vaivodu tiesā jau par kukuļa piedāvāšanu. Kāpēc viņš ir jums tik svarīgs? Vai nebija kļūda viņu paturēt tik ilgi?
Nu, vispirms sadalīsim tomēr divās daļās, tās ir divas pilnīgi dažādas situācijas. Paskatīsimies to 2023. gada vasaras stāstu.
Tur, es teiktu, birokrātija bija tā, kas neļāva šos iepirkumus vai šo asfaltēšanu veikt lētāk, un es, uzklausot pušu argumentus, tajā, ko man parādīja departaments, redzēju pamatojumu, jo tas bija pamatots gan ar Iepirkumu uzraudzības biroja viedokli, gan ar laboratorijas urbumiem. Pretējā pusē šādus argumentus neredzēju. Un, kā vēlāk izrādījās, man bija pilnīga taisnība, jo visas iespējamās institūcijas, kas pārbaudīja, visi knābi, visas ģenerālprokuratūras atzina, ka tam manam viedoklim ir taisnība.
Tā ka tur es pilnībā redzu loģiku, un jebkurā gadījumā tas nebija stāsts par kādu vienu personu. Tas bija stāsts par departamentu. Tur reāli strādā darbinieki, kuri diendienā strādā ar tiem jautājumiem. Nu, tā vienkārši kaut ko uzmest viņiem uz galda un stāstīt, ka viņi nezin ko tur, asfaltu nes mājās.
Par asfaltu mājās nezinu, taču politiski tas bija tā, ka mērs Staķis atstādināja Vaivodu, bet, līdzko Staķa vietā nācāt jūs, uzreiz atjaunojāt viņu darbā.
Nē, pirmkārt, Staķis ar savu rīkojumu viņu gan atstādināja, gan pēc tam arī izpilddirektors atjaunoja, es viņu darbā neatjaunoju.
Viņu atjaunoja, kad jūs stājāties amatā.
Nu, jā, bet tas jau bija, teiksim, tas pats lēmums, jo viņš atstādināja viņu uz laiku.
Bet tas ir sekundāri, svarīgākais ir tas, ka tie argumenti, ar kuriem atstādināja, beigās izrādījās nepatiesi. Piedošanu, ja tas, ko teica Staķis, būtu īstenība, tad jau tur būtu jāsēž. Tad jau KNAB nebūtu uzrakstījis, ka nesaskata, un Ģenerālprokuratūra nebūtu to pēc tam sankcionējusi, ka piekrīt KNAB viedoklim. Tā ir tā sadaļa.
Savukārt otra sadaļa ir pilnīgi ar šo stāstu nesaistīts jautājums.
Man diemžēl tas bija pārsteigums, ka šis departamenta vadītājs ir negodprātīgs cilvēks. Tiklīdz šis te viss nāca gaismā, tā tieši es biju tas, kurš viņu uzreiz atstādināja. Un šobrīd pašvaldība tiesājas ar viņu.
Vaivodu pieķēra tāpēc, ka [satiksmes ministra padomnieks Jānis] Meirāns ziņoja par kukuļa piedāvājumu. Un, ja nebūtu ziņojis? Vai jūs esat pārliecināts, ka viņš pirms tam nevienam citam nebija piedāvājis kukuļus un bija godprātīgs?
Es teicu – negodprātīgs.
Jā, pēc tam, kad nāca gaismā šis viens kukuļa piedāvājums.
Bet, piedošanu, tas nebija stāsts par vienu cilvēku. Tas vasaras stāsts bija par departamentu, kur vieni teica, ka viņi to, to, to dara nepareizi. Paskatoties uz tiem argumentiem, mani tomēr tie nepārliecināja, un es redzu, ka tie argumenti nepārliecināja arī KNAB un Ģenerālprokuratūru. Tātad tiem nebija taisnība, un to apliecina šīs iestādes.
Kurā brīdī mēs vienu vai divus cilvēkus uzskatām, piedošanu, gudrākus par IUB iepirkumu jautājumos, gudrākus par neatkarīgu laboratoriju būvniecības jautājumos vai gudrākus par KNAB korupcijas jautājumos un gudrākis par Ģenerālprokuratūru?
Izrādījās, ka ir gudrāki, jo izrādījās, ka viņš ir, kā teicāt, negodprātīgs.
Nē, lūdzu, nodalām! Šis ir pilnīgi cits jautājums, un šī bija vēršanās pret darbiniekiem, piedošanu. Departamentā strādā 100 cilvēku, viņiem tagad atnāk viens un pasaka, ka viņi ir zagļi, ka viņi tur nezin ko...
Tā gluži neteica.
Nu, ļoti tuvu tam teica. Tas, ka pēc tam tas departamenta vadītājs pilnīgi citā jautājumā, pilnīgi citā, un šis jautājums nav saistīts ar domi, jo dome tajā lidostas zemes stāstā vairs neko ietekmēt nevarēja. To varēja ietekmēt tikai Satiksmes ministrija. Es pat teiktu, ka tas ir skandāls Satiksmes ministrijā. Cita lieta, ka, jā, diemžēl tur šis cilvēks izrādījās negodprātīgs, bija iesaistīts.
Tāpēc tas, kas man šajā stāstā šķiet interesanti, ir, ka mūsdienās tiešām tas, kurš parāda uz kādu ar pirkstu – ne tur IUB viedokļi vairs ir svarīgi, ne tur KNAB vai Ģenerālprokuratūra. Kuram tas interesē – ja kāds pateica, viņš noteikti ir gudrāks nekā tās iestādes.
Labi, neturpināsim pašlaik šo diskusiju. Jautājums par investīcijām. Solījāt ik gadu papildus piesaistīt 100 miljonus eiro investīcijās, taču diemžēl Rīgas attīstība atpaliek no kaimiņu galvaspilsētām — ekonomisti lēš, ka par septiņiem, astoņiem gadiem. Vai esat sapratis, kas ir galvenie attīstības šķēršļi, un kā tos novērsīsiet?
Nu, kā es minēju, manā laikā, gan vicemēra, gan mēra amatā, jo arī atbildēju par satiksmi pirms tam, esam kopsummā ap 700 miljoniem eiro piesaistījuši tieši investīcijas satiksmes infrastruktūrā, tā ka tas skaitlis ir pat ar uzviju izpildīts.
Ja mēs ņemam pēc budžeta, tad, piemēram, Staķa laikā investīciju budžets bija apmēram simt miljoni, manā laikā, šajā, 2025. gadā, tie ir gandrīz 300 miljoni, tā ka trīsreiz vairāk. Attiecīgi solījums ir tiešām izpildīts ar uzviju.
Tas, ko jūs jautājāt par to lielo bildi, par Tallinu, Viļņu – ja paskatāmies vēsturiski, kurā brīdī mums tās līknes atdalījās un katra aizgāja savu ceļu, tas ir apmēram 2009., 2010. gads. Mēs noteikti smagāk cietām finanšu krīzē, par to lai uzņemas atbildību tie, kuri taisīja to “gāzi grīdā” politiku.
Bet, piemēram, Viļņa sāka mērķtiecīgi strādāt uz tiem pašiem biznesa pakalpojumu centriem, ko es minēju, tādiem kā Tech Mahindra un līdzīgiem, un ir aplēsts, ka viņi apmēram kādus 20 tūkstošus darba vietu ir dabūjuši tieši šajā sektorā, pārsvarā jauni cilvēki, labi pelna, tālāk to naudu tērē visādos servisos, kafejnīcās, restorānos, un tā tālāk. Un tā pilsēta caur to ir, protams, teiksim, tāda dzīvāka. Nu, mēs diemžēl to sākām tikai tagad, pirms dažiem gadiem. Redzam, ka ir pirmie rezultāti, bet paies vēl kāds laiks. Kā jebkurās attiecībās, tev ir no sākuma jāpierāda, ka Rīga tagad ir labi pārvaldīta pilsēta, ka uz to tagad var nākt. To mēs dabūjam caur dažādām reitingu aģentūrām. Tas pats Financial Times mūs ir labi novērtējis savos reitingos.
Rīga iepriekš dzīvoja tādu vai nu uz iekšu, vai uz austrumiem vērstu dzīvi. Šobrīd mēs aktīvi piedalāmies visādos forumos, Eurocities tīklā, starptautisko dzīvi dzīvojam arvien vairāk. Ir kontakti, cilvēki šurp nāk arvien vairāk, arvien vairāk uzņēmumu šeit izvērtē vietu, kur taisīt biznesu.
Tas virziens šobrīd ir uzņemts ļoti pareizs. Bet skaidrs, ka nebūs tā, ka – opā! – nomainījās, un viss, te jau pilns ar investoriem, kuri jau ir sainvestējuši, un tā tālāk.
Plus, diemžēl man negribas, taču jāmin, ka mums ir bijuši investori, kuri ir pēdējā brīdī pārdomājuši tāpēc, ka esam tuvu Krievijai.
Vai tātad ir arī ģeopolitiskais iespaids?
Nu, diemžēl ir. Nu, es to negribētu... Kad man ir kāda intervija uz ārpusi, es nekādā veidā šo jautājumu nekurinu, bet principā, nu, tas tomēr ir faktors. Ir pavisam konkrēts investors, kurš pēdējā fāzē vienkārši teica – jūs esat super, tādu attieksmi mēs nekur neesam pieredzējuši, tomēr, piedodiet, netaisīsim šeit.
Pieminējāt The Financial Times novērtējumu. Martā lepojāties, ka šis izdevums esot novērtējis Rīgu kā vienu no labākajiem investīciju galamērķiem Eiropā. FT pētījumā Nākotnes Eiropas pilsētas un reģioni 2025 rakstīts: “Apvienotajos Arābu Emirātos bāzētais [uzņēmums] Eagle Hills bija atbildīgs par lielāko nekustamā īpašuma investīciju Eiropā, investēdams vairāk nekā 3,46 miljardus dolāru Rīgā, Latvijā, lai attīstītu vairāk nekā 8000 dzīvojamās un 1000 komerciālās vienības.” Kur FT ņēma šādu informāciju?
Labs jautājums... Es nezinu. Bet mums tas novērtējums bija sadaļā “cilvēku kapitāls”. Nu, proti, talanti, kur mēs dabūjām trešo vietu, un septītā vieta mums bija investīciju stratēģijā. Es domāju, ka tur viņi šo jūsu minēto faktoru nevērtēja, bet es nezinu, kur viņi to ņēma.
Viņi skaidro, ka esot izmantojuši gan interneta rīkus, gan pilsētu sniegto informāciju. Vai informāciju par trīsarpus miljardu dolāru investīcijām viņiem sniedza Rīgas dome?
Es nedomāju vis, bet noteikti varam pārbaudīt. Bet es nedomāju, ka dome to sniedza, tas galīgi neliktos loģiski. Pirmkārt, ja es pareizi atceros, tās jomas bija pilnīgi citas, kur tas nelīmējas iekšā.
Viņi saka – lielākais vienreizējais nekustamā īpašuma ieguldījums Eiropā!
Nu, tad mēs droši vien būtu kaut kādā pirmajā vietā tieši kaut kādā nekustamo īpašumu investīciju piesaistē. Bet nē, mēs esam cilvēku kapitālā un investīciju stratēģijā. To mēs pārbaudīsim, tas man arī šķiet interesanti. Katrā ziņā man sarunās ar viņiem, arī kaut kādās intervijās šāds te ne reizi nav figurējis.
(Ķirsis vēlāk apstiprināja, ka domes Investīciju aģentūra nav šādu informāciju sniegusi un FT tādu nav arī prasījis — red.)
Pirmīt pieminējāt Krievijas tuvumu, kas dara investorus piesardzīgus, un turpinās arī Krievijas karš pret Ukrainu. Latvijai drošība ir vissvarīgākais jautājums, taču jūs sadarbojaties ar Lukašenko un Kadirova draugu – 2024. gada janvārī parakstījāt sadarbības memorandu ar Šlesera atvesto pieminētā Eagle Hills uzņēmuma vadītāju Mohamedu Ali Alabbaru par 3 miljardu eiro investīciju piesaistīšanu Andrejsalas apkaimes attīstībai. Kāpēc jums ir tik svarīgi, lai Rīga kļūtu par apšaubāmas naudas ārzonu?
Pastāstīšu nedaudz priekšvēsturi. Šo investoru uz Rīgu atveda FIFA, proti, Starptautiskā Futbola federācija, un mana tā saruna bija tieši tajā kontekstā, jo tad FIFA bija gatava Rīgā būvēt stadionu, viņi bija gatavi kaut kādu trešo daļu finansēt no FIFA resursiem. Un tad viņi arī atveda un teica – re, kur investors, iespējams, ka viņam interesē, un viņš tur varētu arī to stadionu būvēt.
Vai tad viņu neatveda Šlesers, kurš lepojas, ka nu tik šis investēšot Waterfront projektā Andrejsalā?
Mana tikšanās ar viņu bija, kad tieši FIFA viņu atveda. Nākamais bija – sūtīts daudz vēstuļu, un ne tikai uz Rīgas domi, man liekas, vai tik pat prezidentam nebija sūtīts, ka mēs te gribam investēt lielu naudu, un tā tālāk. Es konsultējos ar vairākām iestādēm, tajā skaitā ar valsts drošības iestādēm, jautāju viedokli. Un pēc šīm sarunām sarkanā lampiņa nekur neiedegās.
Pirmkārt, pirms tam bija vēl viens memorands, ko parakstīja Staķis ar Riga Port City, kur ir Šlesers un pārējā kompānija. Un tas, kas man likās svarīgi – viņš teica, ka viņš no viņiem nopirks visu, nu, ar lielu varbūtību, ka tā darīs. Nu, mēs jau redzam, ka tai vietai ir tāds sava veida lāsts uzlikts dēļ tā, kādā veidā tā ir nonākusi pie saviem īpašniekiem. To droši vien jūs pat zināt labāk, kā ir nonākusi, noprivatizēta vai kā tamlīdzīgi. Nu, skaidrs – ja kāds no malas to nopirktu un mēs varētu tos paslaucīt malā, tas droši vien nebūtu slikts variants.
Bet kopumā – es droši vien tagad stipri domātu, ja būtu atpakaļ tajā situācijā. Jo tajā brīdī man tādas informācijas nebija.
Nezinu, kādas lampiņas un kad iedegas Valsts drošības dienestā, taču pietiek ar pusstundu internetā, lai atrastu, ka Lukašenko un Kadirovs dēvē Alabaru par “brāli”, bet viņa projekti Indijā, Albānijā, Serbijā, Horvātijā un citur saistīti ar korupcijas skandāliem un tiesu darbiem.
Ziniet, tādā gadījumā priekš kam mums valstī ir citas iestādes? Ja man ir jābūt atbildīgam gan par finanšu resursu izcelsmi, gan par kaut kādām tur lietām, ko jūs minējāt. Tad kāda jēga no viņiem, ja dienas beigās nevaru viņiem uzprasīt viedokli un paļauties uz viņiem?
Bet kāpēc jūs vispār prasījāt viedokli, ja turklāt pats varat uzzināt minētās lietas pusstundas laikā internetā?
Tad jau vēl jo vairāk nevajag viņus, vai ne? Ja es pats varu visu izdarīt.
Viņiem ir savi uzdevumi.
Man ir ikdienas rutīna, ļoti piesātināta. Man pat ir dienas, kad es brokastis ēdu astoņos vakarā kopā ar pusdienām un vakariņām. Un sēdēt, piedošanu, pie interneta...
Vai tad pašam jāsēž? Jums taču ir palīgi.
Bet, ja es uzprasu autoritatīvām iestādēm viedokli...
Bet kāpēc jūs prasījāt tām viedokli? Vai bija tomēr aizdomas?
Nu, bija zināma piesardzība šajā jautājumā, jā.
Teikšu tā – ārpuseiroatlantiskās zonas investors, tāpēc. Esmu vairākas reizes prasījis šādu informāciju un tieši par investoriem ārpus eiroatlantiskās zonas.
Vai turpināsiet atbalstīt šo projektu?
Nu, “atbalstīt” ir droši vien skaļš vārds. Es jau savu viedokli pateicu apmēram pirms gada, ka nekādas atkāpes no pašvaldības teritorijas plānojuma vai apbūves noteikumiem, vai intensitātes, vai augstumiem nenotiks, es to nepieļaušu.
Bijāt arī piedraudējis, ka varētu lauzt vai atcelt to sadarbības memorandu. Tas nav noticis.
Nu, kopš tā brīža viņi uzvedās ar lielu bijību, bet, tiklīdz tas tā nenotiktu, tad es pavisam noteikti arī atkāptos no šī memoranda. Un šis memorands, es vēlreiz saku, neparedz nekādu pretimnākšanu vai ko tamlīdzīgu. Tad jau drīzāk Staķa memorands paredz kaut kādu lielāku, tur bija kaut kādi punkti.
Ar ko īsti viņam ir tas memorands?
Es parakstīju memorandu ar investoru, viņš ar zemes īpašniekiem, ar to Port City, kur ir Šlesers, Šķēle un kas tur vēl.
Es pieļauju, ka es vēl varēju varbūt nezināt, bet, nu, Staķis droši vien zināja, kas tie par putniem.
Teicāt, ka Alabaru atveda FIFA un ka viņš esot paudis interesi investēt arī futbola stadionā. Tam dome pērn piešķīra 10 hektārus zemes Lucavsalā. Vai jūsu partijas biedram, Latvijas Futbola federācijas valdes loceklim Olafam Pulkam, kurš lobēja zemes piešķiršanu, nebūs savā ziņā interešu konflikti, kad būs jālemj par Waterfront un arī par nākamo koalīciju?
Kādā griezumā?
Tādā, ka viņš varētu būt pats ieinteresēts tā stadiona būvēšanā.
Nē, nu, pirmkārt, tam investoram ar to stadionu vairs nav nekāda sakara. Kā saka, vienreiz nofigurēja un vairs nav pie šī jautājuma redzēts. Par pašu stadiona zemi – man šķiet, ka Olafs pat nemaz nebalsoja. Tā ka tas ir vēl viens. Bet viņam jau nav kaut kāda, nezinu, tieša materiāla interese. Tas, ka atbalsta futbola attīstību, nu...
Bet zeme ir piešķirta.
Zeme ir piešķirta lietošanā. Turklāt tur jau ir daudz nosacījumu jāizpilda, un ir tā, ka pēc kaut kādiem pieciem vai cik gadiem... Tas mehānisms ir – mēs jau to zemi nemaz nevaram nevienam atdot. “Piešķirt” izklausās tā, kā – re, kur tev 10 hektāri, un uz redzēšanos! Nē, mēs viņiem esam piešķīruši, piecos gados viņiem ir jāuztaisa projekts, un, ja viņi iet uz priekšu ar to, tad mums ir jātaisa zemes izsole un viņiem izsolē ir tā zeme jānopērk. Tā ka viņiem būs reāli, par reālu naudu tā jāpērk, un varēs arī jebkurš cits, nezinu, Jānis vai Pēteris tajā izsolē piedalīties un to zemi nopirkt. Tā ka tur tas nav tā, kā izklausās – kaut kāda piešķiršana.
Kāja ir ielikta, kā teiktu Šlesers.
Kāja būtu ielikta tad, ja viņiem būtu kaut kādas ekskluzīvas pirmpirkuma tiesības. Bet viņiem tādu nav. Pirmkārt, šobrīd valdības pusē vispār ir izveidota īpaša darba grupa, kas vērtē kaut kādus iespējamos modeļus, kā to projektu attīstīt. Tikpat labi nav izslēgts variants, ka mēs to zemi dienas beigās atdosim valdībai, un viņi, aizmirsu, kā sauc to sia zem Izglītības ministrijas, kam pieder Daugavas stadions (Latvijas Nacionālais sporta centrs – red.), Murjāņi un visa tā sporta infrastruktūra – ka varbūt valdības pusē tā attīstība notiks. Tā ka tā ir pagaidām tāda zīlēšana, ka tur kādam kaut kāda baigā kāja durvīs vai kaut kā tamlīdzīgi.
Pilsētas interese ir – pilsētai vajag stadionu. Un pašai pēc iespējas mazāk tam tērēt naudu. Ja to izdarīs Futbola federācija vai valdības pusē to izdarīs – super! Ietaupīsim naudu, varēsim, vairāk ieguldīt ģimenēm draudzīgā pilsētā, par ko pie pirmā punkta runājām.
Daudz kas būs atkarīgs no tā, kāda būs nākamās domas vadība. Esat stingri pateicis, ka JV sarkanā līnija nākamajā domē ir sadarbība ar Šlesera partiju – “Rīga ir jānosargā no prokremliskiem populistiem”.
Ne tikai viņš, arī tie pārējie, kas tur ir – Rosļikovs un kompānija.
Starp citu, vai Andrejsala un Lucavsala nevar kļūt par drīzāk gravitācijas centru, ap ko JV tuvināties ar LPP?
Kādā ziņā?
Intereses var sakrist. Jums ir memorands ar Šlesera investoru, Olafam futbols rūp.
Ziniet, jūs uzbūrāt baigo stāstu. Nu, es neredzu nekādu gravitāciju, vēl vairāk – es politikā esmu dēļ Aināra Šlesera, jo atcerēsimies – bija Zatlera rīkojums numur divi, kurš tapa pēc tam, kad Saeima Šleseru neizdeva kratīšanai. Un es atsaucos uz Zatlera kunga toreiz aicinājumu [iesaistīties politikā] un savā ziņā uzskatu to gan par savu principiālo, gan iekšējo cīņu.
Kaut kur mēs atgriežamies tajā stāstā pie tās 11. Saeimas, kurā Šlesers tā kā mēģina pat reinkarnēties, nedaudz izspēlēt to pašu ainu. Tā ka es to uzskatu par principiālu cīņu. Piedodiet, bet tas nav vispār apspriežams.
Es uz tām lietām skatos diezgan tieši. Manuprāt, būs tā – ja vinnēs Vienotība, nacionāļi, Progresīvie, tad mums būs vairākums, un tad tāda būs tā koalīcija. Ja šīm trim partijām būs mazākums, tad pilnīgi skaidrs, ka tur, man liekas, jau ir vienošanās notikušas, kas tur un kā saimniekos. Domāju, nav jābūt baigam politologam, lai saprastu, ka viss ir tieši no šīs līnijas atkarīgs.
Jaunā Vienotība ir parakstījusi Progresīvo piedāvāto memorandu par nesadarbošanos ar Šlesera partiju, tātad šīs divas partijas varētu būtu nākamās koalīcijas kodols. Kurš būtu domes priekšsēdētājs – jūs vai Viesturs Kleinbergs?
Es teikšu otrādi – es skatos uz Vienotību kā uz līdzsvarojošo spēku. Tas, ko tagad redzu – ka tur notiek kašķi arī savā starpā. Es domāju, ka ir jābeidz šī matu skaldīšana. Mēs kā tāds centrisks spēks, kuram ir iespējams gan ar vieniem, gan ar otriem, gan vienkārši sadarboties, varam, es redzu, visus turēt kopā. Un es aicinu arī kolēģus tik tiešām neskaldīt matus par kaut kādām, nezinu, kādām tur sīkām lietām, mums jāredz tā lielā bilde.
Jāredz, ka pēc būtības šobrīd izšķiras, vai mēs ejam atpakaļ uz austrumiem, vai turpinām iet uz rietumiem. Un tādā kontekstā, piedošanu, tās visas lietas ir sīkumi – kur tur būs, nezinu, stabiņi vai puķu kastes vai kas – tas ir absolūti sekundāri.
Nacionālā apvienību apņēmīgi atsakās pateikt, ka neies koalīcijā Šleseru. Kuri citi varētu būt jūsu un Progresīvo koalīcijā, ja NA nepievienojas?
Es neredzu citu koalīciju, kā tikai Progresīvie, Vienotība un nacionāļi. Ja Nacionālās apvienības kolēģi kaut ko citu saka, tas, es ceru, ir kaut kāds pārpratums.
Pārpratums? Edvards Ratnieks ir pateicis, ka nestrādāšot mēra Šlesera vadībā. Cik reāla jums šķiet versija, ka Šlesers, lai nebūtu jāriskē ar pielaides atteikšanu viņam, labprāt strādātu mēra Ratnieka vadībā, bet pats vadītu, piemēram, Attīstības komiteju?
Nu, tas droši vien Nacionālās apvienības kolēģim Ratniekam jāuzjautā, vai šāds scenārijs ir iespējams. Katrā gadījumā es varu tikai garantēt, ka nav scenārija, kurā Ķirsis ir mērs un Šlesers vicemērs. Bet tas ir noteikti tad viņiem jājautā.
Mēs Ratnieka kungam intervijā vaicājām, vai viņš strādātu koalīcijā ar Šleseru, un viņš tikpat stingri, kā vienmēr, atteicās atbildēt, turklāt atteicās pat tikai vērtēt Šlesera partiju. Cik reāli jums šķiet, ka ir jau sarunāta nākamā koalīcija un Ratnieks ir “sagājis mērā”, kā dzird kuluāros?
Es negribētu komentēt savu politisko partneri un vienlaicīgi uz vēlēšanām arī kaut kādā ziņā konkurentu domu gājienu vai kaut kā tā. Es ceru, ka tas tiešām ir kaut kāds pārpratums.
Taču visu noteiks rīdzinieki. Tādā ziņā, ka, ja Vienotībai plus Nacionālajai apvienībai, plus Progresīvajiem būs vairākums, tad, es domāju, tāda būs tā koalīcija, un tur nekādām blakus vienošanām vai kaut kādām sarunām vairs nebūs nekādas nozīmes.
Vai valdības koalīcijas ZZS un tās atbalstītāja Burova saraksts būtu jūsu vai Šlesera koalīcijā, ja pārvarētu 5% barjeru?
Es domāju, ka viņi ir diezgan elastīgi, viņi varētu droši vien rīkoties pēc kaut kādas situācijas. Nezinu. Grūti atbildēt, tas būtu jājautā viņiem droši vien, bet es domāju, ka viņiem nebūtu nepārvaramu šķēršļu būt arī tajā otrajā koalīcija.
Pirms pieciem gadiem JV programmā Rīgai pati pirmā sadaļa bija par korupcijas un sadārdzinājumu izskaušanu. Šogad šādas sadaļas programmā vispār nav, taču par to gandrīz nekā nav arī atskaitē par jūsu partijas paveikto Rīgai. Kur un kāpēc pazudis pirms pieciem gadiem svarīgākais programmas punkts?
Mēs jau redzam, ka šajā lietā, es teiktu, lielā mērā tas jautājums ir atrisināts.
Nu, sadalīsim pa vairākām daļām.
Ja pareizi atceros, bija apmēram kaut kādas 40 krimināllietas aktuālas [par pārkāpumiem domes kapitālsabiedrībās]. Kaut kad 2019. gadā mēs vienreiz ar kolēģiem skaitījām, nu, tur saskaitot visas RNP, visas, kas bija. Šobrīd nav nevienas. Ja paskatāmies to pašu kapitālsabiedrību sadaļu, tur visas bija politizētas, tur bija jakrini, ģeduševi, zivtiņi. Kas tur vēl? Požarnovi un, nu, visādi, politizētas bija pilnībā. Fiktīvā nodarbinātība, un tā tālāk.
Mēs redzam, ka tā ir pagātne. Tas viss ir atrisināts, uzņēmuma Rīgas ūdens obligācijas kotējās biržā, mums ir Korporatīvās pārvaldības konsultatīvā padome, kurā ir [Andris] Grafs, [Māris] Vainovskis, Latvijas finiera [Uldis] Biķis, [Vladislavs] Vesperis. Mēs regulāri tiekamies, ejam cauri, skatāmies lietas, ko var uzlabot. Tas ir arī lielā mērā viņu atzinums, ka mēs esam, nezinu, gaismas gadus nogājuši šajos četros, piecos gados.
Ja runājam par kaut kādu iepirkumu sadaļu, kas ir svarīgi, ja mēs runājam par tiem pašiem sadārdzinājumiem, mums ir izveidots tāds četru acu princips. Uz lielajiem iepirkumiem mums ir centralizētā pārvalde, kas tā kā pārskata un veido tādu centralizētu pieeju.
Tā ka tās lietas jau īstenībā, es teiktu, ir sakārtotas. Nu, ik pa brīdim droši vien ir kaut kādas lietas, ko vēl var uzlabot, bet lielā mērā jau tās lietas ir savestas kārtībā.
Protams, tas, ko es jūtu, ir, ka mums daudz kur birokrātija joprojām sadārdzina lietas. Bet šobrīd mēs kaut kādus savus priekšlikumus sūtām, tajā pašā jaunajā iepirkumu likumā, lai to situāciju uzlabotu. Nu, tā, bet tas droši vien ir kaut kāds nebeidzamais stāsts.
Vai tātad Rīgas domē vairs nav korupcijas?
Es teiktu, ka nav politiskā līmenī. Kaut kur varbūt atsevišķi – es, protams, neizslēdzu, ka kāds var kaut ko, bet tad, tiklīdz tas būs zināms, mēs strikti reaģēsim.
Un kāpēc jūs esat tik kautrīgi, ka to īsti nepieminat pie saviem panākumiem?
Nu, es to visu laiku saku. Kad sākām interviju, jūsu pirmais jautājums bija par trim izdarītajiem darbiem. Un kurš bija pirmais, ko es pateicu? Es teicu – pārvaldība, kapitālsabiedrības. Korupcija jebkurā gadījumā saistīta ar pārvaldību. Laba pārvaldība šo varbūtību krietni mazina.
Bet jebkurā gadījumā tā ir vienmēr bijusi mūsu prioritāte, un mēs to turpināsim nest, un redzam, kas mēs to standartu turam.
Ko pēc četriem gadiem pārbaudāmu varat apsolīt, ka izdarīsiet nākamās domes laikā, ja kļūsiet par tās priekšsēdētāju?
Īstenība jau, ja palasa programmas, it sevišķi tagad es skatos kaut kādas iepriekšējās programmas, un tad kolēģiem tās ir diezgan tādas vispārīgas. Bet Vienotībai ir ļoti precīzas, un mēs to pašu turpinām. Tā ka es teiktu, ka lielāko daļu varēs pārbaudīt. Nu, kaut vai – miljards eiro investīcijas ir ielu infrastruktūrā ielikts vai nav, 2700 vidējā alga ir vai nav – to varēs mierīgi pārbaudīt. 700 mājas ir nosiltinātas vai nav nosiltinātas. Vai būvē privātais sektors 5000 dzīvokļu gadā vai nebūvē. To visu varēs pārbaudīt. Vienotības programma ir diezgan precīza un pārbaudāma.
Cerams, ka rīdzinieki dos iespēju arī realizēt to programmu, lai ir, ko pārbaudīt.