Militārās rūpniecības galvenais mērķis ir apgādāt savas valsts armiju
Jāizskauž mīts, ka Latvijā nav militārās rūpniecības — tā intervijā pirms gandrīz desmit gadiem sacīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele. Diemžēl būtiskas izmaiņas šajā ziņā nav izdevies panākt — daudziem aizvien ir pārsteigums, ka pie mums ražo armijai nepieciešamo aprīkojumu un tehnoloģijas. Darbības specifikas dēļ uzņēmumi pēc publicitātes Latvijā netiecas. Tie, kuri mediju dienaskārtībā parādās, pēc tam savās mājaslapās redz pastiprinātu rosību no Krievijas un Ķīnas IP adresēm.
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijā patlaban apvienojušies gandrīz 90 vietējo uzņēmumu. Sortiments ir plašs — sākot no mašīnu un bezpilota sistēmu komplektēšanas, kritiskās infrastruktūras būvniecības, transporta platformu uzturēšanas, beidzot ar taktiskā apģērba un ekipējuma šūšanu un sauso uzturdevu izstrādi.
Aptuvenās aplēses rāda, ka federācijas biedru apgrozījums pērn varētu būt pārsniedzis 750 miljonus eiro, peļņa sasniegusi 80 miljonu eiro apmēru, bet nodokļos tiks samaksāti 100 miljoni eiro. Kopumā Nacionālos bruņotos spēkus apgādā aptuveni pustūkstotis kompāniju. Daļa nodrošina ne tikai armijai, bet arī civiliedzīvotājiem vajadzīgas preces un pakalpojumus.
Latvijas stiprā puse ir militāro tehnoloģiju joma. Pēdējo divu gadu laikā strauji attīstījušies kiberdrošības uzņēmumi. Pagājušā gada decembrī un šā gada sākumā, pastiprinoties kiberuzbrukumu draudiem, tie strādāja «melnām mutēm», saka Elīna Egle-Ločmele. Nostiprinās arī militārā spēka veids — kosmoss un satelīttehnoloģijas. Liels atbalsts šajā ziņā nāk no Aizsardzības ministrijas. Kopš pagājušā gada tā finansiāli atbalsta Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra infrastruktūras uzturēšanu. Šogad tam paredzēti vairāk nekā 350 tūkstoši eiro.
Militārās industrijas stiprināšanu par vienu no šā gada prioritātēm Aizsardzības ministrija noteica vēl pirms karadarbības eskalācijas Ukrainā. To plānots īstenot ar tādiem instrumentiem kā grantu projektu konkurss, valsts pētījumu programma inovācijām, maģistra darbu stipendiju programma, sadarbība ar banku sektoru un citiem. Grantu projektu konkursam paredzēts 450 tūkstošu eiro finansējums, informē Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vecākā referente Gunta Krevica. Priekšroka tiks dota idejām, kas saistītas ar bezpilota sistēmām, elektronisko karadarbību un bruņojumu.
«Mūsu nozarē valsts atbalsts ir kritiski svarīgs, bet ar to saprotam ne tikai finanses,» uzsver Elīna Egle-Ločmele. «Svarīgākais ir references no mūsu drošības iestādēm un armijas, ka šie produkti ir noderīgi.» Tas daudziem uzņēmumiem palīdz nonākt eksporta tirgos. Ja vienas NATO dalībvalsts armija produktu vai pakalpojumu izmanto, visticamāk, tas noderēs arī citām. Turpretī, ja savējie neizmanto, var rasties aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā.
Galvenie Latvijas militāro ražotāju eksporta tirgi atrodas Lietuvā un Igaunijā, kā arī Skandināvijā. Ar Eiropas Aizsardzības fonda palīdzību uzņēmumi cenšas iekļūt Rietumeiropā, bet, piedaloties starptautiskās izstādēs, tiek meklētas noieta iespējas pat ASV. Tieši Amerikas armija bija pirmā, kas pamanīja mūsu jaunuzņēmuma Exonicus produktu — traumu simulatoru. Tā ir spēle virtuālajā realitātē, kas palīdz trenēt prasmes, glābjot smagi savainotu cilvēku dzīvību. Patlaban kompānija attīsta jaunus produktus sadarbībā ar citām valstīm Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanai.
Noieta tirgi
Tajā pašā laikā Latvijā daļa preču un pakalpojumu tiek pirkta no ārvalstīm. Domājot par industrijas nākotni, ir svarīgi strādāt pie tā, lai kritiski svarīgos posmus un tehnoloģijas varētu pārņemt vietējie uzņēmumi. Aizsardzības ministrijas tuvākās nākotnes plānos ietilpst munīcijas un kaujas dronu ražošanas, šaujampulvera rūpniecības attīstība, informē Gunta Krevica. «Pašreiz tas ir viens no galvenajiem trūkstošajiem elementiem pilna cikla munīcijas ražošanai Latvijā un tiek importēts,» viņa stāsta.
Tiek lēsts, ka pandēmijas laikā uzņēmumu peļņa kritās par vidēji astoņiem procentiem. Patlaban ražotājiem lielākais izaicinājums ir izejmateriālu piegāde. Kopš sankciju noteikšanas sadarbībai ar Krieviju un Baltkrieviju cenas Eiropā un NATO dalībvalstīs ievērojami pieaug. Tas var apdraudēt apgādi un līgumos noteikto termiņu izpildi, norāda Elīna Egle-Ločmele. Par izejmateriālu trūkumu bažu gan nav. Vairums uzņēmumu jau kopš 2014. gada sadarbojas ar kompānijām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs.
Lai noskaidrotu biznesa veiksmes atslēgu, žurnāls Ir Nauda uzrunāja trīs drošības un aizsardzības industriju uzņēmumus.
Kaujas lauka taksometrs
Līdz pagājušā gada pavasarim SIA Defence Partnership Latvia paredzētās telpas Cēsīs stāvēja pustukšas. Tagad tur notiek somu kompānijas Patria ražoto 6×6 bruņutransportieru gala komplektēšana. «Tā ir pilnīgi jauna mašīna, pētniecības projekta rezultāts,» skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs.
Bruņutransportieris paredzēts personālsastāva un ekipējuma nogādāšanai kaujas uzdevuma veikšanas vietā. Tajā ietilpst viena kājnieku nodaļa jeb desmit cilvēku. Tehnikas vienību iespējams aprīkot ar ložmetēju vai granātmetēju. «Tas ir kā kaujas lauka taksometrs,» viņš salīdzina. Patlaban Latvijā šim mērķim pārsvarā izmanto kravas vai 4×4 automašīnas. Taču tās ir mazāk manevrēt spējīgas un krīzes situācijā nenodrošina nekādu aizsardzību.
Pirms diviem gadiem, kad tika dibināts Defence Partnership Latvia, 6×6 bruņutransportieru projekts vēl pat neeksistēja. Lielākā daļa kompānijas (70%) pieder uzņēmumam Patria Latvia, atlikušie 30 procenti — SIA Unitruck. Tas ir Cēsīs bāzēts uzņēmums, kas kopš 2004. gada nodarbojas ar kravas automašīnu, piekabju, meža tehnikas un industriālās tehnikas remontu un apkopi. Savukārt Patria Latvia ir Somijas militārās jomas pakalpojumu un risinājumu izstrādātāja Patria meitaskompānija.
Veidot kopuzņēmumus ar vietējām firmām ir viena no somu starptautiskā tirgus apguves stratēģijām. «Patria grupa atbalsta jaunizveidotos uzņēmumus klusuma periodos, kas ir ļoti raksturīgi aizsardzības tirgum, un ļoti īsā laikā nodrošina piekļuvi investīcijām nepieciešamajiem līdzekļiem,» piebilst Romanovs. Defence Partnership Latvia neto apgrozījums pērn bijis nedaudz virs 280 tūkstošiem eiro, bet Patria Latvia tas pārsniedza deviņus miljonus eiro.
Tas, ka, parādoties iespējai realizēt bruņutransportieru projektu, uzņēmums jau bija reģistrēts, ļāva operatīvi sākt ražotnes darbu. Nekavējoties notika telpu aprīkošana un personāla rekrutēšana. Pēc atlases darbinieki devās uz sešus mēnešus ilgu praksi Somijā. Šogad marta sākumā Cēsīs tika saņemtas pirmās tehnikas vienības, ko līdz mēneša vidum nokomplektēja un nodeva klientam — Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Šobrīd Defence Partnership Latvia saimnieciskā darbība saistīta tikai ar militārās aizsardzības sektoru un vienu klientu — bruņotajiem spēkiem. Ar laiku darbību varētu paplašināt, piedāvājot pakalpojumus arī Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām. «Mūsu mērķis ir izveidot stratēģisko sadarbību ar Aizsardzības ministriju, kļūstot par integrētu valsts aizsardzības sistēmas sastāvdaļu,» stāsta Romanovs. «Stratēģiskā sadarbība papildus saimnieciskajai darbībai miera laikā paredz veidot spējas, lai uzņēmums turpinātu sniegt atbalstu Nacionālo bruņoto spēku vienībām arī krīzes situācijās vai karā.» Pieredze pārņemta no Patria grupas, kam šādu biznesa modeli izdevies īstenot Somijā.
Bruņutransportieru komponentes ražo vairāki desmiti kompāniju. Lai rūpētos par piegāžu drošību, ražošanas procesā iesaista pēc iespējas vairāk vietējo uzņēmumu. Latvijas firmas 6×6 vajadzībām jau izgatavo, piemēram, korpusa un šasijas detaļas, lūku vākus, durvis un peldēšanas aprīkojumu. Kopš līgumu parakstīšanas pasūtījumu apjoms šobrīd jau pārsniedz divus miljonus eiro un turpina augt. Par to, lai detaļas no malu malām Cēsīs nonāk tieši vajadzīgajā brīdī, rūpējas Patria Somijā.
Patlaban uzņēmumā strādā 11 cilvēku. No tiem pieci ir mehāniķi un citi tehniskie speciālisti, pārējie veido administratīvo personālu. Plānots, ka, ieviešot pilna cikla ražošanu, darbinieku skaits varētu pārsniegt trīsdesmit. Taču pirms tam nepieciešams paplašināt ražotni un iegādāties jaunu aprīkojumu, piemēram, celtņus mašīnu korpusa pacelšanai un pārvietošanai. «Pašreizējās telpas ir piemērotas gala versiju komplektēšanai un transportlīdzekļu apkopei,» paskaidro uzņēmuma vadītājs. Iecerēts, ka paplašināšana sāksies šogad un jau nākamgad 6×6 ražošanu Cēsīs varēs īstenot pilnībā.
Rācijas joprojām pieprasītas
Katram ir jādara tas, ko viņš vislabāk prot, un viena no mūsu jomām ir sakaru nodrošināšana armijai, saka SIA Belss valdes loceklis Kaspars Ziediņš. Mārupē bāzētā uzņēmuma mūžs mērāms jau gandrīz 30 gadu garumā. 80 procentus spēku tas velta tieši aizsardzības sfērai. Pēdējo piecu gadu laikā Belss ne reizi nav izkritis no Aizsardzības ministrijas lielāko iepirkumu realizētāju pirmā piecnieka. Divus gadus bijis pat pirmajā vietā. Provizoriskie dati rāda, ka pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 18 procentiem un sasniedzis 19,4 miljonus eiro. Paredzams, ka arī peļņa nebūs mazāka kā 2020. gadā, kad tā bija 1,7 miljoni eiro. Sasniegt labus biznesa rādītājus, pārdzīvot dažādus laikus un ekonomiskās krīzes ļāvusi produktu un pakalpojumu diversifikācija.
Kopš pirmsākumiem Belss saistīts ar telekomunikāciju iekārtu jomu — rāciju izplatīšanu. Kaut pagājuši jau vairāk nekā 20 gadi un tehnoloģijas strauji virzījušās uz priekšu, šis biznesa virziens aizvien ir aktuāls. Belss ir lielākais Motorolas radiostaciju dīleris Latvijā un paralēli piedāvā vēl citu kompāniju produktus. «Tāpat kā avīzes joprojām nav izmirušas, pieprasītas ir arī radioviļņu rācijas,» salīdzina Ziediņš. Attīstība šo gadu laikā gan notikusi — tagad iespējama ne tikai balss, bet arī digitālo datu pārraide.
Kad Latvijā ienāca mobilais operators Baltcom, ko vēlāk pārdēvēja par Tele2, Belss sāka darboties projektēšanas un būvniecības jomā. Līdz pat 2008. gadam bija tā lielākais apakšuzņēmējs mobilo sakaru bāzes staciju būvniecībā. Ekonomiskās krīzes laikā pieprasījums samazinājās. Tas lika pievērsties civilo objektu — skolu, bērnudārzu, stadionu, ceļu — projektēšanai un būvniecībai.
Patlaban gan iestājies apjukums un ir stingri jāapdomā, vai tuvākajā laikā iesaistīties jaunos projektos, atzīst vadītājs. Savas pārdomas viņš ilustrē ar piemēru. Kompānija drīzumā beigs būvēt skolu, kam iepirkums notika pirms vairāk nekā pusotra gada, kad cenas bija daudz zemākas. Pērn strauji sāka augt izejmateriālu izmaksas, piemēram, metāla cena kāpa pat divas reizes, sasniedzot 2000 eiro tonnā. Tagad Ukrainas kara ietekmē izmaksas kāpušas vēl vairāk.
Pēdējos piecus sešus gadus Belss attīsta jaunu virzienu — sistēmu integrācijas pakalpojumu. 2019. gadā noslēgts pirmais līgums ar NATO iepirkumu aģentūru NSPA par mobilās infrastruktūras piegādi. Tas paredzēja apgādāt Latvijas armiju ar angāriem, ko iespējams pielāgot dzīvošanai un ēdināšanai, nodrošināt speciālas grīdas, paklājus, ēdiena gatavošanas iekārtas, āra apgaismojumu, elektrības pieslēgumu un vēl daudz dažādu lietu.
Projekts bija tik komplicēts, ka ārvalstu telšu ražotāji ar to nevēlējās nodarboties. «Toties mēs šeit atradām savu nišu,» uzsver Ziediņš. Tas bija lielākais līgums uzņēmuma vēsturē un deva impulsu biznesa izrāvienam. «Tomēr nevar noliegt, ka birokrātija bija vērā ņemama — mēs pat saskaitījām, cik kilogramu dokumentu papīra formātā aizsūtījām uz Luksemburgu.» Aptuveni 65. To stāstot, uzņēmuma vadītājs palepojas, ka nākamajā gadā no NATO iepirkumu aģentūras nāca lūgums dalīties gūtajā pieredzē ar respektablu ārzemju kompāniju. Tā arī bija noslēgusi šādu līgumu, bet nespēja tikt galā ar birokrātiju. Ar mobilās infrastruktūras piegādi NATO spēkiem Belss nodarbojās arī pērn un aizpērn.
Eksports līdz šim nav bijis uzņēmuma mērķis, tomēr šogad tas varētu mainīties. Aizsardzības ministrijas grantu konkursā Belss ieguvis finansējumu jauna produkta — ieroču sistēmas — prototipa izstrādei. «Pieprasījums pēc šāda veida produktiem pēdējā laikā aug. Tendence ir tāda, ka cīņā piedalās nevis cilvēks, bet robots. Cilvēks atrodas kaut kur tālāk, vada to un ir maksimāli pasargāts,» stāsta Ziediņš. Tā kā šāda produkta izstrāde no nulles prasa ļoti lielus finanšu resursus, ar dažādiem pasaules uzņēmumiem ievadītas sarunas par sadarbību. Tas nozīmē, ka jauno produktu varētu ražot, izmantojot tehnoloģiju pārnesi uz Latviju.
Gatavi smagiem darba apstākļiem
Tas nav tikai bizness, bet misija, apliecina SIA Brasa Defence Systems pārstāvis Kristiāns Brēdermanis. Daļa uzņēmumu darbinieku ir zemessargi vai rezerves karavīri, tādēļ pārzina savu darbības jomu un nepieciešamos uzlabojumus. «Visā pasaulē militārajā industrijā strādā bijušie militārās nozares pārstāvji. Viņi ne tikai pārzina nozari, bet ir disciplinēti, motivēti, gatavi smagiem darba apstākļiem,» uzskaita kompānijas pārstāvis. «Šis nav darbs no pulksten deviņiem līdz četriem. Jābūt gatavam strādāt un testēt produktus jebkurā laikā.» Patlaban Brasa Defence Systems nodarbina vairākus desmitus cilvēku. Uzņēmuma apgrozījums 2021. gadā bija 6,2 miljoni eiro.
Tūkstošgades sākumā, kad Brasa vairāk ražoja civilo, piemēram, sporta, apģērbu, uzņēmumā strādāja simtiem darbinieku. Atrodot savu nišu militārā ekipējuma izgatavošanā un attīstīšanā, strādājošo skaits tika samazināts, toties auga prasības. Darbiniekiem jābūt vismaz ar maģistra grādu. «Negribam radīt iespaidu, ka Latvija ir vieta, kur sniedz lētus ražošanas pakalpojumus,» paskaidro Brēdermanis. Brasa konkurē, piedāvājot augstu ražošanas efektivitāti, produktu kvalitāti, operatīvu piegādi un spēju ātri reaģēt uz inovācijām.
Šobrīd uzņēmumam ir divi darbības virzieni — karavīra aprīkojums un nākotnes kaujas sistēmas. Aprīkojumā ietilpst formas tērpi, bruņuvestes, bruņu uzkabes, ergonomiskas somas un pārnēsāšanas sistēmas ieročiem. Izstrādājot apģērba dizainu, jādomā par dažādiem faktoriem. Pirmkārt, lai karavīrs būtu pēc iespējas nepamanāmāks pat ar moderniem novērošanas rīkiem. Otrkārt, tam jāspēj izturēt lielu slodzi, treškārt, jābūt funkcionālam, piemērotam valkāšanā gan mīnus 30, gan plus 40 grādos.
Otrs virziens, kas saistīts ar nākotnes kaujas sistēmu izgatavošanu, attīstījās likumsakarīgi. «Zinot, ka cilvēkam vairāk par četrdesmit kilogramiem lielā attālumā ir grūti pārnēsāt, sapratām, ka šajā ziņā nepieciešami uzlabojumi,» stāsta Brēdermanis. Uzņēmumā radīta sauszemes bezpilota platforma Natrix, kas spēj pārvietot līdz divsimt kilogramiem lielu kravu. Tā ir multifunkcionāla un pielāgojama vienības vajadzībām.
Turklāt Natrix ļauj ne tikai transportēt kājnieku ekipējumu, bet arī drošāk evakuēt ievainotos no uguns zonas un piegādāt munīciju kaujas pozīcijā. Idejas attīstībai izmantots Aizsardzības ministrijas grantu programmas finansējums. Pagaidām vēl turpinās produkta testēšanas un uzlabošanas posms, taču drīzumā tas būs pieejams klientiem, sola uzņēmuma pārstāvis.
Lai izslēgtu cilvēciskā faktora ietekmi uz produktu kvalitāti, ražošanas procesu Brasa Defence Systems organizē pēc iespējas automatizēti. Uzņēmuma klientu vidū ir gan Latvija, Igaunija, gan citas Eiropas un NATO valstis. Eksporta apjoms ir mainīgs — brīžiem sasniedz 70 procentu atzīmi, brīžiem ir tikai dažu procentu apmērā. Iemesls ir pavisam vienkāršs — ja viena valsts ekipējumu pasūtījusi, tai tik drīz to vairs nevajag.
Patlaban neliels daudzums Brasas apģērbu pieejami arī vietnē Suitedsystems.com. Vasarā plānots atvērt interneta platformu, kur būs iespējams iegādāties kaujas apģērbu, kā arī aprīkojumu — nažus, lukturīšus, bruņuvestes un citus produktus, kuru tirdzniecībai nav nepieciešama Aizsardzības ministrijas licence. «Ikdienas apstākļos tā darbosies kā parasts interneta veikals, bet krīzes brīdī var palīdzēt nodrošināt papildu vajadzības,» pamato uzņēmuma pārstāvis, piebilstot, ka piemērs nav tālu jāmeklē. «Ukrainā šobrīd trūkst viss.»
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas biedru spējas piecos domēnos (spēka veidos)
Uzņēmumu skaits
Avots: Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija
Pagaidām nav neviena komentāra